• Vai slaiduma atslēga slēpjas… zarnu traktā?

    Veselība
    Gundega Gauja
    Gundega Gauja
    11. maijs, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Par zarnu mikrobiotu jeb mikrobiomu dēvē visu mikroorganismu kopumu, kas mīt mūsu zarnu traktā, – dažādas labās un sliktās baktērijas, vīrusus, sēnītes. Izrādās, mikrobiotai ir liela nozīme arī centienos saglabāt vēlamo ķermeņa svaru.

    Pasaule iekš pasaules

    Liekā svara un tievēšanas kontekstā līdz šim biežāk runāts par saistību ar kuņģi, zarnām, aknām. Jēdziens zarnu mikrobioms jeb mikrobiota uz skatuves parādījies tikai pēdējos gados, taču tieši šai mikrobiotai ir ļoti liela nozīme tajā, cik slaidas esam (vai neesam). Mikrobiotu ļoti ietekmē mūsu dzīvesveids, savukārt tā ietekmē mūsu organismu, jo zarnās dzīvojošās baktērijas, vīrusi, sēnītes arī ļoti aktīvi piedalās mūsu organisma vielmaiņas un imunitātes procesos. Šis mikroorganismu kopums mūsu zarnās sver vidēji divus trīs kilogramus.

    Nopietni mikrobiotas pētījumi pasaulē notiek kopš septiņdesmitajiem gadiem, taču tikai pēdējos gados par to runā tiešām skaļi un cilvēkiem saprotamākā valodā.

    «Mikrobiota ir bezgala svarīga, jo no sākuma ēdam mēs, bet tālāk ēd arī baktērijas. Zarnu mikrobiotas veselība ir ļoti atkarīga no tā, ar ko mēs šos mikroorganismus barojam un kā pret tiem izturamies,» skaidro gastroenteroloģe Vita Skuja. «Zarnu mikrobiota dzīvo zarnās, taču savas mikrobiotas ir arī citās organisma vietās, piemēram, uz ādas, dzimumorgāniem un citviet. Resnajā zarnā mikroogranismu ir visvairāk. Tur atrodas arī mūsu imūnsistēmas šūnas, kuras, atbildot uz mikrobiotas kairinājumu, spēj izraisīt iekaisuma procesu visā organismā, tāpēc zarnu mikrobiotas veselība ir tik ļoti svarīga.»

    Korpulentās un tievās pelītes

    «Ir veikti vairāki nopietni pētījumi ar pelēm. Pētīja korpulentas un tievas peles, un izrādījās – to zarnu mikrobiota ir atšķirīga. Apmainot šo mikroorganismu sastāvu vietām, novēroja, ka tievā pelīte sāka krietni pieņemties svarā, bet apaļīgā – tievēt. Tātad mikrobiotai ir ļoti liela nozīme svara kontekstā,» stāsta Vita Skuja. «Cilvēku mikrobiotas nozīmi var skaidrot šādi – gēnu kontekstā mēs esam par 99,9% vienādi. Mikrobiota darbojas uz mums epiģenētiski – it kā vēl pārklājot gēnus. To varētu salīdzināt ar klavierēm – mūsu gēni ir kā noteikts skaits melno un balto taustiņu, bet mikrobiota ir kā pianists – tā var ieslēgt vai izslēgt kādu no gēniem, līdz ar to var iedarbināt vai izslēgt arī gēnus, kas atbildīgi par resnumu vai tievumu, slimību vai veselību, garāku vai īsāku dzīves ilgumu.»

    Ārstniecības līmenī veselīga tievēšana ir vismaz triju medicīnas nozaru uzmanības lokā. Endokrinologus kuņģa un zarnu valstībā notiekošais interesē vielmaiņas un hormonu kontekstā. Uztura speciālists mēģina noskaidrot, kādas produktu kombinācijas ir vēlamas konkrētā cilvēka kuņģim un zarnu traktam. Gastroenterologs izzina zarnu mikrobiotu, pārbauda gremošanas un uzsūkšanās funkcijas, nosaka, vai nav jāizslēdz kāda konkrēta produktu grupa. Ja ir jārisina kāda nopietna ar svaru saistīta problēma, ideāli, ja šie speciālisti strādā komandā.

    Savukārt pamatbāzes līmenī zarnu mikrobiotu varam sākt sakārtot pašas, ja vien zinām, kas tieši to ietekmē.

    Bet to ietekmē to pilnīgi viss. Sākot ar to, kad un kādā veidā cilvēks dzimis (ķeizargriezienā vai dabīgās dzemdībās), kurā pasaules reģionā dzīvo, ko liek vēderā, cik daudz sporto, vai pietiekami ilgi izguļas, vai māk efektīvi pārvaldīt stresu, ar kādām slimībām slimo un kādas zāles lieto.

    Noskaidrots, ka mikrobiota ietekmē visu organismu, un tas ir gluži kā tāds apburtais loks – ir slimības, kas ietekmē mikrobiotu, savukārt tā, kļūdama slimāka, atkal ietekmē un uztur slimību. Tieši šāds apburtais loks rodas, ja ir slimības, kas izriet no liekā svara un kurām ir cieša saistība ar zarnu mikrobiotu (sirds un asinsvadu slimības, paaugstināts asinsspiediens un holesterīna līmenis, insulīna rezistence un 2. tipa cukura diabēts).

    Ietekmējošie faktori

    Viss, ko mēs apēdam, iziet caur kuņģi un zarnu traktu. Tas, cik labi apēstais sašķeļas un uzsūcas, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem.

    • STRESS. Mūsdienās šis faktors ir ļoti būtisks. Ir somatiskā nervu sistēma, kas pakļaujas prāta darbībai, un veģetatīvā nervu sistēma, kuru nevaram ietekmēt, – tieši tā apgādā ar nerviem visu kuņģi un zarnu traktu. Veģetatīvajai nervu sistēmai ir divas daļas – simpātiskā (uz stresu vērstā) un parasimpātiskā (vērsta uz mieru).

    Lai vēderā viss labi sagremotos un uzsūktos, lai nebūtu dažādu minerālvielu un vitamīnu trūkuma, parasimpātiskajai nervu sistēmai jādarbojas teicami.

    Piemēram, kad cilvēki piedzīvo lielus psiholoģiskus satricinājumus, viens ņem un ēd visu laiku, bet cits neēd vispār – arī to ietekmē zarnu mikrobiota.

    • DIĒTA. Jāreducē neveselīgais – saldumi, čipsi, ātrās uzkodas, sviests, krējums, desas un citi pārstrādātie gaļas produkti. Ir pierādīts, ka zarnu mikrobiotai vislabvēlīgākās diētas ir Vidusjūras un Ziemeļvalstu. Pētījumi arī pierāda, ka šobrīd pasaulē tik trendīgās keto un bezglutēna diētas, ja lietotas bez pamata, zarnu mikrobiotai nemaz nav tik veselīgas – tās palielina to baktēriju skaitu, kas organismā rada iekaisumu un ir slimību pamatā. Tāpat zināms, ka mikrobiotai par labu nenāk dažādas detox diētas.
    • NEVESELĪGI PARADUMI. Jāatmet smēķēšana, pārāk daudzās glāzes vīna, jāatsakās no mazkustīga dzīvesveida un jāsāk sportot – vajadzīgas vismaz 150 fiziski aktīvas minūtes nedēļā (slodzei jābūt tik lielai, lai cilvēks sāktu svīst).
    • MIEGS. Ļoti svarīgi ir pietiekami izgulēties, jo miega bads rada stresu un veicina pastiprinātu kāri pēc ātrajiem ogļhidrātiem. Svarīgs ir ne tikai miega ilgums, bet arī tā kvalitāte.
    • MEDIKAMENTI. Mikrobiotu ietekmē visi medikamenti, ko lietojam, jo īpaši – antibiotikas, kas ir visvairāk izplatītais un būtiskākais zarnu mikrobiotas pārmaiņu cēlonis. Ja nepieciešams, medikamenti, protams, ir jālieto, bet papildus jāseko, kā uzlabot zarnu mikrobiotu.

    Vai palīdz zarnu tīrīšana?

    Speciālisti neiesaka aizrauties ar dažādiem zarnu tīrīšanas produktiem vai procedūrām. Pētījumi ar īpašām pelēm, kuru zarnu traktā nebija nekādas mikrobiotas, rādīja bēdīgu ainu – zarnu barjerfunkcija bija ļoti sliktā stāvoklī, sākās dažādas autoimūnās slimības, vēži, alerģiskas reakcijas, ļoti samazinājās dzīves ilgums.

    Tomēr – pie speciālista

    Pētījumos noskaidrota konkrētu baktēriju sugu saistība ar konkrētiem simptomiem, slimībām, palielinātu ķermeņa svaru. Gastroenterologs var izrakstīt piemērotus medikamentus (prebiotikas, probiotikas, postbiotikas vai simbiotikas), kas palīdz normalizēt situāciju zarnu traktā. «Speciālists izvēlas medikamentus saskaņā ar individuālajiem simptomiem, jo ir jāzina, kādu procesu, slimību vēlamies ietekmēt,» skaidro Vita Skuja. «Ja labo baktēriju ir vairāk, tās neļauj mums pieņemties svarā. Baktērijas caur zarnu sieniņu sarunājas ar imūnsistēmas elementiem – dažādu veidu limfmezgliem, limfoīdu audu sakopojumiem, imūnsistēmas šūnām, kas savukārt izdala vai nu iekaisuma, vai pretiekaisuma vielas, un tās ar asinsriti tālāk izceļo pa visu organismu.

    Tāpēc zarnu mikrobiotai ir liela saistība ar no zarnām attālu orgānu slimībām – ar sirds un asinsvadu slimībām, cukura diabētu, palielinātu ķermeņa svaru, pat ādas un nervu sistēmas kaitēm.

    Zarnu mikrobiotas sastāvs ietekmē arī to, kādā veidā domājam, kā jūtamies, cik daudz mums ir enerģijas, cik liela ir mūsu apetīte. Ir pētījumi, kas saista depresijas, šizofrēnijas, Alcheimera, Pārkinsona slimības rašanos ar zarnu mikrobiotu. Tas nav vienīgais ietekmētājs, bet lielā mērā nozīmīgs. Tātad cilvēks par savu mikrobiotu var rūpēties gan paša spēkiem, gan kopā ar gastroenterologu, kas specializējas mikrobiotas jautājumos.»

    Kas ir kas?

    • Prebiotikas – ēdiens, kas garšo labajām baktērijām. Atrodamas augļos, dārzeņos, pilngraudu produktos. Pieejamas arī uztura bagātinātāju (preparātu) veidā.
    • Probiotikas – labās baktērijas, ko raksturo konkrēts baktēriju celms. Lielākoties pieejamas uztura bagātināju un medikamentu veidā, taču atrodamas arī fermentētos un raudzētos produktos – kefīrā, paniņās, kimči, kombučā un citos.
    • Postbiotikas – labvēlīgie vielmaiņas produkti, kas rodas, probiotikām iedarbojoties uz prebiotikām. Atrodamas gan pārtikā, gan preparātu veidā.
    • Simbiotikas – preparāti un produkti, kuros apvienotas prebiotikas ar probiotikām.

    Varbūt veikt metāna-ūdeņraža elptestu?

    Gastroenterologi, kas specializējas zarnu mikrobiotas veselībā, visai bieži saviem pacientiem iesaka veikt ūdeņraža un metāna (divas gāzes, ko savas vielmaiņas rezultātā izdala zarnu mikrobiota) elptestu. Tas parāda, kā darbojas zarnu mikrobiotas kopums, palīdz izprast novirzes no normas un noteikt, kādi ārstēšanas veidi ieteicami. Cena – ap 100 eiro.

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē