Profesors stāsta, ka pēc kovida cilvēki pat mēnešiem un gadiem jutuši nogurumu. Lai saprastu, kas ir noguruma iemesls, protams, jādodas pie ārsta. Sarunā ar pacientu tiek noskaidrots, vai ir elpas trūkums, vai dauzās sirds pie fiziskas slodzes, piemēram, kāpjot pa kāpnēm vai arī bez slodzes. Ārsts uzsver, ka nekādā gadījumā savu varēšanu un spēkus nevajadzētu salīdzināt ar kaimiņu, jo katrs gadījums ir individuāls.
«Cilvēki bieži sūdzas arī par miegainību, par miega traucējumiem, un arī šajos gadījumos nepieciešama rūpīga izmeklēšana, jo, piemēram, ja ir miega apnoja, ja cilvēks krāc, tad gadījumā, ja uz desmit sekundēm naktī aizkrīt elpa un ja šīs epizodes atkārtojas, pastāv iespēja, ka tas var izraisīt ne tikai sirds slimības, bet cilvēks pat var nomirt miegā.»
Uz skatītāja jautājumu, vai pārsitieni var būt saistīti ar klejotājnervu, Rudzītis atbild: «Klejotājnerva aktivitāte sirdsdarbību nepaātrina, drīzāk palēnina, bet simpatiskā nervu sistēma, kad mēs uztraucamies vai esam par daudz iedzēruši kafiju, alkoholu, tā gan var radīt pārsitienus.»
Pieminot kafiju, ārsts arī apgāž mītu par tās nelabvēlīgo ietekmi uz sirdi. «Pētījumi liecina, ka tie, kas dzer kafiju, dzīvo ilgāk… Nevajag dzert vakarā, bet dienā 4–6 krūzītes mierīgi var izdzert. Labu, kvalitatīvu kafiju, protams,» viņš nosaka un piebilst, ka vēl viens no mītiem, kas neatbilst patiesībai, ir stāsts par cilvēkiem, kuriem sirds problēmu dēļ nevajadzētu nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm.
«Atceros, ka pirms daudziem gadiem infarktu ārstēja mēnesi, tagad tās ir dažas dienas. Arī pie sirds mazspējas ir noteikti vingrinājumi, jo muskuļi ir jādarbina. Jo vairāk kustēsimies, jo būsim veselāki!»
Svinam kopā! Lasi SANTA+ 7 mēn. par 7 €


































































































































































