Rīga +21°C 
Konsultē atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma CleanR valdes priekšsēdētājs Valērijs Stankevičs.
Šķirošana kļūs obligāta
Gadiem ilgi viena no populārākajām atrunām, kāpēc cilvēki kūtri šķiroja atkritumus, bija infrastruktūras trūkums – tuvumā nebija pieejami atbilstoši konteineri. Kā otrs populārākais iemesls vienmēr tika norādīts šaurība mājoklī un tas, ka nav vietas, kur novietot papildu tvertni, lai šķirotu. Jau pavisam drīz situācija mainīsies.
«Daudzas pašvaldības, tostarp Rīga, savos saistošajos noteikumos veic grozījumus, kas padarīs šķirošanu par obligātu. Rīgā tas stāsies spēkā jau nākamā gada pavasarī,» stāsta Valērijs Stankevičs.
Ko tas nozīmē iedzīvotājiem? Tas nozīmē, ka šķirošanas infrastruktūra pie daudzdzīvokļu vai privātmājām kļūs par obligātu.
Publiskie atkritumu šķirošanas punkti nekur nepazudīs, taču tie kalpos tikai kā papildu ērtība, lai cilvēki varētu izmest sašķiroto pa ceļam uz darbu, skolu vai dārziņu.
Kas ir būtiski Rīgā – katram līgumslēdzējam paralēli konteineram nešķirotiem atkritumiem pagalmā obligātā kārtā būs jāparādās konteineram iepakojuma šķirošanai, bioloģiski noārdāmu atkritumu šķirošanai un atsevišķos gadījumos arī stikla atkritumu šķirošanai. Ir noteikti izņēmuma gadījumi, piemēram, var nebūt bio konteineris, ja īpašumā kompostē, bet kopējā skatījumā Rīga būs pirmā pašvaldība Latvijā, kur ikvienam īpašumam obligāti būs jāšķiro savā mājsaimniecībā.
Daudzdzīvokļu māju psiholoģija: viens par visiem, visi par vienu?
Ja infrastruktūra būs pieejama visiem, kur slēpjas nākamais izaicinājums? Eksperts atzīst, ka būtiskākā atšķirība šķirošanas kvalitātē novērojama starp privātmājām un daudzdzīvokļu ēkām. Privātmājās dzīvo viena vai divas ģimenes, tādēļ tur šķirošanas kvalitāte lielākoties ir ļoti augsta un saziņa ar atkritumu apsaimniekotāju norit operatīvi. Turklāt privātā īpašumā ir sajūta, ka iedzīvotāji kopīgi atbild par konteinera saturu un apzinās, ka šķirošana būtiski samazina nešķirotu sadzīves atkritumu rašanos.
Daudzdzīvokļu namu pagalmos lielākā problēma ir anonimitāte.
«Pietiek vienam kaimiņam nešķirot vai brutāli iemest nepareizo lietu dalītajā konteinerā, lai viņš sabojātu visas mājas kopējās pūles. «Ja viņš to nedara, kāpēc lai es darītu?» domā pārējie iedzīvotāji,» skaidro CleanR pārstāvis.
Tomēr risinājumi tiek meklēti, ieviešot aizslēdzamas atkritumu novietnes un modernākus pazemes konteinerus, kam piekļuve ir tikai konkrētās mājas iedzīvotājiem.
Interaktīvais nākotnes atkritumu šķirošanas laukums
Atkritumu šķirošanas laukumi vairs nav tikai drūmas vietas ar lieliem dzelzs konteineriem. Sadarbībā ar Eiropas Savienības LIFE projektu CleanR izveidojis modernāko atkritumu savākšanas laukumu Rīgā, Vietalvas ielā 5b, kas aprīkots ar interaktīviem ekrāniem, automātisku svēršanas sistēmu un tūlītēju iespēju norēķināties par maksas pakalpojumiem. Šeit fiziska darbinieku iesaiste ir minimāla, jo visu iespējams izdarīt pašam.
Kopumā tiek dota iespēja šķirot un nodot aptuveni 30 dažādu veidu atkritumus.
Privātpersonas bez maksas neierobežotā daudzumā var nodot papīru un kartonu, stikla, koka, plastmasas un metāla iepakojumu, akumulatorus un baterijas, neizjauktu elektrotehniku. Ierobežotā daudzumā – bīstamos atkritumus kā laku un krāsu atkritumus, eļļas, eļļas filtrus, organiskos šķīdinātājus, luminiscences lampas un spuldzes, vai logu stiklu un četras vieglo automašīnu riepas gadā.
Laukumā ikdienas darbā ir integrēti arī trīs dažādu ražotāju pazemes konteineri. «Klients, piemēram, daudzdzīvokļu mājas vecākais, var atbraukt un pamēģināt šos risinājumus dzīvē un izlemt, vai viņš ko tādu vēlas ieviest savas mājas pagalmā,» stāsta CleanR eksperts, piebilstot, ka laukums īsā laikā kļuvis ļoti pieprasīts.
Peļņas iespējas
Pāreja uz aprites ekonomiku ir ne tikai vides jautājums, bet arī jaunas biznesa iespējas, ko prasmīgi sāk izmantot jaunieši. Valērijs Stankevičs stāsta par jauniešiem, kuri sāk savu pirmo uzņēmējdarbību, palīdzot cilvēkiem attīrīt bēniņus, pagrabus un dzīvokļus no vecām lietām un mēbelēm.
«Sistēma ir vienkārša un ļoti apsveicama. Klients pasūta pakalpojumu, džeki atbrauc, visu sakopj un saņem no klienta naudu gan par darbu, gan šķietami par atkritumu noglabāšanu. Taču realitātē viņi atbrauc pie mums, visu smalki un precīzi sašķiro pa frakcijām un lielāko daļu nodod bez maksas.
Tādējādi viņi gūst sev papildu peļņu, bet pats galvenais – šie atkritumi netiek izgāzti kaut kur mežā vai kopējā poligonā kā atkritumi.
Tie kļūst par izejvielu, un tas ir fantastiski!» uzsver eksperts.
KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
