Makšķerētās zivīs tārpi – vai tādas drīkst ēst?

Tārpi zivīs nozīmē, ka tās dzīvo bioloģiski daudzveidīgā vidē. Aizrautīgajam makšķerniekam ir taisnība – retais no tajās redzamajiem tārpiem ir patogēns cilvēkam, tāpēc tos var iztīrīt un no zivs droši gatavot maltīti. Taču, protams, ir arī reti apakšīrnieki, kuri pie attiecīgiem apstākļiem var izraisīt veselības ķibeles cilvēkiem.

Vai drīkst ēst jēlu zivtiņu?

Parasti saldūdens zivīs, it īpaši plēsīgajās, piemēram, līdakās un asaros, parazītu ir papilnam. Labs paraugs, kur redzēt to daudzveidību, ir karpa, kurai parazīti var būt gan acīs, gan žaunās, gan zarnās, gan muskulatūrā. Savukārt nezināmu iemeslu dēļ salīdzinoši retāk tos atrod karūsās. Zivīs no mākslīgajām ūdenskrātuvēm, kur tās aug slēgtā vidē, parasti ir mazāk tārpu. Taču tā nav nekāda problēma, ja zivis ēd vārītas vai kārtīgi izceptas.

Pēc Eiropas Savienībā pieņemtajiem noteikumiem, zivis ar vizuāli redzamiem parazītiem tirgot nedrīkst, taču, ja tie ir zivs iekšienē un no ārpuses nav redzami, tas nav aizliegts.

Tu vaicāsi – bet kā tad ar mazsālītu lasīti? Jūras lasī vai audzētavās audzētās forelēs nebūs tādu parazītu kā saldūdens zivīs. Arī vimbās, kuras mēdz ēst jēlas, apstrādājot vien ar nelielu sāls daudzumu, nav cilvēkiem bīstamu patogēnu. Tāpat siļķītes var droši ēst, jo parazīti tām dzīvo iekšējos orgānos, ko parasti izmetam.

Tādi un šitādi

Dabiskajās ūdenstilpēs reģistrēts aptuveni 300 zivju parazītu sugu. Biežākie ir lenteņi, nematodes un vienšūnas parazīti, taču pēc termiskas apstrādes lielākā daļa iet bojā.

Lentenis – skan baisi… Jā, zivīs ir ļoti daudz dažādu lenteņu. Parasto jeb Ligula intestinalis visbiežāk atrod plaužos, raudās un karpās, bet tas nav patogēns cilvēkiem. Zivis, kurās Ligula intestinalis sastopams, var atpazīt pēc milzīgā vēdera, jo lentenis mēdz sasniegt līdz pat pusotra metra garumu. Ja, zivi ķidājot, to ieraugi, izmet un droši lieto zivi uzturā.

Vienīgais zivju parazīts, no kura Latvijā vajadzētu sargāties,