«Man drīz būs 70 gadu un ir mugurkaula disku protrūzijas, trūces, stenozes, arteriālā hipertensija. Lietoju ārsta izrakstītos medikamentus, arī nesteroīdos pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļus muguras sāpēm (biežāk Dyclophenac gan ampulās, gan tabletēs, gan svecītēs). Vēl esmu lietojusi Airtal, Diclac, Ultracod, Dicloberl svecītes, Neurontin kapsulas un Sirdalud tabletes. Sāpju ārsts teica, ka saudzīgāk kuņģim būtu pret muguras sāpēm lietot Skudexa tabletes, bet es tās nepanesu, jo ir slikta dūša. Sāpes drusku atvieglo teipi, tomēr šad tad iznāk palietot kādu tabletīti, lai nesāpētu mugura un kājas.
Gadiem lietoju arī Concor tabletes 2,5 mg un Telmisartan 80 mg/12,5 mg. Protams, ir izmaiņas asins bioķīmiskajā analīzē: GFĀ – 76,7, urīnviela – 8,93, urīnskābe – 399,00, kopējais Chol – 5,88, zema blīvuma Chol – 4,32.
Pēdējos pāris gados uz roku pirkstiem un sauju apvidū periodiski parādās sīki izsitumi, āda kļūst viegli sārta, ļoti jutīga, sausa un plaisā.
Biju pie dermatologa, kurš nozīmēja Dermovate 0,5 ziedi un ieteica palietot Aceterin, Fencarol vai Tavegil tabletes. Jā, uz kādu laiku minētās problēmas pāriet, bet periodiski atkal parādās ādas jutīgums un sausums.
Asins analīzē bija paaugstināti eozinofilie leikocīti Eo – 5,5, kas liecina par nedaudz paaugstinātu alerģisku jutību organismā. Domāju, ka to izraisa nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana, bet bez tiem nevaru, jo sāp muguras lejasdaļa un kājas. Sakiet, varbūt ir kādi līdzekļi, kas nomāktu šo alerģijas stāvokli?» raksta Mirdza.
Uzmanības centrā
«Jūsu sūdzības par muguru ir visai tipiskas cilvēkiem ap 70 gadu vecumu. Sāpes var būt gan muguras muskulatūras vājuma vai pārslodzes, gan vecuma izraisītu deģeneratīvu izmaiņu, gan iekaisuma, gan nerva saknītes nospieduma radītas. Ja ir mugurkaula kanāla vai atverītes sašaurinājums, caur kuru nervs iziet no mugurkaula kanāla, tad sāpes izārstēt ar nespecifiskajiem pretiekaisuma līdzekļiem vien nav iespējams.
Pēc vēstulē rakstītā rodas iespaids, ka jūs lietojat pārāk daudz medikamentu un haotiski, taču tie var nodarīt kaitējumu kuņģim, nierēm un aknām.
No medikamentiem vajadzētu izvēlēties tādus, kas iedarbojas uz sāpes radošiem mehānismiem, sniedz atvieglojumu, rada mazāk risku un blakņu, kā arī sader ar asinsspiediena zālēm, ko lietojat. Protams, medikamentu piemeklēšanai dažkārt nepieciešams laiks. Iesaku kopā ar ārstu pārskatīt zāļu kastīti, izvēloties optimālos, un pēc laika izvērtēt to panesamību un efektivitāti, nepieciešamības gadījumā zāles nomainot vai palielinot to devu. Ja citādi nevar, iesaku apsvērt kortikosteroīdu injekciju jeb blokādes veikšanu, kas var uz krietnu laiku remdēt sāpes. Kortikosteroīdi ir stiprs pretiekaisuma līdzeklis, kas mazina tūsku un iekaisumu ap nervu saknīti, mazinot kairinājumu un sāpes.
Noteikti katru dienu vajadzētu veikt fizioterapeita ierādītus ārstnieciskos vingrojumus, jo, ja muskuļus un locītavas nenodarbina, rodas arvien lielākas izmaiņas. Medikamenti var mazināt sāpes, nevis novērst mugurkaula izmaiņas, tie ir tikai viena no pieejām muguras sāpju ārstēšanā.
Ja sāpes rodas fiziskas slodzes laikā vai ir mugurkaula muskulatūras vājums, nestabilitāte, var palīdzēt speciālista piemeklēta ortoze, ko uzliek fiziskas slodzes laikā.
Atvieglojumu var sniegt arī fizikālās terapijas procedūru kurss, piemēram, lāzerterapija, magnētterapija, atsevišķi elektroterapijas veidi, ko kombinē ar ārstniecisko vingrošanu vai peldēm baseinā, vieglu muguras masāžu. Jācenšas izvairīties no smagiem mājas darbiem, kas var pasliktināt muguras veselību.
Sāpes jāmēģina mazināt visos iespējamos veidos, taču iesaku nenodarboties ar pašārstēšanos, bet izmaiņas ārstēšanas plānā ieviest ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta vadībā.
Tagad par ādu…Šāda tās reakcija no nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošanas nav tipiska, taču ir iespējama. Lai noskaidrotu, vai ādas izmaiņu iemesls ir medikamenti, būtu jāpārtrauc tos lietot un jāpavēro, kas notiek.
Vēstulē neesat pieminējusi dermatītu, taču tas ļoti bieži ir saistīts ar nervu sistēmas stāvokli, ar trauksmainību un jutīgumu. Konflikti ģimenē vai citas bažas ikdienā var gan paasināt reakciju uz sāpēm, gan radīt ādas izmaiņas.
Ja āda ir sausa un plaisā, svarīgi būtu atrast piemērotu krēmu, ko lietot pēc mazgāšanās, un izvairīties no sadzīves ķīmijas līdzekļiem, taču izmainīts eozinofilo leikocītu skaits vien nav iemesls, lai sāktu lietot stipras pretalerģijas zāles, nenoskaidrojot alerģijas cēloni pie dermatologa vai alergologa.»
Redakcijas piebilde
Sazinājāmies arī ar Rīgas 1. slimnīcas un Ādas veselības klīnikas dermatoloģi Lailu Atslēdziņu. Lūk, viņas atbilde:
«Šādām ādas izmaiņām var būt vairāki iemesli, tās nav obligāti saistītas ar to, ka lietojat medikamentus. Ja radušās aizdomas, ka vainīgas tomēr zāles, tad slimības paasinājums būs pēc to lietošanas, bet ādas stāvoklis uzlabosies, kad medikamentus vairs nelietosiet. Tāpēc, lūdzu, mēģiniet izsekot līdzi, kuros brīžos parādās izsitumi uz plaukstām, piemēram, pēc darba dārzā vai pēc saskarsmes ar ķīmiskām vielām vai ar ūdeni.
Mani ieteikumi pagaidām: rūpīgi kopt ādu, kas nozīmē lietot barojošu roku krēmu 3–4 reizes dienā, lai atjaunotu bojāto ādas barjeru, piemēram, Bioderma Atoderm Mains & Ongles roku krēmu vai La Roche Posay Cicaplast Mains krēmu.
Būtiski mājas darbus veikt cimdos, jo citādi caur bojātu ādas barjeru tajā iekļūst nevēlami alergēni, kas situāciju saasina.
Slimības paasinājuma gadījumos jālieto dermatologa ieteiktie medikamenti, kas jums izrakstīti. Tie palīdzēs noņemt apsārtumu, pūslīšu un plaisu veidošanos.»











































































































































































