Rīga +15°C 
Ja apstiprinās diagnoze – celiakija
Bezglutēna diēta nav modes lieta, dažiem tā ir nepieciešamība visa mūža garumā. Vai dzīve ar to kļūst sarežģītāka un turpinās citādi?
> Celiakija ir hroniska slimība, kas saistīta ar sarežģītām autoimūnām reakcijām organismā, kad tas, sastopoties ar kviešos, miežos un rudzos esošo olbaltumvielu glutēnu jeb lipekli, reaģē savdabīgā veidā, radot iekaisuma bojājumus tievās zarnas gļotādā. Rezultātā veidojas zarnas bārkstiņu atrofija un līdz ar to mikroelementu un makroelementu, piemēram, dzelzs, B12 vitamīna, cinka un kalcija uzsūkšanās traucējumi. Olbaltumvielu uzsūkšanās tiek ietekmēta mazāk. Vidēji celiakija ir 0,5–2 procentiem iedzīvotāju.
> Klasiskas celiakijas izpausmes ir caureja vai šķidrāka vēdera izeja, vēdera uzpūšanās un sāpes, apetītes traucējumi un svara zudums. Taču vairāki pētījumi liecina, ka vairākumam celiakijas pacientu diagnozes noteikšanas posmā bijis normāls svars vai pat lieki kilogrami. Tādēļ nevajadzētu pieņemt, ka tikai pēc svara var noteikt nepieciešamību pārbaudīt, vai nav celiakija.
Iespējamas arī citas izpausmes, sevišķi pieaugušajiem, pat tādas, kas pirmajā brīdī nerada aizdomas par šo slimību. Piemēram, hronisks nogurums, nespēks, vājuma sajūta, trausli nagi un mati, kas saistīts ar dzelzs uzsūkšanās traucējumiem. Var būt celiakijai raksturīgi niezoši un čūlaini ādas izsitumi, kas visbiežāk rodas uz elkoņiem, ceļgaliem, sēžamvietas un muguras. Mēdz būt locītavu sāpes. Sievietēm nereti neiestājas grūtniecība. Iespējami zobu emaljas bojājumi, kas saistīti ar barības vielu uzsūkšanās traucējumiem. Tātad – gadījumos, kad simptomiem nav atrasts iemesls, jāapsver celiakijas iespējamība.
> Pēc simptomiem vien precīzu celiakijas diagnozi noteikt nevar. Spert pirmo soli celiakijas diagnostikas virzienā nav sarežģīti – jāsāk ar asins analīzēm. Tās vajadzētu veikt, ja ir hroniska slimības gaita, bet simptomiem nav atrasts iemesls. Noskaidrot, vai nav celiakija, vajadzētu arī tiem, kam jau ir kāda autoimūna vairogdziedzera vai reimatoloģiska slimība vai 1. tipa cukura diabēts. Pētījumos pierādīts – ja imūnsistēma nestrādā, kā nākas, var kombinēties vairākas autoimūnas kaites. Ja noteikta diagnoze celiakija, bezglutēna diēta būs jāievēro visu mūžu un ar to nāksies rēķināties, arī plānojot svētkus un ceļojumus. Labā ziņa – balto miltu produkti nav veselīga uztura pamats nevienam, un kvieši lielā daudzumā var kairināt gremošanas traktu. Diemžēl celiakiju mēdz atklāt ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem un pat ļaudīm gados.
Diagnozes noteikšanai nepieciešami trīs komponenti
> Pirmais – simptomi, kas rada aizdomas par celiakiju.
> Otrais – asins analīzes, kurās nosaka specifiskās antivielas, visbiežāk transglutamināzes antivielas (tTGA un/vai tTGG) un imūnoglobulīnu A (IgA), lai izslēgtu tā deficītu.
> Trešais – ja antivielu analīzes ir pozitīvas, tad jāveic augšējā endoskopija jeb kuņģa pārbaude, kuras laikā no divpadsmitpirkstu zarnas sienas nokniebj un mikroskopiski izmeklē audu gabaliņus, izvērtējot iekaisuma šūnu daudzumu un bārkstiņu stāvokli.
Kā sadzīvot ar celiakiju?
> Atklājot celiakiju, būtu vērts konsultēties ar uztura speciālistu, lai saprastu, ko ēst, kā sabalansēt ģimenes ēdienkarti un ieturēt maltītes ārpus mājas. Uzzināt citu pieredzi un dalīties savējā var, iesaistoties pacientu organizācijā Dzīve bez glutēna.
> Bezglutēna diētu ieteicams ievērot tikai pēc izmeklējumu veikšanas un diagnozes apstiprināšanas, citādi tā apgrūtinās diagnostiku. Taču, kad slimība noteikta, diēta būs ārstēšanas stūrakmens uz visu atlikušo mūžu. Sākot ievērot bezglutēna diētu, zarnu gļotāda vieglākos gadījumos atjaunojas, ātrākais, pēc diviem trim mēnešiem, bet tas nenozīmē, ka var atkal ēst kā parasti.
> Ārstēšanās sākuma periodā, kamēr vēl nav kompensēts mikroelementu, vitamīnu un citu vielu trūkums, pēc vajadzības lieto dzelzs preparātus, D vitamīnu, kalciju, B12 vitamīnu. Ievērojot diētu un atjaunojoties zarnu gļotādai, parasti turpmāk uzturvielas uzsūcas, tomēr katrs gadījums jāvērtē atsevišķi.
> Virtuvē jābūt nodalītai vietai, darba virsmai un piederumiem, kas vienmēr tiks izmantoti tikai bezglutēna ēdienu gatavošanai. Visām virsmām, kuras nonāks saskarē ar bezglutēna produktiem, jābūt pilnīgi tīrām no glutēna. Pietiek ar pavisam nelielu glutēna daudzumu, lai rastos reakcija, piemēram, ja uz dēlīša bijusi maize ar glutēnu.
> Meklē veikalos produktus ar bezglutēna simbolu (pārsvītrota vārpiņa) un ar norādi, ka produkts nesatur lipekli/glutēnu, jo šādam produktam ne tikai veikta testēšana uz lipekli, bet arī uzņēmums, kas ražo šo produktu, ir izturējis pārbaudes arī produkta šķērspiesārņojuma riska novēršanā.
> Atsevišķās ēstuvēs ir speciāls piedāvājums cilvēkiem ar celiakiju un laktozes nepanesību, taču ne vienmēr ir ievēroti ēdiena gatavošanas nosacījumi, tāpēc ceļojot drošāk ņemt līdzi savu mājās gatavotu ēdienu.
> Atceries, ka glutēns var slēpties dažādos produktos, par kuriem pat nevari iedomāties, piemēram, mērcēs, dažādos panējumos, biezpiena sieriņu un saldējumu glazūrā, desu izstrādājumos. Uzmanies ar Cēzara salātiem, kuros ir grauzdiņi un kas pārlieti ar mērcīti!
> Ja uzturā stingri ierobežo glutēnu saturošus produktus, bet simptomi nemazinās, veic gastroskopiju un divpadsmitpirkstu zarnas biopsiju, lai pārbaudītu, kādā stāvoklī ir tās gļotāda. Ievērojot diētu, jābūt pilnīgi normālām zarnas bārkstiņām. Simptomu saglabāšanās, iespējams, liecina par kādu citu slimību.
> Jābūt regulārā ārsta uzraudzībā, lai atklātu un novērstu celiakijas radītos kaitējumus, piemēram, anēmiju un osteoporozi, kā arī lai pārliecinātos par uzturvielu pietiekamību, ievērojot bezglutēna diētu.
