Rīga +17°C 
Kāda ir šķirnes ziemcietība?
Ļoti svarīgs rādītājs ir ziemcietība. «Eiropā piedāvā tādas šķirnes, kurām Latvijā augļi būtu jānovāc pēc sala iestāšanās. Cilvēki mēdz prasīt: vai jums ir ‘Braeburn’, vai jums ir ‘Granny Smith’? Es saku – nu jā, ap Ziemassvētkiem varēsiet lasīt ābolus,» joko Laila.
«Mūsu selekcionētās šķirnes izvēlas igauņi, zviedri un pat somi.»
Pērkot augļu koku stādus lielveikalos, jāskatās salcietības zona, kas maziem burtiņiem norādīta uz etiķetes. Droši var iegādāties augus, kas atbilst 4., 5. vai 6. klimatiskajai zonai, bet 6. zona gan nederēs visā Latvijā. Jo mazāks cipars, jo lielāka ziemcietība.
Ko un cik daudz stādīt?
Vērts kārtīgi pārdomāt un aprunāties ar tuviniekiem, kādi augļi katram garšo, cik ģimene var patērēt svaigā veidā un vai ir vēlēšanās gatavot krājumus ziemai. Jāizvērtē, vai visam kārotajam dārzā pietiks vietas. Varbūt labāk stādīt kolonnābeles, kas ir dekoratīvas un no kurām var novākt vienu līdz divus spaiņus ābolu no koka, nevis ābeles, kas izaug lielas un saražo 30–80 kilogramu augļu.
Vai varēsim tik daudz ābolu izlietot?
Piemājas dārzam vajadzētu kādu vasaras ābeli – vienu agrāku, vienu vēlāku – un rudens ābeli. Ja mājās nav piemēroti apstākļi ilgstošai ābolu uzglabāšanai, varbūt ziemas ābolus labāk nopirkt.
Daudziem patīk bērnības garša, un to var atrast arī jaunajās šķirnēs, kas ir daudz izturīgākas un vieglāk kopjamas. Piemēram, šķirnes ‘Lienīte’ āboli garšo līdzīgi ‘Trebū’, bet ir ar stingrāku mizu un neslimo ar kraupi.
Kāda būs izturība pret slimībām?
Ļoti svarīgs rādītājs ir slimību izturība, piemēram, pret kraupi, puvēm, miltrasu un vēzi. Dažādām šķirnēm tā atšķiras. Augļu kokus var audzēt arī dabiski, neizmantojot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, taču jāatceras, ka kultūraugs ir pieradināts.
«Tas ir kā klēpja sunītis – nepalaidīsi taču uz ielas, lai ēdienu meklē pats,» salīdzina Laila.
«Cilvēki nereti pārprot un, ja grib bioloģisku produkciju, neko nedara, taču tā ir vardarbība pret augiem. Izvēloties dabisko ceļu, tev jābūt ļoti gudram, jo rezultāts jādabū bez ķīmijas, taču tas nenozīmē, ka augs jāatstāj novārtā. Mazu kociņu nevar iestādīt zālē – apkārt jābūt vismaz metru lielai apdobei.»
Vai kokam vajag draudziņu?
Jāatceras, ka daudzām ķiršu, plūmju un aprikožu šķirnēm nepieciešams draudziņš, jo tās pašas neapputeksnējas. Reizēm iestāda tikai vienu šķirni un brīnās, kāpēc nav augļu. Otram kociņam nav jābūt gluži blakus. Pietiks, ja cita šķirne augs kaimiņa dārzā.
Kailsakņus vai konteinerstādus?
Rudenī un agri pavasarī līdz lapu plaukšanai tiek piedāvāti kailsakņu stādi, taču cilvēki parasti dārzā sāk rosīties, kad jau saplaukušas lapas, un tad var iegādāties tikai konteinerstādus. Septembris ir labs stādīšanas laiks ābelēm un ogulājiem. Kailsakņu stādus var iegādāties līdz 15. oktobrim.
Taču kailsakņi ir jāuzmana, tos nevar vest uz mašīnas jumta bagāžnieka, kur braucot vējā saknītes apkalst. Tad stādus var izmest.
Gunta Šenberga, žurnāla Mans Dārzs galvenā redaktore: «Šie ir Dārzkopības institūta selekcionāres Lailas Ikases ieteikumi. Laila savu darba mūžu ir veltījusi Latvijas apstākļiem piemērotu šķirņu selekcijai un pārbaudei, un uz viņas ieteikumiem var droši paļauties. Vairāk Lailas un citu ekspertu padomu atradīsiet jaunajā speciālizlaidumā Augļu Dārzs, un varbūt tas rosinās ko jaunu un garšīgu iestādīt arī jūsu dārzā.»
