3 jautājumi un atbildes par antiperspirantiem

Tas pārsvarā tiek panākts, sastāvā iekļaujot dažādu metālu sāļus, visbiežāk – alumīnija sāļus, kas sašaurina vai nosprosto sviedru dziedzeru izvadkanāliņus, neļaujot sviedriem izkļūt ārpusē. Tādēļ, tos lietojot, svīšana nav jūtama – paduses ir sausas un apģērbs padusēs nekļūst mitrs.

3 svarīgi jautājumi par šiem līdzekļiem:

1. Vai antiperspiranti var aizsprostot poras?
   Ja antiperspirantu lieto pareizi – kā norādīts lietošanas pamācībā un ne biežāk –, ja ievēro elementāru higiēnu, tas nevar nosprostot poras uz visiem laikiem. Ādas šūnas nepārtraukti aug un nolobās, attīrot ādas poras no visa liekā.
2. Vai antiperspirantu sīkās daļiņas var nobloķēt sviedru dziedzeru izvadkanālus un izraisīt sviedru dziedzeru iekaisumu?
   Nepareizi lietojot šos līdzekļus, var rasties sviedru dziedzeru iekaisums, kad padusēs veidojas nelieli, sāpīgi bumbuļi. Tāpēc antiperspirantu nekad nedrīkst lietot pirms lielas fiziskās slodzes vai pludmalē, kad ir pastiprināta svīšana.
   
   Tāpat šie pretsviedru līdzekļi vienmēr ir jāuzklāj tikai uz tīras ādas, vispirms nomazgājot iepriekšējo kārtiņu.
3. Vai antiperspiranta lietošana neaizkavē toksīnu izvadīšanu no organisma?
   Paduses veido niecīgu daļu no mūsu lielākā orgāna – ādas, caur kuru organisms elpo un attīrās. Ja iesmērējam padusēs antiperspirantu un dienā svīstam mazāk, šie sviedri izdalās caur pārējām ķermeņa daļām. Svīst jau viss ķermenis, tikai to bieži nemanām, jo sviedri, nonākot uz ādas, ātri izgaro.
   
   Padusēs āda veido krokas – sviedri nespēj izgarot, tāpēc krājas mitrums. Turklāt sviedru dziedzeru galvenā funkcija ir organisma termoregulācija – sviedri pasargā organismu no pārkaršanas.
   
   Par attīrīšanos caur padusēm būtu pārspīlēti runāt, jo par sārņu izvadīšanu organismā atbild nieres, nevis paduses.