Rīga +13°C 
Vineta Vilistere-Lāce, kas nosvinējusi 52. dzimšanas dienu, intervijā teic: «Atceros, kad mammai palika trīsdesmit, man likās – ārprāts, cik veca! Tagad domāju – trīsdesmit plus ir vau, četrdesmit plus ir ideāli, piecdesmit plus ir kolosāli.
Man tagad vairāk patīk būt sievietei nekā agrāk. Arī skaistuma injekcijas taisījusi neesmu. Esmu bišķiņ gudrāka, sevi labāk pieņemu.
Agrāk tik daudz enerģijas aizgāja, domājot, kā izskatos citu acīs, –
matiem jābūt tikko mazgātiem, drēbēm saskaņotām, pat ejot uz veikalu. Tagad Mežaparkā mierīgi izeju treniņtērpā. Protams, apzinos, ka man ir labi gēni – laba vielmaiņa, no mammas puses visi bijuši tievi, sportiski,» saka Vineta.
Taču skolas laikā, kad vēl plaši nebija zināms vārds mobings, Vineta to piedzīvojusi. «Toreiz tā bija vienkārši abižošana. Es biju kārtīga, pareiza, teicamniece. Un mani regulāri apsaukāja par tievumu. Bija viens puika, kurš sāka, un citi pievienojās. Man bija uzrauts deguns, un mani saukāja par bālu vistu.
Trīspadsmit, četrpadsmit gados tādi vārdi pielīp. Sāc domāt – varbūt ar tevi tiešām kaut kas nav kārtībā. Mani izglāba Skolēnu pils teātris. Pēc stundām braucu turp un paliku līdz naktij. Tur nevienam nebiju ne par tievu, ne vista ar uzrauto degunu – tur patiku tāda, kāda biju. Kādā brīdī sapratu: esmu diezgan simpātiska, džeki sāk pievērst uzmanību. Tad tam klases baram jau varēju iekšēji parādīt vidējo pirkstu,» atzīstas Vilistere-Lāce.
