Rīga +10°C 
Latvijas klimatiskajos apstākļos D vitamīnu ar saules palīdzību uzņemt pietiekamā daudzumā nav vienkārši – īpaši rudenī, ziemā un pavasarī, kad UVB starojums ir nepietiekams. To apliecina arī sabiedrības paradumi – Euroaptieka veiktajā aptaujā Labsajūtas barometrs D vitamīns ir visbiežāk lietotais uztura bagātinātājs Latvijā, ko norāda 66% iedzīvotāju.
Īpaši izteikti tas novērojams sieviešu vidū (75%), kamēr vīriešu vidū – 55%, kas parāda, ka D vitamīna papildus uzņemšana ir plaši izplatīta dažādās sabiedrības grupās. Vienlaikus tas parāda, ka, neskatoties uz saulaināku laiku, pavasarī jautājums par pietiekamu D vitamīna līmeni joprojām saglabājas aktuāls.
Pavasara enerģija – ne vienmēr D vitamīna nopelns
Pavasarī bieži šķiet, ka līdz ar sauli beidzot uzlādējamies arī ar D vitamīnu. Tomēr pirmās pašsajūtas izmaiņas galvenokārt saistītas ar gaismu, nevis ar D vitamīna līmeņa izmaiņām organismā. Palielinoties dienas gaismas daudzumam, samazinās melatonīna izdale – hormons, kas ziemā veicina miegainību un nogurumu. Vienlaikus palielinās serotonīna aktivitāte centrālajā nervu sistēmā, kas cieši saistīta ar labsajūtu, motivāciju un emocionālo stabilitāti.
Šīs izmaiņas var notikt dažu dienu laikā, tāpēc enerģijas pieaugums un garastāvokļa uzlabošanās kļūst jūtama salīdzinoši ātri.
Savukārt D vitamīna sintēze organismā ir daudz lēnāks process. Lai tas veidotos pietiekamā daudzumā, nepieciešams gan atbilstošs UVB starojums, gan laiks. UVB ir saules staru veids, kas palīdz ādai ražot D vitamīnu. Bez šiem stariem D vitamīns neveidojas. Savukārt saules aizsargkrēmi (SPF) bloķē UVB starus, tāpēc tie var samazināt arī D vitamīna veidošanos ādā.
Pavasarī šie apstākļi vēl nav optimāli, tāpēc ar sauli vien nepietiek, lai ātri atjaunotu D vitamīna līmeni organismā. Klīniskā farmaceite uzsver – ja ziemas laikā D vitamīna līmenis ir būtiski samazinājies, tas var būt saistīts ar dažādiem nespecifiskiem simptomiem, tostarp nogurumu, taču tieša ietekme uz serotonīna līmeni cilvēkiem nav pilnībā pierādīta. Tas nozīmē, ka pašsajūtas uzlabojums var būt nepilnīgs vai īslaicīgs, un sākotnējo enerģijas pieplūdumu var nomainīt nogurums vai motivācijas kritums.
Kāpēc ar pavasara sauli nepietiek?
Lai gan saule pavasarī kļūst spožāka un sildošāka, tas vēl nenozīmē, ka organisms spēj saražot pietiekamu D vitamīna daudzumu. Viens no galvenajiem iemesliem ir saules staru krišanas leņķis – pavasarī saule Latvijā joprojām atrodas salīdzinoši zemu, un liela daļa UVB starojuma tiek absorbēta atmosfērā, nesasniedzot zemes virsmu pietiekamā daudzumā efektīvai D vitamīna sintēzei ādā.
Svarīga loma ir arī ikdienas paradumiem.
Pavasarī joprojām valkājam apģērbu, kas nosedz lielāko daļu ķermeņa, tādējādi samazinot ādas laukumu, kurā var notikt D vitamīna sintēze. Tāpat jāņem vērā, ka arvien biežāk lietojam kosmētikas līdzekļus ar SPF aizsardzību, kas arī var mazināt D vitamīna veidošanos ādā.
Rezultātā rodas maldīgs priekšstats, ka ar uzturēšanos saulē pietiek, lai kompensētu ziemā radušos deficītu. Patiesībā Latvijā būtiska D vitamīna sintēze ādā parasti iespējama galvenokārt no vēla pavasara līdz vasaras mēnešiem (aptuveni no maija līdz septembrim). Turklāt nozīme ir arī diennakts laikam – D vitamīns ādā veidojas tikai tad, kad saule ir pietiekami augstu (aptuveni no plkst. 11.00 līdz 15.00), bet pavasarī arī šajā laikā UVB starojums Latvijā bieži vien vēl nav pietiekams.
Pavasara nogurums un organisma atjaunošanās pēc ziemas
Lai gan daudzi šo periodu izjūt kā enerģiskāku un emocionāli vieglāku, ne visiem šī pāreja notiek vienādi. Daļa cilvēku, arī pieaugot dienas gaismas daudzumam, joprojām izjūt miegainību vai motivācijas trūkumu. Farmaceite skaidro, ka tas var būt saistīts ar organisma individuālo reakciju uz ziemas periodu, tostarp arī D vitamīna līmeni organismā. Ja D vitamīna līmenis ilgstoši ir bijis zems, tas var būt saistīts ar nogurumu, muskuļu vājumu un vispārēju pašsajūtas pasliktināšanos, taču šie simptomi nav specifiski tikai D vitamīna trūkumam.
Biežākās pazīmes, kas var liecināt par nepietiekamu D vitamīna līmeni:
- pastāvīgs nogurums un miegainība,
- enerģijas trūkums un samazināta motivācija,
- muskuļu vājums,
- biežāka slimošana vai arī paaugstināts infekciju risks,
- grūtības koncentrēties vai svārstīgs garastāvoklis.
Ilgtermiņā var parādīties arī kaulu sāpes vai diskomforts, kā arī kaulu minerālā blīvuma samazināšanās un lēnāka atveseļošanās pēc slimībām. Ja šie simptomi saglabājas, ieteicams veikt asins analīzes un izvērtēt D vitamīna līmeni organismā.
Kā gudri izmantot pavasara enerģiju?
Pavasaris ir piemērots laiks, lai pievērstos saviem veselības paradumiem un sakārtotu ikdienas rutīnu, lai ilgtermiņā uzlabotu pašsajūtu. Farmaceite iesaka vairākus praktiskus soļus:
- Pārbaudīt D vitamīna līmeni. Pavasaris ir piemērots laiks asins analīzēm, lai noskaidrotu, vai pēc ziemas D vitamīna līmenis ir pietiekams vai tomēr nepieciešama papildu uzņemšana.
- Nodrošināt uzņemšanu ar uzturu un uztura bagātinātājiem. Ikdienā D vitamīna avotus var atrast treknās zivīs, olu dzeltenumos un aknās. Tā kā ar pārtiku vien ne vienmēr izdodas uzņemt nepieciešamo daudzumu, uzturu var vērtīgi papildināt ar D vitamīnu uztura bagātinātāju formā, lai palīdzētu organismam pilnvērtīgi atjaunoties. To lietojot, svarīgi ievērot ieteicamās dienas devas un, ja nepieciešams, konsultēties ar veselības aprūpes speciālistu.
- Pievērst uzmanību pareizai lietošanai. D vitamīns labāk uzsūcas kopā ar taukiem, tāpēc to ieteicams lietot ēdienreizes laikā. Lietošana tukšā dūšā var samazināt uzsūkšanos, savukārt kafijas ietekme uz D vitamīna uzsūkšanos nav būtiska vai pietiekami pierādīta.
- Izvēlēties sev ērtāko formu. D vitamīns pieejams dažādās formās – kapsulās, pilienos, aerosolos u.c. Visas šīs formas, lietojot atbilstoši, nodrošina līdzvērtīgu efektivitāti, tāpēc svarīgākais ir izvēlēties sev ērtāko risinājumu, lai nodrošinātu regulāru lietošanu.
