Kā saglabāt redzi, ilgstoši strādājot pie datora?

Svarīga vide

Straujā pārorientēšanās pavasarī darbam no mājām nozīmēja to, ka cilvēki strādāja mājās tādos apstākļos, kādu nu bija pieejami. Kurš virtuvē pie galda, kurš vienīgajā stūrī, kur iespējams aizvērt durvis un ir miers no bērniem. Tāpat arī skolēni stundām ilgi mācījās ne vien pie galda, bet arī dīvānā vai gultā. Kā tas ietekmēja redzes veselību – vēl grūti spriest, skaidro acu ārste Dace Lietuviete.

Toties tas bijis labs treniņperiods, lai, domājot par rudeni un ziemu, noskaidrotu savu patieso redzes stāvokli un paspētu iekārtot darba vidi, pirms lielmeistars kovids veiks savus rudens manevrus. Sevišķi tad, ja esi pamanījusi, ka pēdējā laikā tekstam ekrānā gribas uzlikt arvien lielāku burtu izmēru vai arī pievilkt ekrānā redzamo dokumentu tuvāk.

«Cilvēki pie datora pavada ļoti daudz stundu – pat divpadsmit, trīspadsmit dienā. Taču redzes kontekstā te nevar runāt tikai par cilvēku un pie datora pavadīto laiku. Ļoti svarīga ir vide, kurā atrodamies, – gaisa kvalitāte un mitrums, lampu apgaismojums un citi apstākļi.

Citi lasa

Slavenību šķiršanās

«Tomass necentās satikt bērnus.» Ilvesas rūgtā šķiršanās no Igaunijas eksprezidenta

Estere Jansone

Slavenības

Horenu pamatīgi piekāvuši bandīti: Zīmīgi, ka tas notika 13. datumā

Daina Lapiņa

Siera kūkas

Rabarberu siera kūka – sezonas hits!

Ne visiem mājās ir pēc ergonomikas principiem iekārtota darbavieta, ne visi var sēdēt ergonomiski pareizā pozā. Tikai pēc tam varam runāt par datoru – cik ilgi tajā lūkojamies, cik tuvu ekrānam, vai tā monitors ir labi noregulēts, vai taisām pietiekami daudz pauzes, ko mēs tajās pauzēs darām, vai pavingrojam vai atpūtinām acis?» skaidro daktere.

Kad acīm visa par daudz

Ja pamani, ka esi ekrānā sākusi palielināt tekstu, berzē acis, tās ir nogurušas, sarkanas un šilierējas – ar redzi kaut kas notiek.

Vēlme pietuvināt attēlu var būt gan pie mīnusu, gan plusu briļļu korekcijas, gan astigmātisma.

Klasiski uz to, ka tu par daudz un ilgi skaties datorā, norāda vairākas pazīmes.

• Sausās acs sindroms

Sausajai acij var būt daudz dažādu iemeslu, tostarp nopietnas slimības, tomēr sausajā acī var iedzīvoties arī no ilgstošas skatīšanās ekrānā. «Ilgstoši lasot, mēs mirkšķinām daudz retāk nekā normāli vajadzētu. Tādējādi acis netiek gana mitrinātas – kļūst sausākas, sarkanas. Rodas sausuma, pat tāda kā smilšu sajūta, sākas pārlieku liela asarošana.

Diskomfortu var mazināt, lietojot bezrecepšu acu pilienus – galvenais, lai tie būtu bez konservantiem un tu ar tiem nedalītos ar citiem no ģimenes.

Pilieni uz acu virsmas izveido aizsargslāni, lai tur neiekļūtu baktērijas, mikrobi, vīrusi, sēnītes utt.,» skaidro daktere Lietuviete. Ir svarīgi ne tikai kaut ko pilināt acīs, bet arī dzert daudz ūdens.

Der arī aukstuma komprese – ieliec ledusskapī uz mirkli karotes, pēc tam paturi tās uz acīm.

•  Redzes sasprindzinājums

To rada viens ilgstoši nemainīgais attālums starp acīm un datoru. Acs muskuli, tā teikt, ieklemmē, un acis ļoti nogurst. Ja darbs vēl arī saistīts ar stresu – klāt nāk saspringusi kakla daļa. Stress var pastiprināt redzes problēmas, var sākties asinsrites traucējumi. Acis tiek pārpūlētas arī tad, ja tiek lietotas brilles, kas nav pareizi koriģētas.

«Tad var būt dažādas subjektīvas sūdzības – var sākt sāpēt galva un sprands, gribas visu laiku sažmiegt acis, ir jāgroza galva uz sāniem, lai labāk saredzētu. Ja ir astigmātisms, tad, pagriežot galvu kādā leņķī vai sažmiedzot acis, cilvēks var saredzēt labāk. Taču to var izkoriģēt brilles, un tad nevajag ieņemt visādas piespiedu pozas,» skaidro acu ārste. «Ilgstoši sēžot un kaut ko darot, nejūtam, kā mums saspringst plecu zona, sākas galvassāpes. Te ļoti svarīgi būtu pievērst uzmanību arī bērniem – cik tuvu viņiem patīk skatīties monitorā, televizorā, uz priekšmetiem?»

• Rodas miežagraudi

Tas vairāk raksturīgs jauniešiem, turklāt uz stresa fona. Tad var lietot mitrinošos acu pilienus un ir jāvēršas pie ārsta. Miežagrauds ir plakstiņu dziedzera iekaisums, biežāk sastopams cilvēkiem ar novājinātu imunitāti.

Ko darīt?

• Jātaisa pauzes – vismaz reizi stundā.
• Pauzē jāizvingrina arī acis. Te nav nekādu supervingrinājumu – tā vairāk ir acu pagrozīšana uz visām pusēm, paskatīšanās pārmaiņus tālumā un tuvumā, ir labi pasēdēt mirkli ar aizvērtām acīm, var viegli paspiest uz acu āboliem. Galvenais – novērsties no tā viena konkrētā attāluma, kurā acis visu laiku ilgstoši ir skatījušās.

Turpinājumā noderīga informācija gan tiem, kas jau saskārušies ar graušanu, ar sarkanu, sausu acu problēmu, gan tiem, kas vēlas parūpēties par savām acīm tuvākā nākotnē.

1. Vizīte pie acu ārsta

Daktere Lietuviete iesaka to paveikt tagad, kamēr valstī nav atjaunoti dažādi ierobežojumi. Sevišķi tas attiecas uz tiem, kas pie acu ārsta nav bijuši gadiem, kā arī ja pamanītas izmaiņas. «Mūsu acis spēj daudz ko kompensēt līdz konkrētai noguruma pakāpei. Kad nogurums ir ļoti liels vai arī pienāk konkrēts vecums, var rasties nepieciešamība palielināt attēlu telefonā, datorā, un tā ir zīme, ka jāiet pie ārsta,» skaidro daktere.

• Pēc 40 gadu vecuma acu ārsts jāapmeklē reizi gadā vai pusotrā, jo jāsāk mērīt un sekot līdzi arī acu spiedienam. Tas attiecas uz visiem, arī ja šobrīd par acīm nesūdzies. Ir dažas slimības, kas sākumstadijās norit viltīgi. Piemēram, ja ir glaukoma, redzes asums var būt labs, bet pamazām sašaurinās redzes lauks, un cilvēks to ilgstoši var nejust.
• Pilnīgi noteikti jāparādās acu ārstam, ja tev ir 45 gadi. Tas ir laiks, kad rodas nepieciešamība pēc brillēm lasīšanai. «Ir pacienti, kam izdevies izvilkt līdz 48 gadiem, jo ir bijusi mazāka slodze redzei, bet tad sākas sūdzības un ir jāpasūta brilles. Patiesībā tas ir normāli, ka šajā vecumā ir brilles lasīšanai.»
• Mūsdienās arī seniori pavada daudz laika pie datora. «Ir bijis, ka pēc kataraktas operācijas pacients pirmo vaicā – kad varēs atsākt lietot datoru. Cilvēkiem gados acis arī pašas par sevi lielākoties jau ir sausākas, tāpēc pie ārsta ir jāaiziet.»
• Par bērniem – vismaz reizi gadā pie ārsta jāiet tiem, kam jau ir diagnosticētas kādas acu problēmas vai izrakstītas brilles. Bērniem augot, redze var strauji mainīties un brilles var ātri kļūt nepiemērotas. Ja sūdzību it kā nav – jānāk pie ārsta vismaz reizi 2 gados. Mēdz būt, ka mazāki bērni īsti neaptver to, ka redz sliktāk.

2. Briļļu korekcija

Vai tavas brilles ir labākajā darba kārtībā? Pārlieku liela mirkšķināšana norāda uz to, ka vajadzīga briļļu korekcija. Daudziem kontaktlēcu nēsātājiem mājās ir arī brilles, kuras tiek lietotas reti vai nemaz, jo ir šķības, saplīsušas, sen nav koriģētas. Tās vajadzētu izvilkt gaismā un koriģēt, jo kontaktlēcu nēsātājiem, strādājot mājās, iesaka labāk lietot tieši brilles.

Skatoties caur brillēm, acis mazāk apdraud sausums.

3. Pielāgo darbavietu

Pirms jaunā mācību gada vēl ir laiks nopirkt piemērotu rakstāmgaldu, krēslu, lampu, ja kaut kas no tā trūkst. Padomāt, lai dators stāv pie loga tā, ka ir iespējams ik pa laikam palaist acis tālumā. «Ķīnas iedzīvotāji šobrīd piedzīvo lielas problēmas ar redzi, jo viņiem fiziski nav, kur paskatīties tālumā, darbavietas bieži ir vispār bez logiem. Tādā ziņā mums ir krietni labāk,» teic ārste.

Vari arī parādīt savu datoru datorspeciālistam, kas apskatīsies, vai monitors ir pareizi noregulēts. Tas mazāk attiecas uz mūsdienīgu datortehniku, ar kuru parasti nav problēmu, bet uz situācijām, kad ģimenē resursu sadales vārdā kovidlaikā gaismā izvilkts kāds aizvēsturiskāks datortehnikas eksemplārs.

4. Stunda āra aktivitātēm

Kā zināms, izgulēties un paēst uz priekšu nav iespējams. Tāpat ir arī ar labu redzēšanu, tomēr ir svarīgi, lai mēs katru dienu ietu ārā, sevišķi bērni. «Pēc pasaules pētījumiem, tas ir vienīgais šobrīd profilaktiskais faktors, kas ietekmē to, lai bērnam dzīvē vēlāk nebūtu jānēsā brilles,» skaidro acu ārste.

5. Mellenes nepalīdzēs, bet sabalansēts uzturs gan

Nav tādu vitamīnu, uztura bagātinātāju, kuri nodrošinātu labāku redzi. Tomēr jāraugās, lai ir pietiekami D vitamīna. Sausās acs kontekstā svarīgi, lai netrūktu arī omega 3 taukskābju, A vitamīna. Kopumā jālieto sabalansēts uzturs, cenšoties vitamīnus uzņemt ar ēdienu.

Ar melleņu ekstraktu acu gaišumu īsti nevarēs uzlabot, jo tām nav tādu fantastisku spēju uzlabot redzi. «Tās varētu vairāk noderēt gados veciem cilvēkiem, kuriem ir acs tīklenes slimības, bet jebkurā gadījumā – ar mēru un prātu. Ēdot mellenes kilogramiem, var iedzīvoties citās veselības problēmās.»

6. Zilās gaismas filtra brilles vai stila brilles

Zilās gaismas brilles ir īpašas brilles, ko rekomendē kā bērniem, tā pieaugušajiem, kas pavada ilgu laiku pie datora vai viedtālruņa ekrāna, taču speciālistu vidū uzskati par šo briļļu jēgu un noderīgumu vēl dalās. Lai tīri mehāniski aizsargātu acis no apkārt lidojošiem vīrusiem, tu vari iegādāties brilles ar parastiem stikliņiem vai dzidrinātajām lēcām – tā teikt, gan stilam, gan aizsardzībai. Dzidrinātās lēcas uzlabo kontrastu, noņem dažādus traucējošos atspīdumus, tas palīdzēs nedaudz samazināt acu nogurumu ikdienā.

Kas palīdzēs saglabāt redzi, strādājot no mājām

• Apkārt skraidoši bērni, katls uz plīts virtuvē un citi apstākļi, protams, atrauj no darba, toties ir lieliskas atpūtas pauzes acīm, kuras tu citkārt sev neatļautu.
• Mājās retajam ir gaisa kondicionieris, kas biroja apstākļos sausina acis.
• Tu vari dzert daudz ūdens. Arī tualete nav tālu, un neviena garā sapulce tev neliedz to apmeklēt.

Izpēti šīs lietotnes

Arvien populāras kļūst īpašas viedtālruņu lietotnes, kas domātas acu veselības uzraudzībai. Tās ziņo, kad jāpaņem pauze, ko šajā pauzē darīt utt. Izpēti šīs:

• Eyes recovery workout,
• Eye Exercises & Eye Training Plans – Eye Care Plus,
• GlassesOff.