Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Vēl pirms pieciem un desmit gadiem jautājums par nolietoto un vairs nevajadzīgo kleitu, kreklu, bikšu un citu apģērbu likteni bija diezgan paredzams – krematorija. Proti, saplēsti un novalkāti apģērbi nonāca turpat, kur visi citi sadzīves atkritumi. Lai gan ar papildu piepūli un centību eko cilvēki un zero waste atbalstītāji atrada veidu, kā pagarināt drēbju dzīvi.
Jā, protams, tā ir gan lietoto apģērbu modes vairošana, gan arī neļaušanās ātrās modes gūstam un starpsezonu vilinošajām atlaidēm. Un tas viss joprojām spēkā vēl šodien. Par laimi tagad it visur – pie lielveikaliem un novadu centros atrodami arī tekstila atkritumi konteineri, lietotu un valkājamu apģērbu nodošanas punkti. Vai tas nozīmē, ka tagad varam ģērbties, pucēties un apģērbus novalkāt negrēkojot pret vides piesārņošanu?
Pētnieki no biedrības “Zaļā brīvība” analizēja jaunu un lietotu tekstilizstrādājumu plūsmas, tekstila atkritumu apjomu, kā arī galveno ieinteresēto pušu lomas lietoto tekstilizstrādājumu vērtību ķēdē. Pētījumā apskatīti izaicinājumi un iespējas, kā Latvijā dalīti savāktos tekstila materiālus atgriezt apritē veidā, kas ir labvēlīgs ekonomikai un videi.
1. Mēs šķirojam vairāk tekstila!
Jā, mēs esam iemācījušies šķirot atkritumus, tostarp tekstila. Pēdējos gados dalīti savāktais lietotu tekstila preču apjoms ir palielinājies par aptuveni 4 reizēm. Ja 2018.gadā Latvijā dalīti tika savāktas 4.5% tirgū palaisto jauno tekstila preču gadā, tad 2022.gadā šis īpatsvars ir 17%. Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2018.gadā Latvijā tika dalīti savākti 0.3 kg lietotu tekstila preču uz vienu iedzīvotāju, 2022.gadā tie ir 1.3 kg uz vienu iedzīvotāju.
2023.gada sākumā Latvijā bija 686 punkti, kur cilvēki varēja nodot lietotas tekstila preces. Pieskaitot “H&M” un “Apranga Group” veikalu sniegtās tekstila preču nodošanas iespējas, lietotu tekstila preču nodošanas punktu skaits sasniedza 709.
2. Apģērbs, ko ziedo, paliek Latvijā.
Pētījumā atklātie dati atklāj būtisku atšķirību tajā, kas notiek ar lietotajām tekstila precēm, ja tās savāc atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi vai labdarības organizācijas. Tikai 10% no atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu tekstila konteineros savāktajiem lietotajiem tekstila materiāliem tiek novirzīti atkārtotai izmantošanai Latvijā; 82% tiek eksportēti. Savukārt 65% labdarības organizāciju savākto lietoto tekstila preču tiek novirzīti atkārtotai izmantošanai Latvijā; 24% tiek eksportēti. Būtiski neatšķiras dalīti savāktā lietotā tekstila apjoms, kas nonāk atkritumu poligonos.
3. Katrs desmitais ziedojums nonāk atkritumu poligonā
Aptuveni katrs desmitais tekstila konteinerā vai ziedojumu kastē ieliktais apģērbs nonāk atkritumos. Tas tikai parāda, cik nekritiski daļa ziedotāju izvērtē savu lietoto tekstila preču atkārtotas izmantošanas iespējas. Konteineri nav domāti vecu lupatu savākšanai, bet gan otrās, trešās un nākamās dzīves došanai apģērbam, ko vēl var valkāt.
Tomēr kopumā pēdējos gados notikušas būtiskas izmaiņas – atkritumu poligonos nonākušais apģērbs krities no 23% uz 8,4%. Būtiski samazinājies arī labdarības organizāciju savākto materiālu īpatsvars, kas nonāk atkritumu poligonos: 2018.gada tie bija 20%, 2022.gadā – 10,7%.
4. Latvijā daudz vairāk iespēju, kur šķirot
Dalīti savākto tekstila preču apjoma pieaugums atspoguļo straujo attīstību, kas Latvijā šajā jomā notikusi kopš 2018.gada – ir būtiski palielinājies gan iesaistīto pušu skaits, gan punktu skaits, kuros cilvēki var nodot lietotas tekstila preces. Ir izveidojies arī daudz plašāks un daudzveidīgāks sadarbības tīkls.
Piemēram,
- atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi sadarbojas, atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi sadarbojas ar labdarības organizācijām, nododot tām labdarībai trūkstošās lietas, kā arī pieņemot sliktākas kvalitātes ziedojumus;
- labdarības organizācijas sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem uzņēmumiem, dizaineriem, dzīvnieku patversmēm, kā arī velo un auto servisiem, lai atrastu pielietojumu lietotajām tekstila precēm, kas nav nododamas atkārtotai lietošanai;
- ir plašāk pieejamas iespējas atrast jaunus saimniekus lietotām tekstila precēm caur tādām iniciatīvām kā “Brīvbode’’ un “Andele Mandele”;
- joprojām pastāv zīmoli, kur no lietotiem apģērbiem top jauni.
5. Latvijā pieaug jaunu apģērbu patēriņš
Pētījums arī sniedz jaunākos datus par jaunu un lietotu tekstila preču patēriņu Latvijā, salīdzinot ar 2018.gadu. Jaunu apģērbu un mājas tekstila preču patēriņš Latvijā 2021.gadā bija 7.3 kg uz iedzīvotāju. Tas neietver apavus. Salīdzinot ar 2018.gadu, kad jaunu tekstila preču patēriņš bija 6,08 kg uz iedzīvotāju, patēriņš ir pieaudzis par 1,22 kg uz iedzīvotāju. 2018.gadā vidējais jaunu tekstila preču patēriņš uz iedzīvotāju bija 12 vienības, tad 2021.gadā tās bija aptuveni 14 vienības. Lietoto apģērbu kilogramu skaits, ko gada laikā iegādājas cilvēks, nav mainījies, tomēr tā kā pieaugusi jaunu apģērbu pirkšanas kāre, lietoto apģērbu patēriņš ir nedaudz samazinājies: 2018.gadā 29% kopīgā tekstila preču patēriņa bija lietoti apģērbi un tekstila preces, kamēr 2021.gadā tie bija 25%.
*Pētījumu veica biedrība “Zaļā brīvība” LIFE integrētā projekta Pētījumu veica biedrība “Zaļā brīvība” LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” ietvaros.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
