Rīga +5°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viņš norādīja, ka šobrīd veselības ministra postenis rada visspraigākās diskusijas koalīciju partneru starpā, jo nozarē nav pilnīgas skaidrības par nākamo gadu no finanšu perspektīvas un ir zināmas arī daudzu gadu garumā uzkrātās problēmas ar cilvēkresursiem, kas īpaši saasinājušās Covid-19 pandēmijas rezultātā.
Ābols uzsvēra, ka Latvijā jau vairākus gadus vērojams katastrofāls personāla – speciālistu, ārstu – trūkums dažādās nozarēs. Turklāt patlaban liela daļa Latvijas ārstu ir pirmspensijas vecumā, kā rezultātā daudzās specialitātēs trūkst paaudžu maiņas.
Tikpat katastrofāls ir trūkstošo māsu skaits. Ābols norādīja, ka pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas standartiem Latvijā ir trīs reizes mazāk māsu, nekā tas būtu nepieciešams kvalitatīvas veselības aprūpes nodrošināšanai.
«Tie ir tikai daži no parametriem, kā mūsu valsts atšķiras no citām valstīm. Bez adekvāta cilvēku resursu nodrošinājuma ir grūti vai pat neiespējami sasniegt rezultātus, kas līdzinās citām valstīm,» atzina Ābols.
Kā ziņots, koalīcijas izveidē pēc 14.Saeimas vēlēšanām viens no strīdīgajiem jautājumiem patlaban ir par to, uz kura no partneriem gulsies atbildība par veselības nozari. Veselības ministra amats piedāvāts «Apvienotajam sarakstam» (AS), taču no šī politiskā spēka pārstāvju retorikas noprotams, ka AS vēlas atbildību par nozares problēmām dalīt ar «Jauno vienotību» (JV).
AS politiķis, Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns iepriekš paudis, ka ir «panākta vienošanās» par to, ka, ja AS ir vairāk atbildīga par veselības ministriju, tad arī JV uzņemas savu daļu atbildības. Tas nozīmētu Ministru prezidenta un finanšu ministra atbildību, ņemot vērā, ka bez viņu atbalsta katastrofālo situāciju medicīnā nevarēs atrisināt, uzsvēra politiķis.
