Rīga +15°C 
Kritiķe Zane Radzobe sociālajā tīklā X uzsākusi kādu interesantu diskusiju – aicinājusi ļaudis atklāt, kuru no redzētajiem iestudējumiem skatītāji uzskata par neveiksmīgāko. Atbildes ir ļoti atšķirīgas!
Divas izrādes nosauc vairākkārt
Kādam nav patikusi Pēdējā Ļeņina eglīte, citam – Kritiens augšup Jaunajā Rīgas teātrī (JRT). Šajā sarakstā ierindota Ļaujiet izšaut Dailes teātrī un pat izdaudzinātā Linda Vista Jaunajā Rīgas teātrī – to piemin vismaz pieci skatītāji, lai gan biļetes uz šo izrādi aizvien bijušas uz izķeršanu un jūsmīgu atsauksmju no teātra mīļotājiem tai nebūt netrūkst.
Vairākiem pie sirds nav gājusi arī JRT izrāde Nezināms objekts ir piezemējies. No jaunākajām JRT izrādēm tiek minēts Dons Kihots. «Ļoti pārvērtēta, garlaicīga,» uzskata kāda dāma.
Nepatīk arī klasika
Nežēlastībā kritusi arī teātra klasika. Kādai komentētājai nav paticis Pērs Gints, citai – izrāde Pūt vējiņi! Nacionālajā teātrī.
«Vienīgā izrāde, no kuras starpbrīdī aizgāju,» viņa neslēpj.
Savukārt Elīna Treija nav bijusi apmierināta ar citu iestudējumu: «Vienīgā izrāde, no kuras aizgājām jau starpbrīdī, bija Indras Rogas Valmierā iestudētā Meistars un Margarita.» Kādam citam teātra apmeklētājam Meistars un Margarita nav patikusi tieši Tīta Ojaso režijā. Divreiz pieminēta Viestura Kairiša režisētā Sapnis vasaras naktī, kā arī Alvja Hermaņa Operācija Mindfuck, Kristīnes Krūzes Runāšanās par seksu un Elmāra Seņkova Trīne.
Sarakstā nonākusi arī Latvijas Nacionālā teātra izrāde Aizliegtais pianīns, kuru iestudējusi Ināra Slucka. Tās centrā ir pārpratumi un birokrātijas līkloči, kas sākas ar vēlmi uzdāvināt bērnudārzam klavieres. Arī teātra mājaslapā publicētās atsauksmes ir ļoti atšķirīgas – daži kritizējuši aktierspēli un jokus, citi slavējuši humoru un precīzo birokrātijas atainojumu.
«Ceplis Dailes teātrī. Tik garlaicīgi, ka joprojām atceros ar zosādu,» raksta kāda skatītāja.
Garlaicība un trako māja
Kāds X lietotājs norāda, ka viņu garlaikojis «drausmīgi garais» Vējiem līdzi Dailes teātrī, esot bijis neiespējami noturēt uzmanību. Citai skatītājai nav patikusi Dailes teātra izrāde Īru miroņgalva. «Vienkārša izrāde, bet tāds feils.
Tur tomēr jāskatās oriģinālvalodā – tos sulīgos tekstus nevar pārnest… Nu, vai arī mūsējie nemāk,» viņa spriež.
Starp netīkamākajām skatīšanās pieredzēm minēta arī Klāras sakari Dailes teātrī un Būt par Keju Gondu, kas esot bijusi «šausmas un drausmas».
Kas sakāms arī par izrādi Drakula. Svešās asinis Dailes teātrī. «Man tā patika Dzelzs vilks, bet nu neuzrunāja ne cik,» atzīstas stāstītāja. Arī Mihaila Gruzdova iestudētā Dzīres mēra laikā Jaunajā Rīgas teātrī izpelnījusies komentāru: «Reti neveiksmīgs eksperiments, lai gan neviena cita slikta režisora izrāde nav redzēta. Un ļoti tuvu šim arī Zilā lapsa,» norāda teātra apmeklētāja.
Nelāgas atmiņas kādai dāmai ir par Mans nabaga tēvs Nacionālajā teātrī. «Atceros, ka Seņkovs pat nāca starpbrīdī skaidroties, jo cilvēki masām gāja prom. Tas bija sviests kaut kāds!»
Dažas izrādes bijušas tik sliktas, ka to nosaukumus skatītāji pat nav centušies iegaumēt. «Nacionālā teātrī bija kaut kādi kailie brieži vai kailie vīrieši, netceros. Tur visi lauza krēslus no sajūsmas, bet man šķita, ka esmu nokļuvusi trako mājā,» atzīstas kāda sieviete.
Dažas izrādes atceras gadiem
Kādai teātra mīļotājai nav patikusi režisora Dž. Dž. Džilindžera pirms 20 gadiem veidotā izrāde Kaligula, kā arī Jaunā Rīgas teātra 2000. gada izrāde Čūska. «Mana mūža sliktākā teātra izrāde,» neslēpj viņa.
Garlaicīgo izrāžu vidū nonākuši ne tikai galvaspilsētas teātru iestudējumi. Kāda apmeklētāja min muzikālo komēdiju Biļete uz Tranaju Liepājas teātrī, šajā teātrī kādai apmeklētājai nav patikusi Santakrusa. «Tas senāk. Bet nu salīdzinot ar tām šausmām, kas tiek ražotas tagad, augšminētās ir šedevrs,» uzskata viņa. «Ļoti senus gadus atpakal Otello Liepājas teātrī, kur Dezdemona pusplika lēkāja riņķī ap tukšām bleķa mucām,» sajūtās dalās cita dāma.
