Sievietes krūtīm patīk uzmanība!

Sarunā piedalās:

Dr. med. ALINTA HEGMANE

*Onkoloģe ķīmijterapeite Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Ķīmijterapijas dienas stacionārā.

*Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore.

*Latvijas Onkologu asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Dr. med. JĀNIS EGLĪTIS

*Ķirurgs, onkologs, mamologs. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs.

*Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Onkoloģijas katedras vadītājs.

*Latvijas Onkologu asociācijas valdes loceklis.

Dr. ILZE EŅĢELE

*Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra radioloģe un krūts dziedzeru slimību diagnostikas virsārste.

*Medicīnas centra ARS radioloģe.

*Latvijas Onkologu asociācijas valdes priekšsēdētāja.

---

– Sakiet, lūdzu, vai, domājot par krūšu veselību, drīkstu rakstīt, ka sievietēm, kurām ir vīrs vai draugs, viņš varētu būt pirmais diagnosts? Kā reiz teica žurnāla Klubs redaktors Aivars Pastalnieks, sievietes krūtis ir vienīgais gadījums, kad vīrietis spēj koncentrēties uz divām lietām vienlaikus. Un to vajag izmantot!

Jānis Eglītis: – Droši! Pirms vairākiem gadiem bija pat apmācības vīriešiem, kur krūšu pārbaudes speciālista vadībā viņi vispirms trenējās palpēt krūtis modelēm, lai pēc tam to darītu savām sievietēm. No vīriešu puses bija ļoti liela atsaucība. Katrā ziņā šāds variants varētu nostrādāt, ja pāris par to savstarpēji vienojas. Tikai izmeklēšanu, kas balstīta uz mīļotā vīrieša prasmēm, nevajadzētu veikt mīlas rotaļu laikā – sievietes krūšu iztaustīšana prasa īpašu koncentrēšanos un secību. Vislabāk palpāciju veikt pēc mēnešreizēm, jo tad krūtis ir atgriezušās savā ierastajā formā. Bet vispār man liekas, ka sievietei pašai arī būtu savas krūtis jātausta, un diemžēl ir ļoti liela daļa, kas to principiāli nedara.

– Nav sākts. Jo tur taču neko nevar saprast!

Alinta Hegmane: – Pirmos divus mēnešus nevarēs saprast, pēc tam jau sāks saprast. Ja to regulāri darīs.

Ilze Eņģele: – Un, ja kaut ko satausta, simtprocentīgi jāiet pie ārsta un jāpārbauda, jāveic izmeklējumi. Labā ziņa: visbiežāk sataustītais bumbulītis būs labdabīga atradne. Bet izmeklēties vajag! Sagaidi izmeklējuma atbildi, pārliecinies, ka nekā ļauna nav, un tālāk dzīvo laimīgi.

Kā tikt pie skaidrības ĀTRĀK

– Vai šādā situācijā, kad sieviete pati kaut ko sataustījusi, viņa var pretendēt uz zaļo koridoru – žiglāk tikt uz izmeklējumiem un pie krūšu speciālista mamologa?

Jānis Eglītis: – Realitāte ir tāda, ka Latvijā 70 procenti sieviešu krūšu veselību pārbauda tikai tad, kad jau izpaužas kādi simptomi. Visbiežāk tas ir krūtī nejauši sataustīts bumbulītis. Otrs variants – citu izmeklējumu laikā (piemēram, veicot datortomogrāfiju krūškurvim) nejauši atrastas nelabvēlīgas pārmaiņas krūtī.

Alinta Hegmane: – Un tad ir zaļais koridors.

– Ja ir jau simptomi, vai tad var ar savu audzēju trāpīt arī pirmajā stadijā vai jau vairs ne?

Jānis Eglītis: – Protams, ka var.

Alinta Hegmane: – It īpaši, ja nevelk garumā divus gadus pēc pirmajām sūdzībām.

– Kas ir šīs pirmās pazīmes, kuras pamanot nedrīkst vilkt garumā?

Ilze Eņģele: – Sarkanā karoga simptoms ir taustāms veidojums.

Jānis Eglītis: – Un vecuma grupa. Jaunām sievietēm līdz 50 gadiem krūts vēža īpatsvars ir pārdesmit procenti. Bet – to arī nedrīkst ignorēt! Šajā vecumā krūts audzēji parasti ir agresīvāki. Savukārt, ja tā ir kundze gados, kurai nekad nekādas sūdzības par savām krūtīm nav bijušas un tagad ir sataustīts bumbulītis, gandrīz vienmēr diagnoze ir ļaundabīgs audzējs.

Visbiežāk sataustītais bumbulītis būs labdabīga atradne. Bet izmeklēties vajag!

Bet ir jāpārbaudās! Uz mamogrāfiju rindas parasti nav ļoti garas, bet šo izmeklējumu, protams, var izdarīt arī šeit pie mums, Onkoloģijas centrā.

Alinta Hegmane: – Mēs patiesi lepojamies, ka, sievietei, ierodoties Onkoloģijas centrā pie krūts ķirurga ar aizdomām par audzēju un ja viņai vajadzīgi izmeklējumi, mūsu Krūts diagnostikas centra radiologi viņai tos veic tajā pašā dienā. Tātad: vizīte, mamogrāfija, ultrasonogrāfija un, ja vajag, biopsija, kad no aizdomīgās vietas paņem audu gabaliņu un laboratorijā izpēta šūnas.

Jānis Eglītis: – Pašlaik Onkoloģijas centrā esam seši krūts ķirurgi, kas katru dienu pieņem pacientes. Piektdienās pieņem pat divi jaunie ķirurgi! Mums katram ir piecas zaļā koridora vietas plus vēl pirmreizējo pacienšu konsultāciju vietas. Pirmreizējās pacientes divu nedēļu laikā noteikti nokļūst pie krūšu ķirurga, un visu var izdarīt. Otro gadu Onkoloģijas centrā ir arī koordinatores – atbalsta māsas, kas pacientei saplāno tālākos izmeklējumus. Piemēram, ja vajag papildus veikt magnētisko rezonansi, datortomogrāfiju vai ko citu, lai pārliecinātos par situāciju, sievietei tiek iedota lapiņa ar sarakstu, kad, kurā vietā un cikos viņai jāierodas.

– Un tas viss tiešām darbojas?!

Jānis Eglītis: – Darbojas. Krūts vēža pacienta klīniskais ceļš ir vislabāk sakārtotais. Mums veicas, kā es saku, ar jaunām asinīm! Ar jaunajiem kadriem gan diagnostikā, gan ķirurģijā, gan ķīmijterapijā un staru terapijā, viņi ir zinātkāri, brauc mācīties, ved atpakaļ informāciju un arī mūs, jau pieredzējušos un sen strādājošos, stumj uz priekšu.

Ilze Eņģele: – Praktiska informācija… Sievietēm reizēm šķiet, ka viņām pie krūts ķirurga uz konsultāciju jānāk ar visiem izmeklējumiem, ka tiem jau jābūt veiktiem. Nebūt ne! Arī izmeklējumiem ir paredzētas zaļā koridora vietas. Ja sieviete sev krūtī kaut ko sataustījusi vai pārmaiņas ir pamanījis ģimenes ārsts vai ginekologs, tad nedēļas laikā vai pat ātrāk var tikt uz zaļā koridora mamogrāfiju. Nav tā, ka jāmeklē pa visu pasauli, kur ātri izmeklēties, kaut vai par maksu. Godīgi sakot, citur bieži vien ir pat krietni ilgāk rindā jāpagaida nekā pie mums Onkoloģijas centrā. Mēs varam nodrošināt diagnozes noskaidrošanu arī otrādā secībā – vispirms sākt ar mamogrāfiju, un tad sieviete uzreiz dodas pie krūts ķirurga. Nekādu problēmu, jo mēs te visi strādājam kopā!

Jānis Eglītis: – Katru nedēļu ir situācijas, kad pa zaļo koridoru pirmo reizi atnāk paciente, kurai viss jau ir izdarīts, pat paņemta biopsija un veikta histoloģija jeb audzēja audu šūnu izpēte laboratorijā. Tad mēs skatāmies histoloģiskās atbildes un domājam, ko darīt tālāk: vai pacienti virzīt jau uz operāciju vai uz pirmsoperācijas sistēmisko ārstēšanu. Lēmumu pieņem multidisciplinārs ārstu konsīlijs.

– Pieteikšanās uz izmeklējumiem vai pie krūšu ķirurga Onkoloģijas centrā – kurš to veic, ārsts vai sieviete pati?

Jānis Eglītis: – Pa īpašo zaļā koridora telefonu jāzvana ģimenes ārstam vai speciālistam, kurš ir līguma attiecībās ar Nacionālo veselības dienestu. Sieviete pati arī var pierakstīties uz izmeklējumiem mūsu Krūts diagnostikas centrā – elektroniski vai zvanot.

Kas notiek ar SKRĪNINGU?

– Lai pēc iespējas agrīnāk atklātu nelabvēlīgas pārmaiņas krūtīs, Latvijā, kā zināms, ir ieviests valsts apmaksātais krūts vēža skrīnings – sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem ieskaitot tiek piedāvāts mamogrāfijas izmeklējums reizi divos gados. Gribu tiešām uzlavēt, kā Onkoloģijas centrā tas notiek. Biju pārsteigta, kāda loģistika, cik ātri. Divdesmit minūtes, un viss jau izdarīts!

Alinta Hegmane: – Pārbaudīties, kad sievietei ir jau kādi krūts vēža simptomi, vai doties uz skrīningu – tās ir divas atšķirīgas pacientu plūsmas.

Ilze Eņģele: – Jūs ar Nacionālā veselības dienesta uzaicinājuma vēstuli nācāt uz skrīningu? Jā, tas notiek ātri. Un galvenais, ka mums ir neaizpildītas vietas. Cik ilgs laiks jums bija vajadzīgs, lai pierakstītos uz skrīninga mamogrāfiju pie mums Onkoloģijas centrā?

– Telefona zvans, un nedēļas laikā tiku.

Ilze Eņģele: – Būtībā pie mums pat uz nākamo dienu var pierakstīties veikt skrīninga mamogrāfiju. Pēc tam divi ārsti neatkarīgi katrs izvērtē katru mamogrāfijas izmeklējuma bildi un dod slēdzienu. Izmeklējuma dati tiek saglabāti mūsu datu bāzē.

Jānis Eglītis: – Par skrīningu runājot, diviem mamogrāfijas attēla lasījumiem ir jābūt pēc definīcijas. Tā kā daktere Eņģele ir apmācījusi, sagatavojusi jaunos kadrus, šeit varētu būt Krūts vēža skrīninga references centrs.

Ilze Eņģele: – Onkoloģijas centra darbu divus gadu vēroja pasaules līmeņa eksperti, viņi izteica vērtējumu par vairākām onkoloģijas nozarēm, un viena no tām bija krūts vēža skrīnings. Arī eksperti sacīja, ka mums šeit jāveido krūts vēža skrīninga centrs, kur varētu attālināti veikt pirmo vai otro mamogrāfijas attēla vērtējumu, ja izmeklējums veikts citā medicīnas iestādē. Šādi varētu uzlabot skrīninga diagnostikas kvalitāti un arī nodrošināt diagnostikas apmācības speciālistiem radiologiem, kuri lasa mamogrāfijas.

– Kas tagad reāli skatās skrīninga mamogrāfijas izmeklējumu bildes?

Ilze Eņģele: – Šobrīd Latvijā ir 26 ārstniecības iestādes, kas veic krūts vēža skrīninga pakalpojumu, un katrā speciālists arī izvērtē mamogrāfijas bildes.

Jānis Eglītis: – Problēma ir skrīninga aptverē, ka sievietes neiet uz mamogrāfiju, un otrs ir mamogrāfijas kvalitāte.

– Jā, šādi stāsti dzirdēti: pārbaudījos, un man nepamanīja vēzi…

Jānis Eglītis: – Tad parasti vainojama cēloņu kombinācija: gan kompetences trūkums, gan sievietes krūts dziedzera īpatnības, jo ir situācijas, kad mamogrāfijā redzēs milimetru lielu veidojumu, un ir situācijas, kad palaidīs garām lielus audzējus. Jābūt korelācijai starp to, ko var krūtī sataustīt, un citiem simptomiem, ar bildi, ko redz radioloģiskā izmeklējumā.

Ilze Eņģele: – Vispār uz skrīningu jāiet sievietēm, kurām nav sūdzību par savām krūtīm. Ja mamogrāfijas skrīningā viss izskatās labi, bet kaut ko krūtī satausta, tad sievietes pašas sajūtas ir pārākas par to, kas redzams mamogrāfijas atbildē. Viņai noteikti jādodas pie krūšu speciālista. Tas, pirmkārt.

Otrkārt, profilaktiskā izmeklēšana mūsu valstī ir krūts vēža skrīnings no 50 līdz 69 gadu vecumam, kad reizi divos gados jāveic mamogrāfija. Bet pagājušā gada nogalē notika gan Austrumu slimnīcas, gan Stradiņa slimnīcas radiologu ekspertu tikšanās, un mēs vienojāmies, ka arī sievietēm, kuras ir jaunākas par 50 gadiem – tātad no 40 līdz 50 gadu vecumam –, būtu jāsāk veikt profilaktiskā krūšu izmeklēšana ar mamogrāfijas metodi reizi divos gados.

– Mamogrāfija arī ir dažāda – parastā un ar tomosintēzi, kura sniedz iespēju iegūt attēlu ne tikai divās, bet arī trīs dimensijās.

Ilze Eņģele: – Sākotnēji uz tomosintēzi tika liktas ļoti lielas cerības, ka tā būs nākotnes skrīninga izmeklēšanas metode. Bet tagad, kopš uzkrāta vismaz desmit gadu ilga pieredze, mēs redzam, ka mamogrāfija ar tomosintēzi nepalielina agrīni atklāto krūts vēžu skaitu. Tas, ko mēs ar tomosintēzi labāk redzam, – atklājam nedaudz vairāk labdabīgu pārmaiņu krūtīs – vai nu tās ir radiālas rētas, vai robežveidojumi, vai mazagresīvi veidojumi. Bet uz agresīviem audzējiem tomosintēzes nozīmīgums nav būtisks. Ir situācijas, kad tomosintēze ļoti palīdz, bet specializētā krūts veselības centrā, kad mums jānoskaidro kāds konkrēts jautājums, un tad veicam šo papildu izmeklējumu.

ĀRSTĒŠANAS lejas un virsotnes

– Kas te labs noticis un kas nav tik cerīgi? Ļoti nozīmīga ārstēšanas sadaļa ir sistēmiskā terapija, kurā ietilpst ķīmijterapija, imūnterapija, mērķterapija, hormonterapija.

Alinta Hegmane: – Pie agrīna krūts vēža sistēmisko terapiju varam izmantot gan pirms operācijas, gan pēc tās. Agrāk pārsvarā tā bija pēc operācijas, bet pirms operācijas tikai tad, ja audzējs vispār nebija operējams… Šodien mēs arvien vairāk sistēmisko terapiju izmatojam tieši pirms operācijas. Notiek multidisciplināras sanāksmes, kurās tiek izskatītas visas pacientes, kam atklāts krūts vēzis, lai vienotos par labāko ārstēšanas taktiku – ko un kā darīsim.

– Jo krūts vēži atšķiras, ja?

Alinta Hegmane: – Jo bioloģiski tās ir dažādas slimības. Ļoti iespējams, ka divām vienāda vecuma sievietēm nebūs vienāda ārstēšana pie vienādas krūts vēža stadijas. Ir hormonatkarīgie krūts vēži, ir HER2 negatīvie krūts vēži, kas arī var būt agresīvāki un mazāk agresīvi, un tātad atšķiras ārstēšana. Vēl ir tā dēvētie agresīvie apakštipi – HER2 pozitīvie un trīskārši negatīvie krūts vēži. Ja pacientei ir HER2 pozitīvais vai trīskārši negatīvais krūts vēzis, mēs gandrīz vienmēr ārstēšanu sāksim ar sistēmisku terapiju, jo šajā gadījumā varam pārbaudīt, kā tā konkrētajai sievietei strādā. Proti, ja operāciju veic pēc sistēmiskās terapijas, mēs redzam, vai tā ir savu izdarījusi. Ja audzēja šūnas ir izzudušas, tad viss ir labi, un mēs varam līdzšinējo sistēmisko ārstēšanu tikai nedaudz paturpināt. Savukārt, ja audzēja šūnas ir palikušas, tad varam pamainīt terapiju, lai palielinātu iespēju, ka šī sieviete dzīvos bez audzēja progresijas vēl pēc kaut kāda laika.

Jums ir tiesības zināt, mēs, ārsti, zinām, bet, iespējams, nedrīkstam šo testu oficiāli rekomendēt.

Protams, aktuāls jautājums ir medikamentu pieejamība. Ja šobrīd agrīna HER2 pozitīva audzēja ārstēšanai zāles tiek nodrošinātas, tad sievietēm ar trīskārši negatīvu audzēju, kas ir visagresīvākais un ar vismazāk terapijas iespējām, ir bēdīga situācija. Šajā gadījumā standarta terapija pasaulē ir imūnterapija kopā ar ķīmijterapiju. Arī mums bija ļoti pozitīva pieredze pagājušā gada vasarā: ražotājs pacientēm visās četrās Latvijas slimnīcās, kur ārstē krūts vēzi, nodrošināja imūnterapiju par brīvu. Rezultāti bija lieliski!

Ilze Eņģele: – Mēs šīm sievietēm, kuras pirms operācijas saņēma imūnterapiju kopā ar ķīmijterapiju, veicām izmeklējumus. Nekad agrāk nebiju redzējusi tik pilnas patoloģiskas atbildes kā šī pusgada laikā. Audzējs tik tiešām izzūd! Bija, un vairs nav!

Alinta Hegmane: – Mēs cerējām, ka tad, kad programma beigsies, no šī gada janvāra imūnterapija krūts vēža pacientēm tiks apmaksāta no valsts maciņa, bet diemžēl tas nav noticis. Tāpēc tām pacientēm ar trīskārši negatīvu audzēju, kas sāk ārstēties šobrīd, atliek vienīgi ķīmijterapija un iespēja pašām maksāt par imūnterapiju.

Jānis Eglītis: – Un, protams, ka šīs imūnterapijas cena ir augsta: vidēji 30–40 tūkstoši eiro vienai pacientei.

Alinta Hegmane: – Jā, 30–40 tūkstoši, bet – tā ir sievietes dzīvība! No visām, kurām atklāj krūts vēzi, trīskārši negatīvais audzējs ir kādiem 10–15 procentiem. Pusgadu ilgās programmas ietvaros imūnterapiju bez maksas saņēma 70 pacientes. Programmā iekļāvām ne tikai tās sievietes, kuras sāka ārstēšanos pilnīgi no jauna, bet arī tās, kurām jau notika ķīmijterapija.

Tas ir arī ārkārtīgi smagi ārstam, kad es zinu, ka ir terapija, kas labi strādā un reāli glābj dzīvību, un es šo terapiju nevaru sievietei parakstīt. Es varu to tikai rekomendēt. Bet, ņemot vērā šo summu, kādi ir varianti? Pats cilvēks ļoti reti to var samaksāt. Var vērsties ziedot.lv, bet tad jābūt gatavai publiski atklāties, ka – man ir vēzis un man nepieciešama jūsu palīdzība. Ne katra uz to spējīga.

Jānis Eglītis: – Kas vēl mūs apbēdina? Eiropas Savienībā Latvija tagad laikam palikusi vienīgā valsts, kurā netiek apmaksāti gēnu ekspresijas testi, ar kuru palīdzību daļa sieviešu agrīna krūts vēža gadījumā varētu vispār izvairīties no ķīmijterapijas.

– Kā to saprast?

Alinta Hegmane: – Ieguvums par ķīmijterapijas izmantošanu būtu tieši no OncotypeDX testa, tam ir visaugstākais pierādījumu līmenis, un tas iekļauts ASV un Eiropas valstu vadlīnijās. Šis ģenētiskais tests tiek veikts mazā vēža audu paraugā, kas paņemts biopsijas vai operācijas laikā, to nosūta uz ASV. Tiek analizētas 21 gēna variācijas, lai noteiktu, vai audzējs ir agresīvs un vai ir ieguvums (mazāks recidīva un metastāžu risks), ja paciente saņem ne tikai hormonterapiju, bet arī ķīmijterapiju. Profilaktiskā ķīmijterapija parasti ilgst sešus mēnešus. Tas nozīmē, ka sieviete pusgadu ir ārā no aktīvās dzīves, jo, skaties kā gribi, ķīmijterapijas laikā būs kaut kādas blaknes, tā nav nekāda vitamīnu kūre – nē, tā ir smaga ārstēšana. Vairums šajā laikā nespēj strādāt. Ir blaknes, ar kurām šīm sievietēm pēc ārstēšanās būs jāsadzīvo vēl daudzus gadus vai pat visu mūžu. Tādēļ, ja var pierādīt, ka konkrētajā gadījumā konkrētā paciente var/drīkst nesaņemt ķīmijterapiju un no tā nekāds sliktums viņai neradīsies, tas būtu jāizmanto. Proti, ja OncotypeDX testa atbilde norāda uz zemu recidīva risku, pacientei tiks nozīmēta tikai hormonterapija. Savukārt, ja testā recidīva risks norādīts augsts, viņai jāsaņem arī ķīmijterapija, neraugoties uz īstermiņa un ilgtermiņa blakusparādībām, jo tā samazina iespēju, ka vēzis var atgriezties.

Jānis Eglītis: – Mēs savas pacientes informējam par šādu iespēju. Konsīlija slēdzienā rakstām, ka ir indicēta ķīmijterapija, un rekomendējam veikt gēnu ekspresijas testu. Ja to veic, seko atkārtota vizīte pie ķīmijterapeita, un, atkarībā no testa rezultāta, speciālists pieņem lēmumu, vai nepieciešama ķīmijterapija vai ne – vai sieviete turpmāk lieto tikai hormonterapiju, kas ir tablete dienā, un nav nekādas atrautības no darba dzīves un pārējām aktivitātēm..

Alinta Hegmane: – Šis gēnu tests konkrētās situācijās ir ļoti vajadzīgs. Ķīmijterapija strādā visām pacientēm, bet mēs nezinām, cik daudz. Vienai sievietēm no ķīmijas būs ievērojams ieguvums, bet 99 sievietes to būs saņēmušas nevajadzīgi, un tas ir nežēlīgi.

Pašlaik mēs kaut kā izlīdzamies. Ir sievietes, kuram šo gēnu ekspresijas testu apmaksā ziedot.lv, dažas sievietes par to samaksā pašas, cena ir ap 3000 eiro. OncotypeDX testu veic tikai viena laboratorija ASV. Principā visi zina, kādi gēni testā tiek noteikti, taču algoritms ir patentēts un līdz ar to visa pasaule šo testu veic tikai tur. Pārbaudei der un visinformatīvākais ir, kā mēs žargonā sakām, izejošais materiāls, kurš tika paņemts pirmais, – vai nu biopsija, vai audzēja materiāls no operācijas. Proti, kad tos nav ietekmējusi terapija.

Jānis Eglītis: – Testu var veikt trīs nedēļu laikā, rēķinot no brīža, kad testēšanai aizsūta materiālu. Praktiski sanāk, ka pa to laiku, kamēr sieviete gaida rindā uz profilaktisko ķīmijterapiju, gēnu testa atbilde jau ir saņemta.

– Vai ir sievietes, kurām ģenētiskais tests nav vajadzīgs?

Alinta Hegmane: – Jā, lielai daļai, jo mēs noteikti zinām, ka viņām ķīmijterapija ir vajadzīga. Bet ir pacienšu grupa, par kurām neesam pārliecināti, un, ja mēs onkoloģijā neesam par kaut ko pārliecināti, tad tiecamies izdarīt vairāk, jo no tā ir atkarīgs, vai cilvēks izdzīvos vai ne.

Par vajadzībām un GODĪGUMU

– Tātad, ja sieviete atnāk pie jums, vai viņa var gaidīt godīgu atbildi, kāda būtu labākā ārstēšana, nevis labākā iespējamā Latvijā?

Alinta Hegmane: – Atkarīgs no tā, kā mūs regulēs ar normām. Tikko lasīju Nacionālā veselības dienesta nolikumu par pirmreizēja onkoloģijas pacienta konsīlija slēdzienu, un tajā ir rakstīts, ka rekomendēt drīkst tikai to, kas ir norādīts kompensējamo zāļu sistēmā, un šobrīd tur nekas nav teikts par ģenētiskajiem testiem. Ja mums uzliks šādu regulējumu, tad mēs tādus konsīlija slēdzienus, kādus rakstām tagad, vairs nevarēsim rakstīt.

– Šajos laikos, kad man ir tiesības zināt? Bet tas ir briesmīgi!

Alinta Hegmane: – Ir briesmīgi, jā. Jums ir tiesības zināt, mēs, ārsti, zinām, bet nedrīkstam šo testu oficiāli rekomendēt.

 Tieši tas pats notiek ar medikamentiem. Piemēram, es zinu, ka šai pacientei būtu labāks tāds medikaments, bet tas nav mūsu kompensējamo zāļu sarakstā, un pat adjuvanto un neadjuvanto imūnterapiju pacientēm ar trīskārši negatīvu krūts vēzi principā mēs nedrīkstam rekomendēt.

– Bet ar kādu mērķi tas viss? Lai publiski izskatāmies labāki nekā esam?

Jānis Eglītis: – Varbūt. Atskatoties vēsturē, tā bija arī ar HER2 pozitīva krūts vēža ārstēšanu – faktiski tā medikamenta iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā izcīnīja pacientes pašas ar saviem protesta gājieniem uz Ministru kabinetu un Saeimu. Es domāju, ka līdzīgi var notikt ar gēnu testiem un ar imūnterapijas medikamentiem – ja pašas pacientes presingu veiks, Nacionālajam veselības dienestam un Veselības ministrijai nāksies reaģēt, un būs rezultāts. Jo, ja ko tādu saka ārsti profesionāļi, viss allaž tiek noairēts ar vārdiem: «Kaut kas jūs tur ir ieinteresējis… Jūs kaut ko lobējat…»

Ilze Eņģele: – Jā, ja iesaistās pacienti vai pacientu organizācijas, uzreiz šī problēma izskan skaļi un daudz spēcīgāk.

Jānis Eglītis: – Labs piemērs ir jautājums par krūšu rekonstrukcijām. Mēs, ārsti, par to runājam desmit gadus – skaidrs, ka noņemtās krūts atjaunošanai jābūt krūts vēža ārstēšanas kompleksajā plānā. Bet reāli tikai tad, kad šo lietu savās rokās pārņēma pašas sievietes, lieta sakustējās un lēmums tika pieņemts.

– Jau iepriekš atvainojos, ko teikšu, bet… bez noņemtās krūts atjaunošanas sieviete varētu pat iztikt, viņa dzīvos, bet, ja valsts neapmaksā imūnterapiju, kas palīdz, tas jau ir būtisks dzīvības un nāves jautājums.

 Alinta Hegmane: – Imūnterapija palīdz 70–80 procentiem sieviešu ar trīskārši negatīvu audzēju. Šādu rezultātu mēs ar ķīmijterapiju varam sasniegt labākajā gadījumā 40 procentiem sieviešu. Tātad ar imūnterapiju divreiz vairāk sievietēm ir potenciāla iespēja kļūt veselām, brīvām no slimības.

Jānis Eglītis: – Es pat domāju, ka nākotnē sievietēm ar trīskārši negatīvu un HER pozitīvu krūts vēzi ķirurģiskā ārstēšana būs zaudējusi savu jēgu, tā vairs nebūs vajadzīga, paliks tikai uzturoša sistēmiska terapija, un viss. Vēzis būs kā hroniska kaite – katru dienu iedzer medikamentu, un viss.

– Kā medicīna mainās!

Jānis Eglītis: – Jā. Medikamenti kļūs vairāk pieejami, advancētāki, labāk dozējami, vieglāk panesami, un tad krūts operācija būs tikai kā sekundārs pasākums.

– Kam jūs nevarat šodien palīdzēt?

Alinta Hegmane: – Nevaram palīdzēt, ja cilvēkam vispārējais veselības stāvoklis to nepieļauj. Ja sievietei ar krūts vēzi ir nopietnas blakus slimības, jo tad mūsu uzdevums ir nekaitēt vairāk, nekā jau ir. Bet tādu cilvēku nav daudz. Savukārt metastātisku vēzi šobrīd var ārstēt, ja to pieļauj viss pārējais. Tad arī ārstēšana ļoti atšķirsies – atkarībā no krūts vēža veida un tā, kur atrodas metastāzes. Hormonatkarīgiem vēžiem pamatā izmanto hormonterapiju kopā ar ļoti modernu mērķterapiju, kas vairumā gadījumu strādā ļoti labi.

Jānis Eglītis: – Tas ir vienīgais audzējs, kura ārstēšanā ar mērķterapiju mēs apsteidzām Lietuvu un Igauniju, mums pirmajiem šīs zāles bija iekļautas kompensējamo medikamentu sarakstā.

Alinta Hegmane: – Sievietēm, kurām ir BRACA 1 vai BRACA 2 gēnu mutācijas jeb pārmantots vēzis ar metastāzēm, pamatā vajadzīga specifiska mērķterapija, bet pagaidām šo zāļu mūsu rīcībā nav. Tā ir ļoti maza pacienšu grupa, bet viņām šī mērķterapija strādā daudz labāk nekā viss pārējais. Tagad, ja slimība progresē, mums šīm sievietēm jādod kas cits.

Cīņā ar krūts vēzi mums visām var palīdzēt divas lietas: agrīnāka diagnostika un medikamentu pieejamība.

Visā pasaulē šobrīd uzvaras gājiens skaitās IDC – tas ir kombinēts antivielas un ķīmijpreparāta medikaments. Proti, vienā šķidrumā atrodas antiviela, kas piesaistās vēža šūnai un tajā iekšā atbrīvo konkrēto ķīmijpreparātu. Ļoti gudrs mehānisms! Daudz precīzāks. Vienīgi izmaksas gan ir ļoti nepatīkamas, starp 5 un 10 tūkstošiem eiro mēnesī. Sievietēm ar HER2 pozitīvu vēzi vidējā dzīvildze bez slimības progresijas ar to terapiju, kuram mūsu rīcībā ir šobrīd, ir 7 mēneši, bet ar šo konjugātu – 28 mēneši, citreiz pat ilgāk.

Jānis Eglītis: – Mūžīgais jautājumus: cik daudz katra valsts ir gatava maksāt par savu onkoloģisko pacientu ārstēšanu. Protams, pārtikušas valstis var vairāk atļauties. Vai mēs varam, un kura būs tā robeža?

Alinta Hegmane: – Un kas ir prioritāte? Vai ir svarīgi, ka sieviete saņem terapiju un dzīvo, it īpaši, ja tā ir jauna sieviete, kurai ir bērni un kura turpina strādāt, vai viņa nomirst. Par šiem preparātiem Valsts zāļu aģentūrā ir veikta izmaksu efektivitātes analīze, un tie visi šo pārbaudījumu izturēja. Bet mēs atduramies pret reālo finansējumu onkoloģijai. Līdz ar to reitingu listē krājas daudzi medikamenti, kuru Latvijas onkologu rīcībā joprojām nav. Kad tos valsts finansēs? Pieredze rāda, ka nobīde no pasaules prakses mērāma piecos gados noteikti. Tas ir briesmīgi. Aizbrauc uz Pasaules vai Eiropas onkologu kongresu, sākumā jūties eiforijā, klausoties ziņojumus par jaunajām ārstēšanas iespējām, un pēc tam depresīvi, kad atgriezies realitātē.

– Ko jūs vēl gribētu piebilst sarunas nobeigumā?

Alinta Hegmane: – Cīņā ar krūts vēzi mums visām var palīdzēt divas lietas: agrīnāka diagnostika un medikamentu pieejamība. Sievietēm jāsaprot, ka neviena nav pasargāta no vēža. Lai cik veselīgi un pareizi tu dzīvo, tas samazina risku saslimt, bet nedod garantijas. Jo krūts vēža attīstības mehānisms ir smalkāks, to nosaka izmaiņas šūnās. Svarīgi būtu – ja izmaiņas notikušas, atklāt tās pēc iespējas agrīni.

---

Krūts vēža PAZĪMES

• Sataustāms veidojums krūtīs vai padusēs.
• Patoloģiski izdalījumi no krūts gala.
• Ādas sabiezējums.
• Ādas izmaiņas: citrona miziņa, krūts gala apsārtums, ādas lobīšanās, ādas čūla.
• Ādas vai krūts gala ievilkums.

---

Krūts vēžu veidi pēc to BIOLOĢISKAJĀM pazīmēm

1. Hormonu receptoru stāvoklis.

*ER pozitīvs (ER+) – audzēja šūnās lielā skaitā konstatē estrogēnu receptorus (ER), tad ārsti saka: ir estrogēnu receptoru pozitīvs audzējs.

*PgR pozitīvs (PgR+ jeb PR+) – audzēja šūnās lielā skaitā konstatē progesterona receptorus (PgR jeb PR), ārsti tad saka: krūts vēzis ir progesterona receptoru pozitīvs audzējs.

*Hormonu receptoru pozitīvs (HR+) jeb hormonu pozitīvs audzējs – vēža šūnai ir viena vai abu veidu receptori lielā skaitā. Šādi krūts vēži ir aptuveni divām trešdaļām pacienšu un labi reaģē uz ārstēšanu, kura samazina hormonu daudzumu organismā.

*Hormonu receptoru negatīvs (HR–) jeb hormonu negatīvs audzējs – vēža šūnai nav neviena veida hormonu receptoru.

2. Cilvēka epidermālā augšanas faktora receptora 2 (HER2) klātbūtne. Tas ir receptors, kas atrodas uz daudzu šūnu virsmas un ir iesaistīts šūnas atbildes reakcijā uz vairāku augšanas faktoru klātbūtni. Dažu krūts vēžu šūnās ir patoloģiski liels HER2 receptoru daudzums, kas var likt šīm šūnām dalīties un vairoties daudz straujāk, – tās sauc par HER2 pozitīvām šūnām. Apmēram piektā daļa krūts vēžu ir HER2 pozitīvi.

*HER2 pozitīvs krūts vēzis ir atšķirīga slimības forma, kam nepieciešama īpaša un neatliekama rīcība, jo HER2 pozitīvie audzēji ir ātri augoši.

*HER2 negatīvais krūts vēzis – audzēja šūnās nav patoloģiski liels HER2 receptoru daudzums.

*Trīskārši negatīvs krūts vēzis – nav ne estrogēnu, ne progesterona hormonu receptoru, kā arī nav pārāk daudz proteīna HER2. Šobrīd tiek uzskatīts par visagresīvāko apakštipu – straujāk progresē, sliktāka izveseļošanās prognoze un augstāks recidīva risks, turklāt tam ir vismazākās pieejamās terapijas iespējas. Proti, šim audzējam nav ne hormonreceptoru, ne HER2 receptoru, uz to nevar iedarboties ne ar hormonterapiju, ne ar mērķterapiju. Labi ārstēšanas rezultāti uzrādīti, izmantojot imūnterapiju kopā ar ķīmijterapiju, bet Latvijā valsts to diemžēl neapmaksā.

*Trīskārši pozitīvs krūts vēzis – audzējs ir gan ER-pozitīvs, gan PgR-pozitīvs, gan HER2-pozitīvs. Šādos gadījumos ir efekts gan no hormonu terapijas, gan HER2 mērķterapijas.

SVARĪGI! Var atšķirties arī audzēja stadija, to nosaka audzēja lielums krūtī, ir vai nav metastāzes paduses limfmezglos, ir vai nav attālas metastāzes. Izvēloties jebkuru ārstēšanu, tiek ņemts vērā arī pacientes vecums un blakusslimības.

Vairāk informācija: www.foundationmedicine.lv

Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.