Dodoties uz Šmakovkas muzeju, Margarita satika savu draugu Jāni, ar kuru viņu vieno līdzīga pagātne – cīņa ar alkoholismu. Saruna izvērtās negaidīti atklāta, un kolorītā latgaliete neslēpa – bijis periods, kad alkohols pilnībā pārņēmis viņas dzīvi. «Tev šķiet, ka dzert divas, trīs dienas ir robeža. Man pēdējais dzerstiņš ilga desmit dienas no vietas,» atminas Margarita. Viņa atklāj, ka tajā laikā robeža starp dienu un nakti gandrīz izzudusi:
«Mosties, ierāvi, gulēt, mosties, ierāvi, gulēt.»
Piecu bērnu mamma neslēpj – alkohols toreiz kļuvis par mēģinājumu aizbēgt no dzīves problēmām un emocijām. «Es sapratu – vai nu es kādu piekaušu, vai sataisīšu lielas problēmas. Tāpēc ieslēdzos dzīvoklī un dzēru,» viņa atzīst. Margarita teic, ka toreiz nācies ļoti bieži melot saviem tuviniekiem un pat bērniem par to, kur viņa atrodas. Patiesībā viņa vienkārši bija viena ar alkoholu un savām domām. Šova zvaigzne neslēpj – bijis tik slikti, ka dzērusi pat līdz halucinācijām.
Lūzuma punkts pienāca brīdī, kad viņa mammai lika iznest no mājas visus alkohola krājumus. Kopš tās dienas Margarita ir skaidrā. Lai sevi disciplinētu, viņa pat izvēlējusies strādāt diennakts veikalā, jo ikdienā redzētais kalpojis kā biedējošs atgādinājums par to, kādā bedrē viņa pati reiz bija. «Tu redzi jaunus, aizpampušus cilvēkus un saproti – tā varēji būt tu.»
Tomēr pat runājot par smago pagātni, Margarita nezaudē sev raksturīgo humoru. «Seksa nav, alkohola nav, vismaz pīpēšanu atstājiet man… Kaut kāds prieks,» viņa smejas. Tieši šī atklātība, pašironija un spēja runāt arī par savām kļūdām ir iemesls, kāpēc skatītāji Margaritu iemīļojuši. Aiz skaļās latgalietes tēla slēpjas ļoti dzīva, ievainojama un spēcīga personība, kura pierādījusi – pat no dziļākās bedres ir iespējams izkāpt.
































































































































