Rīga +14°C 
Šis ir arhīva raksts, kas pirmoreiz publicēts žurnāla PĒRLE 2019. gada 3. numurā.
Izvēlēties vasarā
Pasaulē ir vismaz astoņi tūkstoši peoniju šķirņu. Kā izvēlēties un atrast savējo? Pirmo priekšstatu, kā jau par daudz ko, iespējams iegūt internetā, apskatoties bildi un izlasot aprakstu. Svarīgākie termini, runājot par lakstveida peonijām (tām, kas rudenī nosalst līdz zemei un pavasarī ataug no jauna), ir ziedkopas forma: vienkāršas, puspildītas vai pildītas.
Visvairāk ir pildīto peoniju, un tās mēdz būt rožveida, lodveida un vainagveida. Rožveida peonijām ziedlapas ir lielas, apaļas, vienādas – tās tiešām atgādina rozes ziedu. Puslodveida peonijām ārējās ziedlapas ir platas, bet iekšējās – samērā smalkas. Vainagveida izskatās trīsstāvīgas, jo ārējās ziedlapas ir lielas, virs tām – staminodiju (neauglīgo putekšņlapu) vainags, un virs tā – atkal vainaglapu kupols.
Daudzas modernās šķirnes ir intersekciju peonijas, kas, krustojot lakstveida un krūmpeonijas, iegūtas samērā nesen. Pirmās intersekciju peonijas tapušas tikai pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, un tad peoniju dobēs parādījās dzeltenā krāsa.
Taču modernajām šķirnēm piemīt arī kāda ne visai patīkama īpašība: daudzas nevis jauki smaržo, kā to dara vecās peoniju šķirnes, bet nesmaržo vispār, un dažas pat diezgan nepatīkami ož.
Jo īpaši smaržu pazaudējušas šķirnes ar koraļļkrāsas ziediem. Lai izvēlētos savu peoniju, vērts to apciemot ziedēšanas laikā, jo bildes reizumis ir daudz skaistākas nekā zieds dabā, bet reizēm gadās arī gluži pretēji. Turklāt zieds vēl nav viss. Kādas ir lapas, kāds cers – arī to vislabāk var redzēt tieši dobē.
Stādīt rudenī
Vislabākais laiks peoniju stādīšanai ir septembra otrā puse un oktobra sākums. Vieta peoniju stādīšanai jāizvēlas un augsne jāgatavo ļoti rūpīgi, jo tās vienā vietā augs ilgus gadus. Vislabāk stādīšanas vietu sagatavot jau vasarā – līdz stādīšanai augsne būs kārtīgi nosēdusies.
Lai peonijas sevi parādītu visā krāšņumā, tām jāatrod saulaina, atklāta vieta, kura nav mitra. Var būt arī viegla pusēna. Katra cera stādīšanai sagatavo 60 × 60 × 60 cm lielu bedri. Tajā iepilda labu komposta augsni vai sadalījušos kūtsmēslus, kas sajaukti ar dārza zemi.
Ja augsne ir skāba, tā jāneitralizē, pievienojot pelnus, krītu vai dolomītmiltus.
Iestādītam stādam ar mēslojumu gan nevajadzētu saskarties, tāpēc virs mēslojuma uzber augsnes kārtu un peonijas sakneņus liek virs tā. Augsnei virs stāda pumpura jābūt 5 cm kārtā, ne vairāk. Dziļāk iestādītas peonijas labi augs, bet slikti ziedēs.
Ja gribas sadalīt savu peoniju ceru un izaudzēt no tā veselu peoniju dobi vai rindu, nevajag gaidīt pārāk ilgi. Dalīšanai vislabākie ir trīs četrus gadus veci ceri, pirms vecās saknes saaugušas krustu šķērsu, kad to jau grūti izcelt no zemes un grūti sagriezt. Jādala uzmanīgi, lai nenolauztu pumpurus. Arī to peoniju stādu, kas audzēts podā un nopirkts pavasarī, dārzā tomēr labāk stādīt rudenī.
Lai krāšņāk ziedētu
- Pirmajos gados pēc stādīšanas un vēlāk sausos pavasaros un arī jūlijā un augustā, kad veidojas nākamā gada ziedpumpuri, peonijas jālaista.
- Lai stāds labāk iesakņotos un pieņemtos spēkā, pirmajos gados iesaka neļaut ziedēt un ziedpumpurus izkniebt. Tas gan ir ļoti grūti izpildāms noteikums, jo – kurš gan negrib savu guvumu drīzāk ieraudzīt ziedam?
- Turpmākajos gados var izvēlēties: ja šķirne līdzās galvenajam ziedam veido padušu pumpurus, tos var izkniebt, tad galvenais zieds būs lielāks. Ja mazos pumpuriņus atstās, pirmais zieds būs mazāks, toties ziedēšana kopumā ilgāka un bagātāka.
- Ar peoniju barošanu var pārlieku neaizrauties. Vislabāk izmantot ūdenī šķīstošo mēslojumu, ko peonijas var uzņemt arī caur lapām, piemēram, Kristalonu, pavasarī – zaļo startam, vēlāk, pirms ziedēšanas, dzelteno izšķīdina ūdenī un izsmidzina ar pulverizatoru.
- Līdzīgi arī ar sēklām – sēklkopas ir ļoti skaistas, taču sēklu briedināšana mazina spēku nākamā gada ziedēšanai, tāpēc noziedējušās ziedu galviņas nogriež.
- Nedrīkst nogriezt pārāk daudz ziedu – ne vairāk par trešo daļu no visiem, kas cerā ir. Turklāt jāgriež, atstājot augam pēc iespējas garāku ziedneša daļu, jo tā ir vajadzīga, lai līdz rudenim barotu sakneņus un palīdzētu izveidoties jaunajiem pumpuriem.
- Nejaukākā kaite ir pelēkā puve, kas sākas, ja peonijas vai nu iestādītas nepiemērotā vietā, vai stādījums ir pārāk ciešs, vai pārāk bagātīgs slāpekļa mēslojums. Par pelēko puvi ziņo laksti, kas pie zemes kļuvuši melni. Slimie ziedneši un lapas jāizgriež un jāsadedzina. Profilaksei pavasarī, kad dzinumi sasnieguši 10 cm garumu, tos var nomiglot ar Bordo šķidrumu.
- Pilnīgi veselus lakstus un lapas var atstāt pa ziemu, lai kailsalā sargā pumpurus, un nogriezt tikai pavasarī. Ja laksti nav tik veselīgi, tos rudenī nogriež, cik zemu vien var.
Skaistas šķirnes
