Rīga +15°C 
Grenlande nebija galamērķis. Ceļojums ar kuģi Holland America line paredzēja šādu maršrutu Bergena–Reikjavīka–Nūka–Ņūfaundlenda–Helifeksa–Ņujorka.
Grenlandē bijām trīs pilnas dienas. Tas ir ne daudz, ne maz, bet pietiekami, lai saprastu, kas ir Zaļā zeme. Ceļojot domāju – ja Grenlande tik ļoti iekritīs sirdī, vienmēr var izskatīt iespēju atgriezties vēlreiz, nu jau vienatnē. Līdz šim brīdim tas vēl nav noticis.
Dabas neprognozējamā oma
Neteikšu, ka man nepatīk ziemeļu daba, bet straujas pārmaiņas – te spīd saule, te pēkšņi sākas sniegavētra vai parādās sasalstoša migla – gan neiet pie sirds. Īpaši tad, ja nav piemērota apģērba. Brīžiem bija sajūta, ka esmu devies ziemeļu ekspedīcijā, bet līdzi nav atbilstoša ekipējuma. Te mīnus 10 grādus uzskata par siltu laiku.
Man gadījies būt kalnos, tuksnešos, tropiskajās salās, pat Antarktīdā, kur bija ļoti spēcīga saule. Bet pārsteigums – nekur no tās neesmu tā apdedzis kā Grenlandē. Bija viegls septembra vējiņš, un saule spīdēja caur dūmaku, bet vakarā nevarēju atvērt plakstiņus.
Vai man Grenlandē bija sajūta, ka tā ir Dānija? Nē, jo pasaules lielākajā salā 88 procenti iedzīvotāju ir inuīti, pārējie – dāņi, kuri lielākoties atbraukuši kā speciālisti uz laiku. Lai dzīvotu Grenlandē, vajag īpašu domāšanu. Cilvēki saprot, ka te īstas vasaras un rudens nebūs.
Ja runājam par vizuālo tēlu, inuīti līdzinās eskimosiem – neliela auguma, pašaurām acīm, lieliem vaigu kauliem, vējā aprautu seju. Starp citu, inuīti ļoti apvainojas, ja viņus sauc par eskimosiem. Tā būtu novienādošana, jo eskimosi var būt gan čukči, gan ņenci, gan aleuti.
No rudā Ērika līdz rudajam Donaldam
Lai gan islandiešu sāgas liecina, ka skandināvi lielo salu atklāja krietni senāk, par pirmo zināmo Grenlandes kolonistu tiek uzskatīts Norvēģijā dzimušais vikings Rudais (Sarkanais) Ēriks. Tas noticis ap 982. gadu, kad Ēriks devās uz noslēpumainu un mazpazīstamu zemi. Saskaņā ar sāgu, viņš trīs gadus pavadījis, to izpētot.
Rudais Ēriks savu atklājumu nosauca par Zaļo zemi, lai gan tam nebija nekāda pamata. Doma bijusi ar Grenlandes skarbumu nenobaidīt pēctečus, kuri pēc tam brauks uz salu. Nosaukums Zaļā zeme dots mārketinga nolūkos, lai pievilinātu pārcelties gribētājus.
Grenlandieši Rudo Ēriku neuzskata par okupantu, jo viņš neesot lējis asinis. Tiesa, nav arī ticamu faktu, ka Rudajam Ērikam vispār bijis kāds kontakts ar vietējiem.
Kādas man ir sajūtas, dzirdot to, ka tagad Tramps grib paņemt Grenlandi? Viņa piedāvājums ir interesants, varbūt pat vērā ņemams, tikai forma, kā to izsaka…
Tas ir apmēram tāpat, kā iepazīties ar meiteni. Vari to darīt diskrēti, pieklājīgi, aicināt kopā pavadīt vakaru vai nedēļas nogali, vai arī pateikt tieši – ej, mazais, kniebjamies! Trampa intelektuālais sniegums Grenlandes jautājumā bija ļoti nediplomātisks.
Ekonomika vai ambīcijas?
Pēc Otrā pasaules kara amerikāņi Grenlandē ierīkoja savas bāzes, jo paralēli Vācija salas austrumu piekrastē bija uzcēlusi vairākas meteoroloģiskās stacijas, it kā humāniem nolūkiem, lai precīzi noteiktu laikapstākļus. Amerikāņi ienāca, lai vērotu, ko vācieši (kuriem bija doma tikt pie rūdām, izejmateriāliem) dara. Grenlandes dzīlēs sastopams platīns, zelts, sudrabs, niķelis, varš, urāns, grafīts, svins, vēl vesela plejāde metālu.
Bet lielākā bēda – lai tiem piekļūtu, izmaksas ir neadekvātas. Domāju, ka Trampam ekonomisti un ģeologi ir paskaidrojuši, ka tas nav rentabls projekts. No ekonomiskā viedokļa es apšaubītu Rudā Donalda vēlmi, drīzāk tā ir ambīciju un varas demonstrācija. Pieļaujams, ka Tramps grib būt trešais prezidents, kurš paplašina Amerikas teritoriju. Tomass Džefersons pievienoja Luiziānu, Endrū Džonsons – Aļasku.
Cits domāšanas veids
Grenlandieši, manuprāt, varēja patirgoties, sakot – piedāvājums mūs šobrīd neinteresē, bet varam to izskatīt ar šādiem nosacījumiem: ja esat gatavi uzbūvēt te jaunu lidlauku, dzelzceļu tīklu, ceļus starp pilsētām, izbūvēt infrastruktūru, ieviest bezvīzu režīmu ar ASV… Iespējams, vietējai varai ar Trampu īstenot tiešas sarunas traucē tas, ka, neskatoties uz Grenlandes autonomo statusu, Dānija saglabājusi ārlietu un aizsardzības politikas īstenošanas tiesības.
Tramps solīja Grenlandei zelta kupolu pretraķešu aizsardzībai. Bet tur jau īsti nav, ko sagraut. Vienīgi varētu pakausēt milzīgo ledu.
Aprēķināts – ja viss Grenlandes ledus izkusīs, pasaules ūdens līmenis celsies par sešiem metriem.
2025. gada janvārī publicētā aptauja liecina, ka 85 % Grenlandes iedzīvotāju neatbalsta salas nonākšanu ASV kontrolē. Iespējams, grenlandieši savā rutīnā aizgājuši tik tālu, ka viņiem neko labāku arī nevajag. Lieciet mūs mierā! Viņi dzīvo ar citām vērtībām, citu domāšanas veidu. Ar dabu izveidojusies tāda sinerģija, ka cilvēki saprot – nākamajā dzīvē neko līdzi paņemt nevar. Ārpus pilsētām inuīti pārvietojas ar suņu pajūgiem, būvē pārvietojamās teltis, ziemā ceļ ledus kluču mājiņas.
Arhitektūra Grenlandē visai bēdīga – ir vai nu Ķengaraga blokmājas, vai uzlabotais Līvānu projekta variants. Vienīgais, kas krāšņo ainavu, ir mājiņu krāsainība – skats mazliet atgādina Itāliju un dažas Portugāles pilsētas. Cik dzirdēju, krāsainība Grenlandē ir tāpēc, ka mājas atrodas uz kalnu grēdām, tās labi redzamas no jūras. Kad uznāk migla, ēkas kuģotājiem un zvejniekiem rāda ceļu, kā atgriezties krastā.
Salas ziemeļdaļu klāj mūžīgais ledājs, kurš ir 1500 metru biezs. Dienviddaļu apskalo Golfa straume, tā ir laba zvejas vieta. 80 procentus pasaules restorānu ar garnelēm un krabjiem nodrošina Grenlande.
Galvaspilsētā Nūkā (Gothobā) 2023. gadā dzīvoja 19 604 iedzīvotāji – mazāk nekā Valmierā, Ogrē. Grenlandi nav skārusi musulmaņu sērga, 99 procenti iedzīvotāju ir luterāņi, viens procents – katoļi.
Ēstuves un…
Grenlandes apciemojuma laikā biju galvaspilsētā un vēl divās pilsētās. Bāru ir maz, un tos, kas ir, drīzāk varētu nosaukt par ēdnīcām, vietām, kur ieiet apsildīties, apmainīties ar tenkām. Par interjera dizainu vispār nerunāsim.
99 procenti no visa piedāvājuma ir jūras velšu ēdieni. Zivis ļoti garšīgas, it sevišķi kaltētas, žāvētas.
Man nebija intereses dzert roņu taukus vai par neadekvātu cenu ēst ekskluzīvo baltā lāča gaļu, kas esot sīksta. Starp citu, lāčus Grenlandē vēl var medīt. Te ir atviegloti ieroču nēsāšanas noteikumi, jo jebkurā brīdī vari sastapties ar lāci. Salā sastopami arī roņi, muskusvērši, polārlapsas, polārpūces. Interesantākā zivs – Grenlandes haizivs. Tā līdzīga no ūdens izceltam Otrā pasaules kara zemūdens vrakam, kurš apaudzis ar gliemežvākiem, jūras aļģēm. Haizivs atgādina pensionāru, tā aug ļoti lēni – katru gadu pa pusotram centimetram – un dzīvo zivij unikālu mūžu – 400 gadu.
Ņemot vērā, ka Grenlandes eksportā ļoti liela nozīme ir zivīm, vietējie ir nobijušies – ja ledāju kušanas dēļ Golfa straume tiktu novirzīta no salas dienviddaļas, Grenlande var strauji zaudēt zvejas platības.
Nūkas ēstuvē varēja dabūt arī viskiju, bet vai tāpēc braucu uz Grenlandi? Te bija ļoti īpatnējs vietējais pašbrūvētais dzēriens – no jūras aļģēm, ķērpjiem. Tas atgādināja homeopātiskajā aptiekā nopirktus pilienus, kas ar mazu karotīti jālieto kā zāles. Lai gan dzērienam bija 35 grādi, nevarēju to uztvert kā alkoholu un baudījumu.
Grenlandes augiem atbilst hipiju laika teiciens dzīvo ātri, mirsti jauns, jo veģetatīvā sezona ir ļoti īsa. Lai cik dīvaini tas būtu, uz salas saskaitītas 500 augu sugas. Daudzas no tām inuīti no paaudzes paaudzē izmanto ārstniecībā.
Pārtikas veikalos pārsvarā manīju ievestus produktus. Apģērbu veikalos nebija plaši pazīstamu zīmolu, pārsvarā praktiskas lietas: siltās jakas, cepures, cimdi, slēpju smēres, prīmusiņi, uz kuriem sildīt rokas, makšķerēšanas piederumi. Neredzēju arī nevienu mēbeļu veikalu, kas man interesē īpaši. Būtu aizraujoši redzēt, kā izskatās dzīvoklis, krēsli, galdi, televizors kādā Grenlandes sešstāvu Ķengaraga mājā.
Kur brauc auto?
Mašīnas ir dažādas, bet nevar teikt, ka būtu tādas, uz kurām gribētos atskatīties. Pamatā japāņu, dienvidkorejiešu, arī amerikāņu auto. Starp citu, Kopenhāgena no Grenlandes ir tālāk nekā Ņujorka.
Nemanīju degvielas uzpildes stacijas. Cik saprotu, to kuģi atved no Dānijas. Nevar arī saprast, kur Grenlandē auto brauc, jo starp pilsētām nav ceļu. Pilsētas ir mazas, visur var nokļūt kājām vai ar slēpēm.
Noziedzība – gandrīz nulles līmenī. Nav arī īsti, kur noslēpties. Policiju ielās neredzēju.
Grenlandē ir interesanta tradīcija – kapsētās kapus izrok vasarā, nezinot, cik vietu vajadzēs. Jo ziemā zemē nevar iekalties. Bet te rodas jautājums – ar ko ziemā aizber kapu?
Salā ir svētki – nacionālā diena, kad vietējie uzvelk krāsainus tērpus, interesantus zābakus ar lāču vilnu un adījumiem. Varētu vilkt paralēles ar mūsu zvejnieksvētkiem. Inuīti dzied, kopj tradīcijas – grebšana kaulā. Taisa arī moderno mākslu – instalācijas no vaļu ribām. Ir savs ledus skulptūru festivāls. Savādi, bet Grenlandē populārākais sporta veids ir futbols. Otrajā vietā – handbols.
Vienīgais latvietis
Grenlandē dzīvo Ivars Sīlis, kurš bija pazīstams ar manu tēvu. Kad Ivaram bija 23 gadi, viņš pārcēlās uz Grenlandi ar domu pastrādāt. Bet brauciens izrādījās liktenīgs, Ivars satika un apprecēja inuītu sievieti. Viņa ir atzīta māksliniece. Dēls nodarbojas ar instalācijām, sieva un meita glezno.
Ivars pēc profesijas ir ģeologs fiziķis, Nacionālās ģeogrāfijas apvienības biedrs. Pats gan raksta, gan fotografē. Ir vairāku grāmatu autors. Pēdējā – Ragavas slieces sniegā. Cerams, tiks iztulkota arī latviski. Populārākā Ivara grāmata – Nanoks. Tajā viņš pētījis, kāpēc samazinās leduslāču populācija. Ivara pētījumu rezultātā populācija ir atjaunojusies. Mūsu tautietis labi sapazinies ar vietējiem. Tā kā grenlandiešiem patīk dot iesaukas, arī Ivars tika pie savas – Gaisa mērītājs, jo pētīja klimata izmaiņas.
Vietā, kur viņš dzīvo, ir skarba vide – četrus mēnešus pēc kārtas valda nakts un četrus mēnešus diena.
Kopš 2010. gada Ivars Sīlis ir Latvijas goda konsuls Grenlandē.
Sievietes
Ir tāds teiciens eskimosa skūpsts. Inuīti ar svešinieku sasveicinās, patrinoties ar deguniem, bet ar tuviem ģimenes locekļiem un kaimiņiem – ar vaigiem. Tā jau ir nākamā intimitātes pakāpe.
Daudz biju interesējies par inuītu īpatnējām kāzu un seksuālajām tradīcijām. Ir lasīts – ja jurtā ierodas ciemiņš, viņam tiek piedāvāta arī sieva. Nav dūmu bez uguns. Inuīti dzīvo diezgan mazās kopienās un ir priecīgi, ka ar laiku atjaunojas asinis. Izdzīvošanas instinkts. Tas, ka daudzi vārās savā sulā un notiek tuvu cilvēku krustošanās, neveicina rases stiprību.
Vai Grenlandē ir skaistas sievietes? Ir. 2025. gada Mis Grenlande Vikija Rebella Rīsa ir brīnišķīga. Ar tādu jebkurš kungs būtu gatavs iziet sabiedrībā arī Parīzē.
Vīriešiem, kurus interesē mīlas dēkas, Grenlande noteikti nebūtu interesanta. Ieiet bordelī, izvēlēties dzērienu un lokālo meiteni, pēc tam aiziet uz numuriņu nevar. Pirmkārt, šādu biznesu neveicina klimats.
Nūkā Nacionālā muzeja veikaliņā nopirku senu gravīru, kurā attēloti britu jūrnieki, kuri flirtē ar inuītu meitenēm. 18.– 19. gadsimtā briti te piestāja, lai nopirktu roņu taukus, – no tiem petrolejas lampām taisīja degmaisījumu. Šajā veikalā varēja arī nopirkt narvaļa garo degunu, valzirga ilkni…
Spilgtākais piedzīvojums
Vietās aiz Polārā loka ainava ir diezgan līdzīga. Suņu, ziemeļbriežu pajūgā varam pabraukt tepat Somijā, daudzviet var izbaudīt zemledus makšķerēšanas prieku. Bet spilgtākais piedzīvojums, kāds vispār Grenlandē iespējams, manuprāt, ir brauciens laivās, kurās ir 20 cilvēku un vietējais gids.
Līcis ir pilns ar aisbergiem, kuri saules staros spīd kā stikls – zilganzaļos, violetos toņos. Atkarībā no saules krišanas leņķa. Baudījums, protams, atkarīgs no saules. Ja tās nav, arī krāsu nav.
Interesanta ir draudīgi tuva pietuvošanās aisbergiem – tā, ka dzirdi gan viļņu šļakstus gar tiem, gan krakšķus ledus iekšpusē.
Filmās redzēts, ka tūristiem nākas glābties, jo atlūzas gabals izveido vairākus metrus augstu vilni. Mums gan tik ekstrēma situācija negadījās.
Ledus gabali parasti ieslīd vertikāli, reti gāžas uz sāniem. Tas ir estētiski ziemeļniecisks baudījums, kas robežojas ar kārtīgu adrenalīna devu. No ledus spārnos paceļas jūras putnu bars. Interesanta ziemeļu simfonija. Tāpēc visiem, kas mērojuši šo garo ceļu, varu ieteikt iespēju iebraukt līcī ar laivām. Tās, starp citu, ir restaurētas lielo kuģu glābšanas laivas, kuras netiek izmantotas zvejai. Gidi zina katru roboto krastu līniju, izcilni, akmens bluķi, veikli izbrauc starp tiem.
Gids laivā pa rāciju sazinās ar blakus laivas gidu, kur labāk piebraukt un labāks skatpunkts. Laivām ir dzinējs, lai nepieciešamības gadījumā būtu iespējami ātra evakuēšanās.
Reizēm no liela aisberga pēkšņi atšķeļas milzīgs ledus klucis – pēc izmēra kā tankeris. Vēja dzīts, tas tuvojas ostai, kur stāv zvejas kuģīši un laivas. Visi panikā skatās, vai ledus neiepeldēs ostā un nesaspiedīs kuģus kā sērkociņu kastītes. Bet vietējie zina arī to, ka redzama tikai mazākā aisberga daļa. Osta nav tik dziļa, un bieži vien ledus klucis netiek tajā iekšā, vien nosprosto ieeju.
Šobrīd pasaule ar bažām vēro – vai un kā Grenlandi sasniegs politisks aisbergs. Ietrieksies salā vai nosprūdīs ceļā…
Grenlande
- Grenlandiešu Kalaallit Nunaat un dāņu Grønland – Zaļā zeme – ir lielākā sala pasaulē, kas pieder Dānijai. Kopējā platība - 2,166 miljoni km2, gandrīz visa teritorija atrodas aiz Ziemeļu polārā loka. 85 % salas klāj pastāvīga ledus sega, kas ir līdz 1524 metriem bieza.
- Aizvēsturē Grenlandi apdzīvoja dažādas paleoeskimosu kultūras, par kurām atrastas liecības arheoloģiskajos izrakumos. Domājams, ka pirmoreiz paleoeskimosu kultūras Grenlandē uz dzīvi apmetās ap 2500. gadu p. m. ē. Vietējie iedzīvotāji galvenokārt nodarbojās ar vaļu medībām.
- Vairākus gadsimtus Grenlande atradās Dānijas-Norvēģijas ūnijas pakļautībā. Pēc Ķīles miera līguma 1814. gadā, kad Norvēģija pakļāvās Zviedrijai, Grenlande oficiāli kļuva par Dānijas koloniju.
- 1905. gadā Norvēģija atguva neatkarību, bet 1920. gadā tā pieprasīja Dānijai atzīt Norvēģijas tiesības uz daļu no Grenlandes. 1931. gadā norvēģu vaļu mednieku ieņemto teritoriju Grenlandes austrumu piekrastē Norvēģijas valdība pasludināja par Ērika Rudā zemi un apstiprināja tai gubernatoru. 1933. gadā Starptautiskā tiesa Hāgā paziņoja, ka Dānijai ir pilnīgas tiesības uz Grenlandi. Pēc Dānijas okupācijas Otrā pasaules kara laikā tās sūtnis ASV vienojās ar amerikāņu valdību par Grenlandes izmantošanu sauszemes un gaisa militārajām operācijām.
- 1953. gadā Grenlande konstitucionāli tika deklarēta kā Dānijas daļa ar pašnoteikšanās tiesībām un deputātiem Dānijas parlamentā.
- No 1973. līdz 1982. gadam sala bija Eiropas Ekonomikas kopienas sastāvā, tomēr pēc referenduma no tās izstājās. 2008. gadā Grenlandes autonomija no Dānijas kļuva lielāka, kad tās iedzīvotāji nobalsoja par pašpārvaldes likumu, kas nodeva gandrīz visu varu pār Grenlandi tās vietējai valdībai, Dānijai atstājot vienīgi ārlietu un aizsardzības politikas īstenošanas tiesības.
