Rīga +7°C 
Kurš gan nezina, ka Spānijas kailgliemeži (Arion vulgaris) dārzos nodara ļoti lielu postu. Tie bojā visus augus, bet visvairāk tiem garšo kabači un gurķi. Parasti šos mīkstmiešus var novērot jau aprīļa beigās, kad tie ir tik mazi, ka daudzi tos pat nepamana. Jau maija beigās, jūnijā tie kļūst prāvāki un jūlijā sasniedz savu maksimālo izmēru (ap 14 centimetriem). Pašlaik kailgliemeži visvairāk sastopami Latvijas centrālajā daļā, bet vismazāk Latgalē, lai gan arī tur parādās arvien jaunās vietās.
Kāpēc tik postoši?
Spānijas kailgliemeži, salīdzinot ar citām sugām, ir ļoti auglīgi, vairojas ātri un lielā daudzumā, jo to vienīgais mērķis ir atstāt pēc iespējas vairāk pēcnācēju. Viens īpatnis savā īsajā mūžā, kas ilgst vienu gadu, spēj izdēt līdz pat 500 olām. Vienā dējumā var būt pat vairāk nekā 60 oliņu. Pēc olu izdēšanas Spānijas kailgliemeži iet bojā.
Parasti spāņi sāk vairoties vasaras otrajā pusē un olas dēj augustā, bet bieži vien tas notiek jau jūlija beigās un turpinās līdz pat pirmajiem saliem.
Spānijas kailgliemežu izdētās olas izskatās pēc mazām, baltām bumbiņām, kas izvietotas kaudzītēs. Tās var atrast zem lapām, dēļiem, akmeņiem, augu podiem, plēvēm, dārza mēbelēm vai citiem guļošiem priekšmetiem, kur ir stabilāks mikroklimats. Ja tās ierauga, obligāti jāiznīcina saspiežot, sadedzinot vai kompostējot koncentrētā sālsūdenī. No tām, kuras nebūsim pamanījuši un likvidējuši, rudens pusē izšķilsies jauni kailgliemeži, kas pārziemos, paslēpjoties vietās, kas ir pasargātas no zemas temperatūras, piemēram, ielienot dziļi augsnē vai komposta kaudzēs.
Jaunā paaudze aktivizējas pavasarī, kad ārā kļūst siltāks un parādās pirmais zaļums.
Dažkārt pavasarī var atrast liela izmēra Spānijas kailgliemežus, kas varētu likt domāt, ka to dzīves ilgums ir vairāk nekā viens gads, bet, iespējams, tie ir pērnā gada dzimumgatavību nesasniegušie īpatņi vai arī jaunuļi no pirmajiem dējumiem, kas intensīvi barojušies rudenī, pieņēmušies masā un veiksmīgi pārziemojuši.
Ar kailgliemežiem mielojas eži, kurmji, ciršļi, daži peļveidīgie grauzēji, putni, vardes, krupji, ķirzakas un čūskas, mežacūkas un āpši, bet tā nav šo dzīvnieku pamatbarība, un vairums no viņiem nedzīvo cilvēku mītnes vietās, kur pārsvarā koncentrējas gliemeži. Dzīvnieki spēj apēst tikai nelielu skaitu spāniešu, bet pārējie turpina baroties un vairoties.
Spānijas kailgliemeži uzturas visur, kur tiem ir barība. Tie atrodami apstādījumos, dārzos, komposta tuvumā, parkos, ceļmalās, piepilsētas mežos, zālājos un lauksaimniecības zemēs. Barojas lielākoties ar augu valsts produktiem, bet nesmādē arī dzīvnieku ekskrementus, citus beigtus dzīvniekus un savus sugas brāļus, kā arī suņu un kaķu barību.
Spāņi ir ļoti zinātkāri – ne tikai mielojas, bet arī dodas izpētīt apkārtni. Divu stundu laikā tie spēj aizčāpot septiņus metrus un līdz ar to pārceļot no vienas teritorijas citā.
Kā nepieļaut ienākšanu dārzā?
Lai atbrīvotu savu dārzu no Spānijas kailgliemežiem, vispirms jāparūpējas, lai tie neturpina ienākt īpašumā no vietām, kur tie var nekontrolēti vairoties. Pretējā gadījumā, iznīcināto vietā nepārtraukti ieradīsies jauni un liksies, ka visas cīņas metodes ir neefektīvas.
Regulāri sakopjot īpašumu, zemu pļaujot zāli un pēc tam to aizvācot, jo zāles kaudzītes gliemeži izmantos par paslēptuvēm.
Pērkot stādus, rūpīgi pārbaudot, vai tajos nav mazi kailgliemezīši un to oliņas. Jāatceras arī, ka gliemeži dārzā var ieceļot ar pievesto melnzemi vai dārza zemi maisos.
Ieteicams ierīkot slēgtu komposta kasti, jo kailgliemeži komposta kaudzes izmanto kā barošanās, vairošanās, ziemošanas un olu dēšanas vietas. Slēgtā konteinerā gliemji vasaras karstajā saulē izsutīs un paši sakompostēsies. Ja komposta kaudze tomēr atrodas atklātā laukā, to vajadzētu izsijāt, bet šādi gan ieraudzīsim tikai pieaugušos īpatņus, oliņas paliks nepamanītas. Komposta kaudze pēc iespējas ciešāk jāsablīvē, un to var pārklāt ar melnu plēvi.
Veidojot aizsargbarjeras. Var izmantot vara stiepļu sietiņus, kam jābūt nepļautas zāles augstumā un vismaz 30 cm platumā. Turklāt sietam, lai gliemeži nepārrāpotu pāri, jābūt mitram. Sausai virsmai gliemji spēs tikt pāri, pastiprināti izdalot gļotas. Var izmantot arī elektriskos žodziņus – gan uz virsmām piestiprinātu divu metāla, piemēram, vara stiepļu, gan speciāli ražotu lenšu veidā, ko pieslēdz pie parastajām baterijām vai akumulatora. Tikai jāgādā, lai gar tiem nebūtu gara zāle, kas signālu padarīs vājāku. Gar žodziņiem regulāri jāpļauj un jānovāc zāle. Gar tiem var izbērt smilšu vai sīku akmentiņu barjeru. Svarīgi arī, lai uz stieplēm nesakrātos gļotas, kas traucēs strāvas sitieniem.
Aizsargsētiņas ar specifiski izlocītām malām un stūriem, kavēs kailgliemežu iekļūšanu dārzā un kalpos arī kā lamatas, no kurām gliemjus vēlāk nolasīt.
Kā apkarot?
Gliemežus salasot un mehāniski iznīcinot. Tā ir visefektīvākā, bet laikietilpīgākā metode. Tikai pēc tam beigtie gliemji jāsavāc un jālikvidē, lai nepievilinātu jaunus. Tiesa, beigtos indivīdus var izmantot arī kā ēsmu citu notveršanai. Pēc jūlija vidus, kad sākusies gliemežu vairošanās, labāk tos salasīt un nomērdēt 10% sālsūdenī vai sadedzināt.
Ierīkojot slazdus, kurus ierok zemes virskārtas līmenī un ielej tajos pievilinātājvielu, no kurām visefektīvākais ir alus vai kefīrs. Tai noteikti jāpievieno 1% vara sulfāts, 10% vārāmā sāls šķīdums vai gliemežu inde. Citādi gliemis var nenobeigties un pamest izveidotās lamatas.
Ir ļoti svarīgi ievērot gliemežu apkarošanas līdzekļu lietošanas instrukciju, lai, cīnoties ar kaitniekiem, nenodarītu pāri citiem dabas iemītniekiem.
Lietojot preparātus gliemežu iznīcināšanai jeb limacīdus. No trešās reģistrācijas klases augu aizsardzības līdzekļiem, ko var iegādāties un lietot jebkurš, ir pieejami septiņi limacīdi, kas satur dzelzs (III) fosfātu.
Audzējot muskuspīles vai Indijas skrējējpīles. Cilvēki, kuri tās iegādājušies, atzīst, ka gliemežu skaits dārzā ir samazinājies.
Pašvaldībām tagad lielāka vaļa
Daiga Vilkaste, Viedās administrācijas un reģionālās aizsardzības ministrijas Dabas aizsardzības departamenta direktore: «13. martā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi, ar kuriem Spānijas kailgliemezis iekļauts Latvijas invazīvo sugu nacionālajā sarakstā. Tas dod pašvaldībām juridisku pamatu rīkoties – pieņemt saistošos noteikumus un noteikt pasākumus invazīvās sugas izplatības ierobežošanai savā teritorijā. Tie būs kā instruments, lai vietvara varētu savā teritorijā īstenot pasākumus Spānijas kailgliemeža ierobežošanai un iznīcināšanai. Vai pieņemt saistošos noteikumus un kā tos īstenot, būs pašvaldību brīva izvēle.
Daļa pašvaldību vēlējās šādu regulējumu, kas ļautu brīvāk rīkoties, un domāju, ka jaunie noteikumi dos impulsu intensīvākai kailgliemežu ierobežošanai. Jau līdz šim aktivitāti izrādījušas Siguldas, Ādažu, Jaunjelgavas, kā arī Saulkrastu pašvaldības. Atsevišķas pašvaldības savā teritorijā ir organizējušas gliemežu lasīšanas talkas vai citus pasākumus. Piemēram, pašvaldības var rīkot informatīvus pasākumus, lai izglītotu cilvēkus par kaitējumu, kādu gliemezis var nodarīt. Ir ļoti būtiski sākt rīkoties teritorijās, kur gliemeži vēl maz sastopami. Kad tie savairojušies daudz, cīņa kļūst sarežģītāka.
Laiks rādīs, vai pašvaldības sniegs iedzīvotājiem atbalstu gliemežu apkarošanas līdzekļu iegādei. Valsts budžetā finansējums tam pašlaik nav atvēlēts. Tikai gribu uzsvērt, ka ir ļoti svarīgi ievērot to lietošanas nosacījumus un ne visās teritorijās tos var izmantot, piemēram, ūdenstilpju tuvumā, jo tie kaitē zivīm un citiem ūdens iemītniekiem.»
