Ja ieskatās vēsturē – šermuļi noskrien. Trilleris par matu krāsošanu
Meitenes, mums ir tā paveicies! Jo mēs varam mierīgi krāsot matus. Senās Romas laikos matu krāsošana varēja novest kapā vai vismaz depresijā, 19. gadsimtā no tās varēja zaudēt redzi un pašus matus, un tikai šodien galvenais uztraukums ir par to, vai krāsa pārāk ātri nenomazgāsies.
Foto: Shutterstock
Lūpukrāsas efekts
Kura no mums nekad, nekad nav krāsojusi matus? Retā. Un kurai gan negribas izskatīties kaut mazliet jaunākai, kad matos sāk parādīties pirmie sidrabainie sveicieni? Turklāt ir tik viegli tos vienkārši piekrāsot! Matu krāsu biznesam vismaz pagaidām neko nespēj nodarīt pat pasaules krīzes. Gluži otrādi – tiek prognozēts, ka šogad globālā matu krāsu tirgus ienākumi pārsniegs 30 miljardus ASV dolāru. Izrādās, tāpat kā pastāv lūpukrāsas efekts – kad iet slikti, vismaz nokrāsošu lūpas! – pastāv arī matu krāsas efekts.
Mūsdienās rietumvalstīs matus krāso vismaz 70 procenti sieviešu. To dara arī 10 % līdz 15 % vīriešu – galvenokārt tādēļ, lai slēptu sirmumu. Visvairāk krāso amerikānietes, nedaudz atpaliek vācietes un britu dāmas.
Japānā un Dienvidkorejā, kur daba teju visiem ir devusi spoži melnus matus, jaunieši cenšas iegūt balinātus un pasteļtoņu matus, savukārt Japānas seniori ir vieni no disciplinētākajiem sirmuma aizkrāsotājiem pasaulē.
Toties Skandināvijā vērojama tendence uz dabisku izskatu un sievietes arvien biežāk izvēlas saglabāt savu dabas doto blondumu vai pat sirmos matus.
Un Francijā french chic stils sludina nepūlēšanās estētiku – sievietes krāso matus, bet tā, lai tas izskatītos pēc iespējas dabiskāk, bieži vien atstājot nepiekrāsotas saknes vai sirmus pavedienus. Bet vispār mums ir īsts matu krāsošanas zelta laikmets! Jo, ja ieskatās matu krāsu vēsturē, brīžiem šermuļi noskrien.
