Rīga +13°C 
Atbildi sniedz Kaspars Biezais, Latvijas Neredzīgo biedrības centrālās valdes priekšsēdētājs.
«Kristīne, vienīgais sociālās aprūpes centrs Latvijā, kas nodrošina ilgstošu aprūpi neredzīgiem cilvēkiem, ir Valsts sociālās aprūpes centra Rīga Juglas filiāle. Taču gribu piebilst, ka redzes funkcija ne vienmēr ir noteicošā, lai uzņemtu arī citā sociālās aprūpes centrā, par ko jāinteresējas katrā konkrētajā iestādē. Cik zinu, tad reģistrs uz valsts sociālās aprūpes centru pakalpojumiem ir vienots.
Dzīvokļi Neredzīgo biedrībai piederošajās ēkās, ko pieminat vēstulē, ir trijās pilsētās: Rīgā, Cēsīs un Liepājā. Uz tiem var pretendēt redzes invalīdi, kuri ir Neredzīgo biedrības biedri, tā saņemot atlaidi par īres maksu. Uzskaitē Rīgā pašlaik ir aptuveni 100 cilvēki, kas gaida, un, kad atbrīvojas dzīvojamā telpa, tiek izskatīti viņu iesniegumi. Īres maksa ir 1,50 eiro par kvadrātmetru mēnesī plus komunālie maksājumi. Taču mēs kā biedrība kādu blakus un aprūpes funkciju nenodrošinām.
Par iespējām saņemt sociālā darbinieka vai aprūpētāja pakalpojumus jāinteresējas pašvaldības sociālajā dienestā.
Pilnīgi saprotu, ka jūs tēva redzes zudumu uztverat kā traģēdiju un uzskatāt, ka viņam noteikti vajag kādu blakus, bet tēvs varētu pieteikties sociālajai rehabilitācijai Latvijas Neredzīgo biedrības Rehabilitācijas centrā (tālr. 67532324), kur palīdzēs apgūt un pilnveidot ikdienā nepieciešamās prasmes, kas pēc tam viņam varētu palīdzēt dzīvot patstāvīgi, lietojot nepieciešamos palīglīdzekļus, kurus nodrošina valsts. Tiem, kas dzīvo ārpus Rīgas vai Liepājas, mācību laikā ir iespēja palikt trīs mēnešus uz vietas Rehabilitācijas centrā. Palīglīdzekļi ir pieejami Latvijas Neredzīgo biedrības Tiflotehnisko palīglīdzekļu nodaļā (tālr. 26549153 vai 29195034). Pakalpojuma saņemšanai papildus nepieciešams oftalmologa atzinums par konkrēta palīglīdzekļa nepieciešamību.
Otrs variants ir atbilstoši dzīvesvietai vērsties mūsu pārējās reģionālajās filiālēs Ventspilī, Jūrmalā, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē vai Cēsīs, taču tur pakalpojums tiek nodrošināts bez palikšanas institūcijā vai arī atsevišķos gadījumos rehabilitācijas speciālists var ierasties pie neredzīgā cilvēka mājās.
Vēlētos pieminēt arī, ka cilvēkiem ar redzes invaliditāti attiecīgās pašvaldības sociālais dienests nodrošina asistenta pavadoņa pakalpojumus. Šajā gadījumā neredzīgais cilvēks atrod sev asistentu, kurš tiek ņemts darbā asistēšanai sociālajā dienestā, un atkarībā no ikdienas aktivitātēm tam tiek piešķirts strādājamo stundu apjoms mēnesī.»
Redakcijas piebilde
Sazinājāmies arī ar Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta vadītāju Aldi Dūdiņu, kas apstiprināja, ka redzes traucējumi nevar būt šķērslis, lai cilvēku uzņemtu jebkurā sociālās aprūpes iestādē, un norādīja, ka iepriekš vajadzētu vērsties pašvaldības sociālajā dienestā.
