«Neesmu no tiem vīriešiem, kuri baigi pārdzīvo, ka dzīve rit uz otru pusi. Visiem pienāk 50, un tad jau vien no paša atkarīgs, kā tu to uztver, cik jauns un enerģisks esi,» žurnālam Privātā Dzīve saka Herberts Vasiļjevs. Apaļo jubileju viņš svinēs kopā ar ģimeni un tuvākajiem draugiem. Beidzamais gads viņa dzīvē bijis īpaši piepildīts. Pērn Herberts apprecējās ar mīļoto sievieti Daigu, un pirms trim mēnešiem pasaulē nāca abu dēliņš, kuram dots vectētiņa – leģendārā trenera Haralda Vasiļjeva – vārds.
«Jāizmanto brīdis, kas dots, un jādzīvo tālāk. Kas vienam šķiet traģēdija, citam – gluži otrādi – jauna iedvesma.
Vecumam nav nekādas nozīmes, ja vien tevī kūsā dzīvotprieks,» uzskata Vasiļjevs. «Arī turpmāk gribētu būt tikpat darbīgs kā tagad. Gribu, lai būtu darbiņš, kas patīk, un ģimene, kas mani mīl. Jau tagad esmu ļoti apmierināts ar dzīvi un pēc 10 gadiem vēlos turpināt tādā pašā garā.»
«Man vienmēr prieks, ja cilvēki dāvina savu laiku. Atbrauc pie manis, pasēž, aprunājas par dzīvi. Tādai jautrai ģimeniskai pasēdēšanai ir daudz lielāka vērtība nekā milzu ballei un dāvanu kalniem. Nē, tas nav man. Emocionāli mirkļi man sagādā daudz lielāku prieku nekā materiālās lietas,» spriež Vasiļjevs. Tomēr ir kas tāds, kas hokejistu iepriecinātu īpaši. «Man ļoti garšo suši, tāpēc ar prieku aizietu uz kādu suši restorānu. Tas būtu vienkārši ideāli!»
Vairāk lasi žurnālā Privātā Dzīve!

























































































































