Rīga +19°C 
«Man tas sākās pēc vecākā dēla piedzimšanas,» par savu lielāko grūtību intervijā žurnālam SANTA stāsta Liene Dambiņa. «Viņš ilgi negulēja, un manā miega sistēmā kaut kas sabojājās.
Jau ejot gulēt, ir baiļu sajūta, ka nevarēšu iemigt vai ka tūlīt atkal būs jāceļas.
Tas manī ir palicis joprojām,» neslēpj viņa.
«Gulētiešana man ir vesels rituāls – īpašs sprejs uz spilvena, ausu aizbāžņi… Bet, protams, arī darba ritms gulēšanai ir nelabvēlīgs – darbs neparedzams, gari vakari, agri rīti. Bet acīmredzot profesionālais ieguvums man ir kompensējis šo cenu,» spriež Dambiņa, kura sevis žēlošanā tāpēc gan neesot iekritusi: «Man patīk cilvēki, kuri tiek galā ar dzīvi. Es pati esmu tāda. Cilvēkam sevi vajag pažēlot, bet nevajag ar to pārspīlēt. Dzīve tomēr ir darbs. Mums katram dienā ir iedalīts vienāds stundu skaits, un tad ir prioritātes un kompromisi. Es varētu gulēt astoņas stundas, ēst trīs sabalansētas maltītes dienā. Bet tas nav par mani. Ir citas lietas dzīvē, kas šķiet interesantākas un vērtīgākas. Es negribu tās palaist garām tikai tāpēc, lai viss būtu perfekti sakārtots.»
Interviju lasi žurnālā SANTA un digitālajā žurnālā SANTA+!
