Santa.lv
  • «Kad atkal satikāmies, tēti bija grūti atpazīt…» Dejotāja Mironova skaudrais stāsts par tēvu, kurš dzēra

  • SAGLABĀ RAKSTU
    22.06.2026
  • Santa.lv
    Santa.lv
    Redakcija
    Foto: No izdevniecības «Žurnāls Santa» arhīva
    Deju pasniedzējs Valērijs Mironovs audzis divvalodīgā ģimenē. «Tētis bija krievs un to, kā viņš nonāca Latvijā, nezinu. Es ļoti maz zinu par dzimtas vēsturi,» sarunā ar žurnālu Ievas Stāsti saka viņš. Intervijā Valērijs arī atklāj, kā alkoholisms izpostīja viņa vecāku savienību. Māte Valēriju uzaudzināja viena.

    «Kā tik tolaik nesauca uzņēmumus – PMK, SCO! Vienā no tiem Aizputē tētis strādāja par virpotāju, bija meistars ar zelta rokām. Ļoti radošs cilvēks, viņam patika lasīt, tikai… daudz dzēra. Nezinu, kā viņš pie tā nonāca. Taču ļoti labi zinu to, ko alkohols nodara cilvēkam, kā pārvērš, kā ietekmē ģimeni, ļoti labi zinu tās smakas, kas nāk līdzi dzērājam. Tēvs arī pīpēja. Redzot to visu, sev pateicu – nekad, nevienu sekundi es tā nedzīvošu! Joprojām pīpēšana un dzeršana – tas nav man.

    Tētis dzēra, bet mamma neieredzēja alkoholu. Es neatceros, ka mani vecāki kopā būtu bijuši laimīgi.

    Gan jau viņu attiecību stāsta sākumā bija daudz pozitīvu mirkļu, sava daļa laimes. Laimi nevar izmērīt, cik tā liela vai maza, un arī maza laime ir laime. Bet arī liela laime var pārvērsties nelaimē. Var jau jautāt – kāda jēga bija manu vecāku attiecību stāstam? Lai es būtu šeit. Viņi vispirms manam brālim un tad man deva dzīvību. Mūsu ģimene sadalījās ne tikai alkohola, bet arī naudas pelnīšanas dēļ. Tētis aizbrauca strādāt meliorācijā uz Kaļiņingradu. Tur satika baigi labu sievieti, kura viņam ļāva dzert, bet mājās bija palikusi sieva, kas to neļāva. Beigu beigās vecāki izšķīrās.

    Tēvs gan vēlāk bija atgriezies Latvijā un dzīvoja Liepājā. Mūža nogalē slimoja un tad meklēja dēlus. Es nevarēju saprast, kā būt, vai tikties ar viņu. Vienmēr esmu juties kā mammas dēls, un jutos kā bišķi nodevis viņu, tiekoties ar tēvu. Es vēl biju tajā vecumā, kad dzīve ir tikai melnbalta – vai nu melns, vai balts. Pēc 30 gadiem sāk nākt nelielas pielaides, ka var būt arī nedaudz citādāk, ainavā sāk parādīties citi toņi, kas palīdz dzīvot…

    Valērijs ar vecākiem. Abu vairs nav šajā saulē.
    Valērijs ar vecākiem. Abu vairs nav šajā saulē.

     

    No šodienas skatu punkta raugoties, es saprotu, ka nav vienkārši pateikt nē pīpēm, alkoholam, sievietēm, bet tolaik tā nedomāju. Kaut gan joprojām to neuzskatu par slimību, bet izlaidību. Kad atkal satikāmies, tēti bija grūti atpazīt, tik ļoti bija novājējis. Daudz viņu neapmeklēju, un viņš palēnām izdzisa. Kad tēvs aizgāja, visas brūtes pazuda. Un kas viņu apglabāja? Mana mamma, šķirtā sieva…»

    Pilnu interviju ar Valēriju lasi šeit:

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    Satura mārketings

    Lasi vēl

    Lasi vēl

    Jaunākie raksti