Kad Gints uzsāka teātra gaitas, viņš, tāpat kā citi jaunie aktieri, tika pie mentora – teātra krusttēva. Grāvelim laimējās, jo tā dzīve viņu saveda ar lielisku mākslinieku un cilvēku – dziedošo aktieri Hariju Spanovski. Tagad arī Gints turpina viņa ceļu – ne tikai spēlē teātrī, bet arī muzicē kopā ar kolēģi Andri Buli.
Savulaik intervijā žurnālam IEVA Gints stāstīja par savu hobiju – makšķerēšanu. Tas viņiem ar teātra krusttēvu bija kopīgs. Kad Spanovskis devas mūžībā, tieši copes reizēs ar kolēģi Intaru Rešetinu viņš aizvien tika pieminēts. «Nevis tā saldsērīgi un asaraini, bet ar humoru, atceroties kārtējo krusttētiņa sviestu.
Nevar un nevajag mūžīgi skumt un sērot, viņš arī to nekādā ziņā negribētu, – labāk pasmieties,»
atzina Gints. «Vismaz viņš tā noteikti darītu,» piebilda Grāvelis.
«Kādā copē Intars sev galvā ierāva vizuli. Tai brīdī ļoti smējāmies un iedomājāmies, ar kādu sejas izteiksmi un rupjību, sarkano Marlboro kūpinādams, to komentētu Spanis,» atcerējās Gints.
«Ļoti trūkst viņa tiešuma. Spanis nemeloja ne par ko, vispār ne par ko.
Ja viņam kaut kas nepatika, tas uzreiz tika pateikts. Spanis neliekuļoja, un no tā ļoti var mācīties,» tā Gints. «Sevišķi teātra vidē stipri jādomā, kad, ko un kā tu runā, bet viņš no tā nebaidījās. Viņa viedokli varbūt ne vienmēr uzklausīja, taču vienmēr dzirdēja,» uzskatīja Gints. Harijs Spanovskis pēc smagas slimības aizgāja mūžībā 2013. gada novembrī.
































































































































































