«Es mācos vienkāršāk uztvert dzīvi, attiecības. Mēs ar sievu katrs esam personība, un mums katram ir sava artava attiecību veidošanā,» žurnālam IEVAS STĀSTI atzina Sandis Ozoliņš. Ar modeli Inu viņš šogad svinēs kāzu piekto jubileju. Savu izredzēto viņš bildināja kādā vasaras dienā pastaigas laikā parkā. Sandis nometās uz ceļa Inas priekšā un lūdza kļūt par viņa sievu.
Viņi apprecējās neilgi pēc tam, kad pasaulē nācu abu dēls Olivers. Sandim ir divi pieauguši dēli no pirmā slaulības, bet Inai – meita, kura aug Ozoliņu ģimenē. Tagad abi rosās Ozo golfa klubā. Sanda dzimšanas dienu pāris sagaidīja skaistajā Romā – apmetās romantiskos apartamentos un baudīja saldas itāļu brīvdienas.
«Mēs viens otram atgādinām, ka neesam un nebūsim ideāli, mums katram ir savi niķi, stiķi, ieradumi, pareizības, vēlmes, griba, kas bieži nesakrīt ar otra uzskatiem. Bet mēs šobrīd spējam pieņemt atšķirīgo otrā un kopā veidot dzīvi tādu, kādu vēlamies. Jā, kaut kur nākas piekāpties, atsevišķās situācijās uzstāt uz savu taisnību. Ne vienmēr spējam visu izrunāt, mani daudz kas tracina viņā, tāpat kā es viņu tracinu, ir brīži, kad ir asākas situācijas, ir mirkļi, kad valda idille. No tā sastāv mūsu ikdiena,» atklāts ir bijušais hokejists.
«Mums daudz kas ir kopīgs, saistošs, dažreiz ir jautājumi, par kuriem mēs uzreiz nevaram vienoties. Un ir sarkanās līnijas, kuras nevaram pārkāpt. Ne vienmēr otrai pusei tas ir pieņemami, bet mēs esam spējuši rast kompromisu, ilgus gadus esam kopā un mums ir labi,» tā Sandis.
«Mums ar sievu patīk tradīcijas, rituāli, jo tie rada mīļuma, tuvības, siltuma sajūtu. Tie bērniem parāda mūsu dzīves ritējumu, tāpēc ir piparkūku cepšana Ziemassvētkos, eglītes meklēšana un rotāšana. Lieldienās krāsojam olas, sitamies ar tām. Apmeklējam Latvijas Neatkarības dienas svinības, Lāčplēša dienas pasākumus. Ģimenes tradīcijām nav jābūt piesaistītām pie datumiem, tās ir daļa no savstarpējās komunikācijas, attiecību veidošanas procesa. Arī rīta rituāls, grāmatiņas lasīšana pirms miega, bērnu galviņu paglaudīšana var būt jauka ģimenes tradīcija. Bērni mācās no vecāku pieredzes, un mēs cenšamies viņiem parādīt, kāds mums būtu pieņemams attiecību modelis, komunikācija. Vēlāk viņi paši izvēlēsies savu modeli pēc viņu vecuma, vajadzībām, pasaules sapratnes,» uzskata viņš.

































































































































































