Brīvdienu piedzīvojums — Latvijas pilis un muižas

Privātā Dzīve
Edgars Orlovs
Edgars Orlovs
21. maijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Tiņģeres muiža
Šobrīd mēs nevaram apmeklēt nedz Prāgas pili Čehijā, nedz Versaļas pili Francijā un pat ne Katrīnas pili Sanktpēterburgā. Toties varam doties ceļojumā pa dzimto zemi un apskatīt mūsu dižākās pilis un vēsturiskās muižas.

Rundāles pils

Rundāles novada Pilsrundālē

Nozīmīgākā baroka stila pils Latvijā. Krievijas impērijā strādājošā itāļu arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projektētā pils celta no 1736. līdz 1768. gadam kā Kurzemes un Zemgales hercoga Ernsta Johana Bīrona vasaras rezidence. Tās ansamblī ietilpst arī saimniecības ēkas un parks. Kopš 1972. gada pilī ir muzejs. Notiek pils un parka restaurācija, lai atjaunotu to sākotnējo izskatu. Rundāles pils iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Tur savas jubilejas svinējuši daudzi Latvijā turīgi ļaudis, notikusi Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas inaugurācijas balle, bet 2007. gada 9. jūnijā – arī atvadu pieņemšana par godu viņas prezidentūras astoņiem gadiem. Šeit filmēti arī slaveni britu seriāli Katrīna Lielā un Karš un miers.

Bīriņu pils

Limbažu novada Vidrižu pagasta Bīriņos

Bīriņu muižas kungu māja jeb Bīriņu pils no 1813. gada līdz Latvijas agrārajai reformai 1920. gadā piederēja Pistolkorsu dzimtai. Šeit tapis pašmāju leģendārais seriāls UgunsGrēks, un, gluži kā seriālā, tur šobrīd ir viesnīca. Līdz ārkārtējās situācijas beigām valstī daļēji ierobežoti Bīriņu pils pakalpojumi. Pils restorāns ir slēgts, bet pastaigu taku, ūdenstorņa un staļļa apmeklējumi, viesnīca un zirgu izjādes, ievērojot drošības pasākumus, gan ir pieejamas.

Gārsenes pils

Aknīstes novada Gārsenē

Foto: Wikipedia

Muižas kungu māja jeb Gārsenes pils līdz Latvijas agrārajai reformai 1920. gadā piederēja Budbergu dzimtai, bet tagad – Aknīstes novada pašvaldībai. Gārsenes muižas kungu māja ir būvēta neogotikas stilā. Podiņu krāsns, kas mūrēta no baltiem glazētiem podiņiem ar kobaltziliem zīmējumiem, ir vienīgais 19. gadsimta mākslas piemineklis, kas saglabājies pilī oriģinālajā veidolā. Katrs zīmējums uz podiņu krāsns ir unikāls. Pils priekšā ir vārtu stabi. Saimniecības ēkas grupējas ap parādes pagalmu, blakus pilij ir sena klēts un stallis ar lieveņa arkādi. Pāri bruģētajam ceļam atrodas dzirnavas. Muižas kompleksā ietilpst brūzis ar strādnieku māju un kalpu māja.

Alsviķu muiža

Alūksnes novada Alsviķu ciemā

Foto: F64
Foto: F64

Neoklasicisma muižas ēkas celtas 19. gadsimta vidū un beigās. Apbūvē ietilpst muižas pils, muižkunga māja, kalpu māja, kūts, kalte, pagrabs un parks. Pilī atrodas Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālā struktūrvienība. Skolā mācās audzēkņi ar invaliditāti. Muižas kroga ēkā 1909. gadā dzimis mūziķis un mūzikas pedagogs Voldemārs Evans.

Blankenfeldes muiža

Jelgavas novada Vilces pagastā

Muiža atrodas tikai 80 km attālumā no Rīgas. Pirmo reizi tā pieminēta Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā, kad no 1689. līdz 1701. gadam muižas īpašnieks bija Ernsts fon Mēdems. Blankenfeldes muižas lepnums ir plūškoki un no tiem pagatavotā produkcija, sevišķi vīni, kuri ļoti garšoja arī karalim Luijam XVIII. Stallī atvērta muižas īpašnieka Valda Jākobsona unikāla privātā zvanu kolekcija, kurā ir ap 1000 zvanu no dažādām pasaules valstīm, arī Liepājas metalurga 120 gadu jubilejas zvans, Lietuvas valdības dāvinājuma zvans, no Liepājas Ļeņina pieminekļiem pārkausētais un izlietais zvans un daudzi citi.

Ēdoles pils

Ēdoles pagastā, Ēdolē

Vienīgā Kurzemes bīskapijas pils, kas vēl ir lietošanas kārtībā. Pils celtniecība esot sākta 1264. gadā. Dokumentāla pierādījuma gan tam nav, un tiek pieļauts, ka celtniecība sākta tikai 14. gadsimta sākumā. Tā veidota kā ūdenspils – no visām pusēm pili aizsargāja ūdens šķēršļi, to skaitā no trim pusēm rakti dziļi grāvji. Ar pili saistīti dažādi nostāsti –par brāļu naidu un slepkavību, kuras rezultātā uz pils sienas parādījies nenomazgājams asins traips, un šajā vietā bijis jāizbūvē kamīns. Ir arī nostāsts par rūķīšu kāzām un par jaunākajos laikos redzētām dīvainām parādībām. 1985. gadā Ēdoles pils pagalmā uzņemta kinofilmas Emīla nedarbi nabagmājas aina.

Jaunauces muiža

Saldus novadā, Jaunauces pagastā

Jaunauces pils celta ampīra stilā 19. gadsimta pirmajā pusē, un šis ir retais gadījums, kad ēku līdz mūsdienām izdevies saglabāt ar nelieliem pārveidojumiem. Tajā ir saglabājies arī Latvijā vienīgais autentiskais klasicisma stila kupola gleznojums. Mūsdienās pili apsaimnieko Jaunauces pamatskola. Pils parks ir viens no nedaudzajiem Latvijā, kas tiek pareizi rekonstruēts – atjaunots celiņu tīkls, iestādīti ap 1000 koku un krūmi, atjaunoti tiltiņi, lapene, soli, iztīrīts dīķis. Pilī nesen filmētas Matīsa Kažas debijas pilnmetrāžas spēlfilmas Kur vedīs ceļš ainas. Filmas pirmizrāde paredzēta šā gada beigās.

Jaunmuiža

Saldus novadā, Jaunlutriņu pagasta centrā

Dēvēta arī par Jaunlutriņu muižu. Veidojusies 17. gadsimta vidū kā Lutriņu pusmuiža. 1717. gadā tā ieķīlāta, un Kurzemes un Zemgales hercogs Ernsts Johans Bīrons muižu izpircis. Šobrīd tur atrodas Jaunlutriņu pamatskola. Skolas priekšā ir tēlnieces Alvīnes Veinbahas darināti dekoratīvi ciļņi. Saglabājusies arī 1817. gadā celtā Jaunmuižas klēts un tās durvis, gatavotas no romba formā izvietotiem dēļiem un bagātīgi dekorētas ar lielām naglām, tās atzītas par mākslas pieminekli. Bijušajā muižas kalpu mājā dzimis pulkvedis Jukums Vācietis, un teritorijā aplūkojama tēlnieces Leas Davidovas-Medenes veidotsVācieša atveids. Saglabājies arī Jaunmuižas parks, kuru 19. gadsimta beigās ierīkojis firsts Līvens. Tas ir labi kopts, ar 24 svešzemju koku un krūmu stādījumiem.

Kazdangas pils

Aizputes novadā, Kazdangas pagastā

Viens no krāšņākajiem klasicisma stila paraugiem Kurzemē. Tās projektā un plānojumā saskatāmas līdzības ar Mežotnes pili. Pils atjaunošana 20. gadsimta sākumā tiek uzskatīta par vienu no pirmajām zinātniskajām restaurācijām Latvijā. Uz pili pāri Alokstes upei ved akmens tilts. Upes otrā krastā saglabājušās vairākas agrākā muižas kompleksa ēkas: kalpu māja, staļļi, pārvaldnieka māja un klētis. Blakus pilij ir Kavalieru nams, kurš var lepoties ar labi saglabātu interjeru: baroka stila kāpnēm un ornamentēta parketa grīdām. 1930. gadā pilī izveidoja Kazdangas lauksaimniecības tehnikumu, vēlāk Kazdangas profesionālo vidusskolu. 2009. gadā skolu slēdza, un ēkā iekārtoja Kazdangas pils muzeju un Tūrisma informācijas centru.

Valtenberģu muiža

Mazsalacas novadā, Salacas upes krastā

Dēvēta arī par Mazsalacas pilsmuižu, un kopš 2015. gada bijušajā muižas kungu mājā ir Mazsalacas novada muzejs. Tagadējās muižas apbūve veidojusies no 18. gadsimta otrās puses līdz 19. gadsimta pirmajai pusei. Dažas ēkas celtas arī 19. gadsimta otrajā pusē. Galvenā muižas pils ir celta 1780. gadā klasicisma stilā. Ap muižas pili 18. un 19. gadsimtā tika ierīkots 66,5 ha liels parks.

Mēru muiža

Smiltenes novadā, Bilskas pagasta Mēros

Mēru muiža minēta jau 17. gadsimta zviedru Vidzemes laika muižu revīziju dokumentos. 19. gadsimta vidū izveidojās muižas centrs ar kungu māju, stalli, kūtīm un šķūni. Saimniecības ēkas ir laukakmeņu mūra celtnes, kuru ailas mūrētas no sarkaniem ķieģeļiem. 1907. gadā muižas īpašnieks Jākobs Hekers uzcēla jaunu kungu māju neorenesanses stilā ar tornīšiem, kas tai piedod senlaicīgu izskatu. Muižas telpās darbojas Smiltenes novada muzejs. Muižas skaistumu vairo parks, kura teritorijā aug viens no lielākajiem ozoliem Latvijā un pēc vainaga lieluma (30 × 30 m) arī lielākais Baltijā.

Tiņģeres muiža

Talsu novadā, Īves pagastā

Senais Tiņģeres nosaukums rakstos minēts jau 14. gadsimtā, bet muižas kungu māja celta laikā no 1800. līdz 1805. gadam. To cēlis Pēterburgas tirgotājs baņķieris Johans Heinrihs Bahs. Klasicisma stila muižas ēka kādreiz lepojusies ar ziemas dārzu labajā spārnā, siltumnīcām, plašu muižas saimniecību: zirgu staļļiem, kalpu māju, krejotavu u. c. Muiža 1935. gadā cieta postošā ugunsgrēkā, bet tika atjaunota. Līdz 2008. gadam pils ēkā atradās Tiņģeres pamatskola. Šobrīd muižā ir kultūras centrs, pagasta pārvalde, bibliotēka un kapela. Saglabājies ainavu parks ar Mīlestības saliņu, avota grotu un pastaigu takām. Jau deviņus gadus Tiņģeres muižā tiek rīkotas greznas balles ar senajām dejām un tērpiem, un tās ir ļoti iecienītas.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+