Būvējam koka māju Siguldā: saimnieki saņem atslēgas, iekļaušanās budžetā un svarīgākās atziņas pēc būvniecības
Daudziem ir sapnis par savu māju, bet ne visiem ir priekšstats, ko īsti nozīmē tās būvniecība un kā panākt labāko rezultātu. Tādēļ turpinām rakstu sēriju, kas parādīs un izstāstīs mājas tapšanas procesu no idejas līdz atslēgām. Un tā nebūs teorija – kopā būvēsim pavisam īstu koka karkasa māju, kas atrodas Siguldā un kurai jau ir potenciālie saimnieki.
Foto: Publicitātes foto
7. sērija
Mājas dosjē
- Pilnībā labiekārtota vienstāva koka karkasa māja ar augstiem griestiem, četrām guļamistabām, diviem sanitārajiem mezgliem un lielu terasi zem jumta.
- Mājas platība – 150 m2, zemes gabals – 1200 m2.
- Plānots arī žogs, bruģis un teritorijas labiekārtošana.
- Potenciālie saimnieki – jauna ģimene ar mazu bērnu.
- Gatavas mājas aptuvenās izmaksas kopā ar zemi – 300 000 eiro.
- Atrodas Siguldā, jaunā privātmāju apbūves teritorijā.
Sešus mēnešus žurnālā sekojām reālas karkasa mājas būvniecībai Siguldā, un tagad māja jau ir tik gatava, ka jaunie saimnieki gatavojas tajā ievākties. Pirmoreiz te bijām, kad ēkai lēja pamatus, tagad grūti iedomāties, ka šī ir tā pati vieta. Izrādās, reizēm sapni tiešām var uzbūvēt, turklāt ātri.
Kas jau izdarīts?
1. sērija: noskaidrojām, kam pievērst uzmanību, iegādājoties zemi; kā atrast savu arhitektu un būvnieku, kā arī – ko nozīmē izstrādāt projektu un tāmi; izvērtējām dažādas hipotekārā kredīta iespējas.
2. sērija: ierīkojām būvlaukumu un tikām skaidrībā par ārējo un iekšējo komunikāciju izbūvi; noskaidrojām, kas ir zviedru pankūka un citas nianses par pamatu plātnes betonēšanu.
3. sērija: uzbūvējām mājas skeletu, noskaidrojām, kas ir tvaika izolācija un vēja difūzijas membrāna un kā to pareizi izbūvēt, kā arī uzzinājām par blow door testu; tikām galā ar fasādi; uzdevām dažādus jautājumus par finansējuma piešķiršanu būvniecības gaitā.
4. sērija: tikām skaidrībā par elektroapsaistes izbūvi mājā un ārpus tās; noskaidrojām, kam pievērst uzmanību, ierīkojot siltās grīdas un rekuperācijas sistēmu; izvērtējām dažādus apkures risinājumus un uzzinājām, kā mājokļa vērtību ietekmē energoefektivitāte; noskaidrojām arī, kā rīkoties, ja būvniecības laikā rodas finanšu grūtības.
5. sērija: noskaidrojām, kādus risinājumus izvēlēties sienu un griestu apdarei un grīdas segumiem, kā arī pievērsāmies teritorijas labiekārtošanai un pagalma bruģēšanai – bruģa un lielo plākšņu izvēlei, pamatnes sagatavošanai un citām svarīgām niansēm.
6. sērija: turpinājām mājas iekšējo apdari; tikām skaidrībā par virtuves un vannasistabas izmaksām, praktiskumu un izbūves specifiku.
7. sērija: saimnieki saņem atslēgas, iekļaušanās budžetā un svarīgākās atziņas pēc būvniecības.
Saimnieki saņem atslēgas
«Kad pirmoreiz uzkāpām uz pamatiem, neticējās, ka tā būs mūsu māja un tajā satilps viss, ko vēlamies,» saka mājas jaunie saimnieki ZANE un MĀRTIŅŠ TILAKI. «Tagad nevaram vien sagaidīt, kad ievāksimies. » Pārvākšanās uz jauno dzīvesvietu plānota apmēram tad, kad iznāks šis žurnāla numurs.
Zane un Mārtiņš nāk no Cēsīm, taču studējuši un strādā Rīgā, kur ilgu laiku dzīvojuši dzīvoklī. Zane strādā liela medija reklāmas projektu komandā, Mārtiņš darbojas IT jomā. Kad pieteicies dēliņš, pamazām kļuvis skaidrs, ka galvaspilsētā kļūst par šauru dažādās nozīmēs. Līdzīgi kā daudzas citas jaunās ģimenes, viņi no dzīvokļa vēlējās pārcelties uz māju, šī sava sapņa realizēšanai gatavi ņemt hipotekāro kredītu.
Mēs šajā rakstu sērijā daudz skaidrojām, ko nozīmē mājas būvniecība un kreditēšana. Bet izstāstiet, kā jūs paši nonācāt līdz šādai izvēlei! Ko nozīmē izdomāt, kādu māju vēlos?
Zane: Mums bija diezgan skaidrs, ko vēlamies: vietu, kas ir salīdzinoši tuvu Rīgai, un būvnieku ar pietiekami ilgu pieredzi – lai nav tā, ka viņi pirms tam ir uzbūvējuši tikai kādas piecas mājas. Plus – lai mājas ražotne neatrodas pārāk tālu no būvniecības vietas, jo tas varētu lieki sadārdzināt procesu, kā arī mums būtu apgrūtinošāk kaut ko saskaņot. Pirms tam apstaigājām vairākus būvniekus, līdz Si House atbilda visām mūsu vēlmēm.
Vai jūs jau zinājāt, kādai mājai jāizskatās? Gājāt pie būvnieka ar savu vīziju? Un kā viedokļu saskaņošana notiek savstarpēji ģimenē?
Zane: Ģimenē tas notiek tā, ka sieva atrod smukas bildes ar to, ko gribētos, bet vīrs saka, tas strādās vai nestrādās (smejas).
Taču kopumā mēs izvēlējāmies gatavu projektu no vairākiem, ko būvnieks mums piedāvāja. Bija arī iespēja aizbraukt jau uz citu ciematu un apskatīties tieši šo projektu kā gatavu māju – tās sajūtas, kad esi īstā mājā, tomēr ir pavisam citādas, nekā pētot projektu tikai uz papīra. Bija ļoti patīkami un omulīgi. Protams, kad tev jau būvniecības sākumā jāsaplāno gatava māja, sanāk mazliet minēšana. Taču tam ir arī savs šarms – kad beidzot ieej mājā un redzi, kas tev sanācis. Un, man šķiet, mums sanācis tīri labi.
Mārtiņš: Atsevišķi izrunājām tehniskās lietas, jo jau sākumā jāparedz, ka, piemēram, vajadzēs novērošanas kameras, ka gribēsim saules paneļus, – lai vēlāk to izbūvei nepieciešamā infrastruktūra neprasītu liekus izdevumus. Sākumā arī ilgi diskutējām par rozetēm, gaismas slēdžiem, jo tā mums bija diezgan tumša bilde. Tomēr kaut kā kopā ar būvnieku saplānojām un salikām. Mūsu ziņā bija sienu krāsu, virtuves, vannasistabas tehnikas un apdares materiālu izvēle.
Zane: Beigās lielākās bažas, man šķiet, mums bija par griestu apgaismojumu. Tad, kad ir iestieptie auduma griesti kā mums, nepieciešams izplānot arī konkrētos gaismas ķermeņus un nevis tikai to, kur atradīsies lampas, bet kāds konkrēti dizaina elements paredzēts. Bija jābūt arī kopīgai vīzijai par mēbelēm.
Piemēram, zem šiem lielajiem gaismas objektiem, kur tagad sēžam uz pagaidu dīvāniņa, paredzēts lielais pusdienu galds. To Mārtiņš taisīs pats savām rokām.
Vai kaut kur aizšāvāt garām, kaut kas nenotika pēc plāna?
Zane: Tādu lielu kļūdu vai aizķeršanos tā īsti nemaz nebija. Būvniecībā viss notika tā, kā mums solīja pēc plāna. Kopumā šis mums bija diezgan ātrs process: janvārī parakstījām rezervācijas līgumu, bet tagad, septembra beigās, oktobra sākumā, jau plānojam ievākties. Proporcionāli skatoties, pasūtīt dīvānu sanāk ilgāk nekā māju uzbūvēt – mums tagad dīvāns jāgaida divus mēnešus (smejas).
Tas, ko būtu darījuši citādi, – mājas fasādes pusē būtu likuši kārtīgāku, dekoratīvāku metāla žogu. No otras puses, kaimiņiem ir tāds pats, varbūt labi, ka visiem vienāds.
Mārtiņš: Nācās pārkrāsot bērnistabu, jo toņa kodu nepareizi nolasījām, bet tas ir sīkums. Kopumā viss ir tā, kā mēs vēlējāmies un kas atbilst mūsu būtībai. Virtuvi gribējām kopā ar dzīvojamo istabu, lai tas, kurš gatavo ēst, nav nošķirts no pārējiem un vispār ir iespēja vairāk laika pavadīt kopā. Tāpat mūs neuztrauc, ka guļamistabas ir nelielas – tur jau tikai jāpārnakšņo –, galvenais, ka dzīvojamā istaba ir liela.
Budžetā iekļāvāties?
Zane: Jā. Nedaudz pielikām klāt virtuvei – tāmē bija paredzēti 9000 eiro, mēs mazliet vairāk par tūkstoti vēl pieplusojām, lai virtuve būtu tāda, kādu vēlamies.
Vai neuztrauc, ka kaimiņu mājas atrodas tik tuvu?
Zane: Ja nedzīvojat lauku viensētā, tad jebkurā pilsētciemā mājas atradīsies tuvu. Kad priekšā būs saauguši koki un krūmi, tas būs daudz mazāk jūtams. Redzēs, kādi būs kaimiņi. Zinu, ka blakus mājā arī ir mazi bērni, par to priecājamies.
Kas vēl plānots teritorijā un mājā?
Zane: Būs dārzs, rotaļu laukums, pirts. Arī siltumnīcu tomātiem uzcelsim – tā kā esam dzīvojuši laukos, dārza darbi mūs neuztrauc. Uz terases būs grila zona, atpūtas mēbeles.
Mārtiņš: Paturpināšu veidot viedo māju, lai maksimāli padarītu to energoefektīvu un vadāmu no attāluma. Bet kopumā – mājā un dārzā darbosimies tikai tik daudz, lai tas sagādātu prieku, nevis pienākumu.
Pirms atvadāmies, sarunājam, ka vēlreiz atbrauksim ciemos pēc kāda laika, kad ģimene jau būs pilnībā iekārtojusies jaunajās mājās. Bet pagaidām – lai viegla pārvākšanās un laba dzīvošana!
KĀ IEKĻAUTIES BUDŽETĀ?
Zanes un Mārtiņa gadījumā nebija aizķeršanās ar būvniecības termiņiem, viņi arī iekļāvās plānotajā budžetā. Tomēr gadās arī citādi. Kā izvairīties no kļūdām, plānojot mājas finansējumu?
Atbild Kaspars Sausais, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs.
Ievākšanās jaunā mājā noslēdz ilgu plānošanas, lēmumu pieņemšanas un būvniecības procesu. Tomēr ceļš līdz tam nereti atšķiras no sākotnēji iecerētā. Klientu pieredze rāda, ka liela daļa māju būvniecības projektu pārsniedz sākotnēji plānoto termiņu vai budžetu. Tas bieži saistīts ar pārlieku lielu optimismu saistībā ar darbu izpildes termiņiem, dažādu vēlamo materiālu pieejamību, neparedzētiem darbiem un dīkstāves periodiem.
Tāpēc, plānojot finansējumu, jāņem vērā ne tikai ēkas izbūves izmaksas, bet viss budžets līdz brīdim, kad mājā var pilnvērtīgi dzīvot. Izvērtējot būvniecības finansēšanu, banka īpašu uzmanību pievērš reālistiskai tāmei un pietiekamam pašu ieguldījumam projekta pabeigšanai. Tāmē iesakām paredzēt arī rezervi neparedzētiem izdevumiem – 5 līdz 10% no kopējās būvniecības tāmes. Tas palīdz mazināt risku, ka būvniecība apstājas neplānotu izmaksu dēļ. Pēdējos gados privātmāju būvniecībā arvien biežāk izvēlas koka karkasa ēkas – Luminor bankas dati liecina, ka tās izvēlas aptuveni 60% klientu. Tā kā konstrukcijas bieži tiek sagatavotas rūpnīcā, būvdarbi objektā norit ātrāk un ar mazāku termiņu kavējumu risku.
Izmaksas parasti ir prognozējamākas, īpaši, ja izvēlas tipveida projektus ar skaidru komplektāciju un cenu.
Tomēr gala budžetu ietekmē apdares līmenis, materiālu cenu svārstības un darbi ārpus ēkas konstrukcijas, tāpēc būtisks ir pietiekams pašu finansējums, skaidra norēķinu kārtība un pieredzējis būvnieks.
Māja ir nebeidzams process
KOMENTĒ Matīss Kligins, SI House līdzīpašnieks un attīstības vadītājs. Viņš līdz šim konsultējis šīs karkasa mājas visas būvniecības stadijas,
kurām sekojām līdzi.
«Būvējot šo māju, faktiski izbaudījām visus četrus gadalaikus, ieskaitot bargo ziemu, pēc kuras daudziem privātmāju īpašniekiem kļuva skaidrs, kas ir nepareizi izbūvēts ūdens un kanalizācijas sistēmā. Mums kopumā lielu problēmu nebija – šis mājas projekts mūsu uzņēmumā ir viens no populārākajiem, tādēļ jau atstrādāts, zinām visas sāpīgās lietas un vietas. Parasti tas ir tas, ko vienmēr atkārtoju: savas izvēles jāizdomā savlaicīgi, jau mājas plānošanas stadijā, jo vēlāk tas prasīs gan jaunus izdevumus, gan termiņu kavēšanos. Gan grīdas seguma izvēle, vannas izvēle, gaismas objektu izvietojums, virtuves konfigurācija utt. Ar Zani un Mārtiņu problēmu nebija, viņi diezgan veiksmīgi visu bija izdomājuši un pie savām izvēlēm pieturējās. Es pats arī dzīvoju privātmājā un tāpēc, līdzīgi kā citi, varu teikt – māja ir nebeidzams process. Zāle jāpļauj, fasāde jāpārkrāso, kaut kas noplīst, kaut kas jānomaina. Un tad vēl sieva grib jaunu virtuves galdu vai nomainīt dīvāna spilventiņus… Ar to jārēķinās. Par māju ir jārūpējas kā par ģimenes locekli. Tajā pašā laikā jācenšas māju uzbūvēt tādu, lai tā kalpo cilvēkam, nevis otrādi. Tā arī mēs būvējam un jaunajiem saimniekiem novēlam, kaut mums pie viņiem būtu jānāk tikai uz tasi tējas un gabaliņu kūkas, nevis kaut ko labot. Un vēl apsveicu ar jaunu dzīvi Siguldā – mums te ir ļoti forša komūna! Savukārt citiem, kuri domā par māju, varu teikt:
pirmais lēmums vienmēr ir visgrūtākais. Tālāk jau viss aiziet pa ķēdīti.»
