Būvējam koka māju Siguldā: sienu un griestu apdares risinājumi, grīdas segumi un pagalma bruģēšana
Daudziem ir sapnis par savu māju, bet ne visiem ir priekšstats, ko īsti nozīmē tās būvniecība un kā panākt labāko rezultātu. Tādēļ turpinām rakstu sēriju, kas parādīs un izstāstīs mājas tapšanas procesu no idejas līdz atslēgām. Un tā nebūs teorija – kopā būvēsim pavisam īstu koka karkasa māju, kas atrodas Siguldā un kurai jau ir potenciālie saimnieki.
Foto: Publicitātes foto
5. sērija
- Mājas iekšējā apdare.
- Sienu un griestu apdares materiālu izvēle.
- Teritorijas labiekārtošana un pagalma bruģēšana.
Mājas dosjē
- Pilnībā labiekārtota vienstāva koka karkasa māja ar augstiem griestiem, četrām guļamistabām, diviem sanitārajiem mezgliem un lielu terasi zem jumta.
- Mājas platība – 150 m2, zemes gabals – 1200 m2.
- Plānots arī žogs, bruģis un teritorijas labiekārtošana.
- Potenciālie saimnieki – jauna ģimene ar mazu bērnu.
- Gatavas mājas aptuvenās izmaksas kopā ar zemi – 300 000 eiro.
- Atrodas Siguldā, jaunā privātmāju apbūves teritorijā.
Konsultē: Matīss Kligins, SI House līdzīpašnieks un attīstības vadītājs.
Kas jau izdarīts?
1. sērija: noskaidrojām, kam pievērst uzmanību, iegādājoties zemi; kā atrast savu arhitektu un būvnieku, kā arī – ko nozīmē izstrādāt projektu un tāmi; izvērtējām dažādas hipotekārā kredīta iespējas.
2. sērija: ierīkojām būvlaukumu un tikām skaidrībā par ārējo un iekšējo komunikāciju izbūvi; noskaidrojām, kas ir zviedru pankūka un citas nianses par pamatu plātnes betonēšanu.
3. sērija: uzbūvējām mājas skeletu, noskaidrojām, kas ir tvaika izolācija un vēja difūzijas membrāna un kā to pareizi izbūvēt, kā arī uzzinājām par blow door testu; tikām galā ar fasādi; uzdevām dažādus jautājumus par finansējuma piešķiršanu būvniecības gaitā.
4. sērija: tikām skaidrībā par elektroapsaistes izbūvi mājā un ārpus tās; noskaidrojām, kam pievērst uzmanību, ierīkojot siltās grīdas un rekuperācijas sistēmu; izvērtējām dažādus apkures risinājumus un uzzinājām, kā mājokļa vērtību ietekmē energoefektivitāte; noskaidrojām arī, kā rīkoties, ja būvniecības laikā rodas finanšu grūtības.
Ne tikai rīģipsis
Apdares darbi – tā ir smalka lieta. Daudz sīkumu, liels laika patēriņš, tomēr būtībā tas ir kā meikapā labs tonālais krēms, lai varētu izcelties viss pārējais. Iekšējai apdarei ir iespējas izvēlēties ļoti dažādus materiālus, taču standarta risinājums vismaz pēdējos 20 gadus ir špaktelēts rīģipsis. Tas izskatās estētiski, to ir viegli špaktelēt, krāsot, pārkrāsot, tas ir ērts ekspluatācijā, ne velti to izvēlas lielākā daļa māju būvētāju. Tomēr rīģipsis ne tuvu nav vienīgais materiāls, ko var izmantot apdarei gan tradicionālajās mūrētajās mājās, gan koka karkasa ēkās. Ir dažādi plākšņu risinājumi, paneļi, apmetumi, piemēram, aizvien populārāks kļūst māla un kaļķa apmetums. Tāpat joprojām un atkal ir iespējams izmantot vagondēli jeb vagonku – to var dažādi apstrādāt, nav jābūt dzeltenīgi lakotajiem deviņdesmitajiem.
Šajā mājā sienām arī ir izmantots krāsots rīģipsis, bet te ir kāds tehnoloģisks triks – bieži vien sienām tiek izmantotas divas rīģipša plātnes, bet šajā gadījumā viena ir nevis rīģipsis, bet OSB kokskaidu plāksne, kas ir izturīgāka par rīģipsi. «Tas nozīmē, ka OSB gan it kā savelk visu māju kopā, gan, piemēram, ja jums jāpiestiprina pie sienas televizors vai plaukts, tad rīģipsim būtu jāizmanto papildu enkuri vai dībeļi, OSB tas nav vajadzīgs,» skaidro Matīss. Sienas tiks krāsotas ar Vivacolor krāsu, savukārt toņu izvēle ir mājas jauno saimnieku ziņā, kas tos zināja jau mājas projektēšanas laikā, vēlreiz pierādot, cik svarīgi ir visu laikus saplānot, lai būvniecības process varētu ritēt uz priekšu bez pārrāvumiem.
Pārsteigums – audekla griesti
Arī griestu apdarē bieži izmanto rīģipsi. Bet ne šajā mājā. «Pēdējā laikā mēs diezgan bieži izmantojam iestieptos auduma griestus, kuru tehnoloģija arī ir attīstījusies, un tie vairs neizskatās kā lētā bordelī,» stāsta Matīss Kligins. «Cilvēks, ienākot mājās un šiem griestiem nepieskaroties, nepateiks, vai tie ir rīģipša vai auduma griesti. Protams, tiem ir gan plusi, gan mīnusi. Plusi – griesti vizuāli izskatās perfekti – tiem nav šuvju, nav jāšpaktelē, nav jākrāso, tie neplaisā. Materiāls ir ūdensizturīgs, līdz ar to tos arī viegli kopt, tomēr jāņem gan vērā – ja ir augstie griesti, tad tiem vispirms jātiek klāt. Mīnusi – ir precīzi jāzina, kur atradīsies gaismekļi, dūmu detektori, komunikācijas, jo jābūt konkrētai vietai, kur griesti jāiegriež un kur zem tiem jāpiestiprina pamatne tam, kas nepieciešams. Ar rīģipsi tādā ziņā ir vienkāršāk – kaut kas nesanāca, kaut ko pārdomāja, griestos iešuj protēzes gabaliņu, piešpaktelē, un viss kārtībā. Auduma griestiem katru ielāpu redzēs.»
Vēlreiz par grīdām
Jau iepriekš rakstījām, ka mājā kā apkures veids būs siltās grīdas, un vajadzīgās komunikācijas jau iestrādātas, lejot plātņveida pamatus. Svarīgi, ka jau tad ir zināms grīdas segums dažādās telpās, jo visā ēkā jāsakrīt grīdu augstumam, ko mēdz apgrūtināt fakts, ka lamināts dzīvojamā telpā var būt 0,4 centimetrus biezs, bet flīzes vannasistabā – 0,8 centimetrus biezas. Protams, visu iespējams nedaudz piedzīt, bet tas atkal ir papildu darbs. Tāpēc grīdas seguma pamatnes sagatavošana ir pat svarīgāka par krāsu toņu izvēli.
Mājas saimnieki izlēmuši, ka dzīvojamajās telpās būs lamināts, priekšnams, tehniskā telpa, vannasistabas grīdas – flīzētas. Pirms grīdu ieklāšanas jābūt gan nokrāsotām sienām, gan pabeigtiem griestiem, un pēc tam, kamēr vēl notiek remontdarbi, ļoti jāuzmanās grīdas segumu nesabojāt, noklājot to ar kartonu, plēvi vai citiem materiāliem.
Svarīgs sīkums!
Tur, kur izvēlēts lamināts, tiks liktas tā dēvētās peldošās grīdas ar apakšklāju, kas nozīmē – lamināta dēļi nebūs pielīmēti pie grīdas. Tādēļ svarīgi grīdu nepielaist cieši pie pašas sienas, lai ir vieta staigāšanai.
Bruģi vai plāksnes?
Konsultē: Miks Meņģels, Betono Mozaika Pārdošanas projektu vadītājs.
Māja bez nobruģēta pagalma, piebraucamā ceļa, labiekārtotas teritorijas un žoga ir kā dāma, kas saposusies uz ballīti, tikai kājas basas. Turklāt bieži vien viss iepriekšminētais nepieciešams, lai māju vispār varētu nodot ekspluatācijā.
Ēkai, kuras būvniecībai sekojam, teritorijā šobrīd ir iesēta zāle un uzliktas seguma plāksnes. Plānā paredzēts arī žogs. Sākotnēji bija domāts, ka šis būs būvniecības noslēdzošais posms, bet, kā jau tas praksē gadās, kamēr veic iekšdarbus, līdztekus atlika laiks ķerties arī pie teritorijas labiekārtošanas.
Pagalma bruģēšanai šoreiz izvēlētas Latvijā ražotas premium kategorijas plāksnes no Betono Mozaika. Un, aizbraucot pie viņiem uz ražotni, kur, starp citu, ir arī veikals ar ļoti plašu izvēli un konsultantiem, kas palīdzēs izvēlēties ko un cik, vismaz es par bruģi stundas laikā uzzināju vairāk nekā visā savā dzīvē.
Liekot bruģi, ļoti svarīgi ir kārtīgi sagatavot pamatu. Vispirms tiek norakta melnzeme, tad liek rupjas frakcijas šķembas, noblietē (kas ir ļoti svarīgi), un tad tiek šķembots ar smalkāku frakciju. Paralēli pamatne visu laiku tiek līmeņota. Ja melnzemi norok daudz, tad apakšā zem šķembām tiek palikta arī grants.
«Siguldas mājai tika izvēlētas plāksnes, nevis ierastais bruģītis, un jāsaka – lielas plāksnes šobrīd ir tendence un cilvēki šādam variantam dod priekšroku aizvien biežāk. Tas nozīmē mazāk šuvju, nesadrumstalotu laukumu, tīrāku vizuālo iespaidu. Tāpat aizvien pieprasītākas kļūst plāksnes vai bruģis bez vai ar minimālu fāzi jeb slīpo kantīti. Izmēri – visdažādākie, līdz pat 70 × 70 centimetriem. Taču jāņem vērā, ka pamatam lielāka izmēra plāksnēm jābūt ļoti labi sagatavotam. Jo, ja, piemēram, pa daudziem maziem bruģakmenīšiem brauc smaga mašīna un pamats nav perfekts, bruģa gabals varbūt nostaigās, bet nekas traks nenotiks. Savukārt plāksne var pat salūzt. Tas gan neattiecas uz mājas saimnieku, par to jāparūpējas bruģētājiem. Un vēl viens knifs, kas attiecas uz bruģēšanu: bruģa licēji varbūt gribētu ieteikt ņemt mazāku izmēru, jo tad viņiem vieglāk strādāt – bruģi var uzlikt viens cilvēks –, bet lielās plāksnes jāliek divatā, lai gan ir arī speciālas iekārtas, ar ko to var izdarīt viens meistars. Tomēr es vienmēr cilvēkiem iesaku izvēlēties to, kas pašam labāk patīk, tā ir vispareizākā izvēle,» stāsta Miks Meņģels. Kopumā Latvijā joprojām visvairāk mīl pelēcīgos toņus, bet no uzņēmuma ražotā viens no ejošākajiem produktiem esot miksēts vairāku toņu sajaukums: Granit balts, pelēks, melns. Savukārt Rietumeiropā biežāk sastopami gaišie smilšu toņi, un arī Latvijas ražotne rada aizvien jaunu krāsu un faktūru āra segumus.
Vēl jāatceras, ka arī bruģis vai plāksnes ir jākopj – tās var regulāri tīrīt ar āra slotu vai nomazgāt ar karčeru.
Ņem vērā!
Cik daudz nepieciešams materiāla, vislabāk pateiks bruģētājs. Taču aptuvenā formula ir šāda: taisnstūra laukumam jārēķina apmēram plus 5% piezāģējumam. Ja jums ir aplīši, taciņas, pagriezieni, tad vidēji rēķina, ka papildus nepieciešami aptuveni 10% no apjoma.
Vai, piesakoties mājokļa būvniecības kredītam, tāmē jāparedz arī žoga, bruģa un citu labiekārtošanas darbu izmaksas?
Atbild Kaspars Sausais, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs.
Banka, izvērtējot mājokļa būvniecības finansēšanu, skatās ne tikai uz pašu ēku, bet arī uz to, vai būvniecības projekts kopumā ir pabeidzams un īpašumu būs iespējams nodot ekspluatācijā. Ārējie labiekārtošanas darbi parasti ir viens no noslēdzošajiem būvniecības posmiem (vai arī notiek paralēli), un tie ir būtiski, jo, ja ir paredzēti būvprojektā, tad attiecīgi nepieciešami nodošanai ekspluatācijā. Piemēram, ja projektā iekļauts žogs, bruģēts piebraucamais ceļš, celiņi, zemes darbi teritorijas izlīdzināšanai vai citi labiekārtošanas darbi, šīm izmaksām būtu jābūt iekļautām kopējā būvniecības tāmē, piesakoties hipotekārajam kredītam. Standarta mājai kopējās labiekārtošanas izmaksas parasti var sasniegt aptuveni 15–20 tūkstošus eiro. Ja šie darbi nav ieplānoti tāmē, vēlāk var rasties papildu izmaksas vai kavēties mājas nodošana ekspluatācijā.
3 ātrie jautājumi par bruģa vai plākšņu izvēli
Atbild Miks Meņģels
Kad man pārdevējs jautā: jūs gribat bruģi ar fāzi vai bez – ko tas vispār nozīmē?
Par fāzi sauc nošķelto bruģakmeņa vai plāksnes kantīti. Mēs, piemēram, piedāvājam produktus ar fāzi, bez fāzes un ar mikrofāzi. Bez – tas nozīmē, ka visas malas ir 90 grādu leņķī. Mikrofāze – tie ir daži milimetri, fāze – ap centimetru. Ja ir fāze, jārēķinās, ka šuves visā laukumā būs izteiktākas un lielākas. Ja fāzes nav, plātnes vai bruģītis saiet kopā ciešāk, šuves ir mazākas un ne tik uzkrītošas, kopumā ir viengabalaināks skats.
Vai iespējams nopirkt ziemā neslīdīgu bruģi vai plāksnes?
Piedāvājumā ir gan plāksnes, gan bruģis ar skalotu virsmu, kas ir raupjš kā smilšpapīrs. Tomēr ziemā šī virsma tāpat piedzīsies ar sniegu vai ledu un slīdēs. Tādā ziņā faktūra ir efektīgāka vasarā, ja vien ir jābruģē kāda tiešām stāva nogāze. Bet lielākoties raupjās faktūras vairāk ir skaists dizaina elements, nevis pretslīdēšanas aģents. Un, ja mājās ir mazi bērni, kas braukā ar riteņiem vai skrituļslidām, jārēķinās, ka, nokrītot uz raupjas virsmas, nobrāzums būs lielāks.
Ko darīt, lai starp spraugām neaug zāle vai skudras nesastrādā caurumus?
Lielākoties, liekot bruģi, starp spraugām izmanto sijātu smilti, un tad arī gadās visas šīs ķibeles. Tāpēc mēs un arī citi ražotāji piedāvājam dažādus šuvošanas materiālus, piemēram Romex Ecofine vai Romex Fugensand, kas visu konstrukciju ne tikai savelk kopā un padara stabilāku, bet tai neaug cauri arī nezāles, neiemitinās skudras. Šiem līdzekļiem ir arī laba ūdens drenāža, kas nozīmē, ka neveidojas peļķes.
