Rīga +2°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
1
-
2
-
0
-
1
-
0
-
Rūtas dārza priekšplānu veido zāliens un vecas ābeles. Lai arī tās neražo katru gadu, Rūta tās saglabā, jo uzskata par skaistām to formas dēļ. Vecajās ābelēs mitinās daudz dažādu kukaiņu, kurus ēd dārza putni.
Lielajās priedēs iekārti putnu būri, kuros ligzdo melnais mušķērājs, erickiņš, bet speciāli veidotā būrītī arī paceplītis. Mājas strazda būrī savu migu ierīkoja vāvere, bet melnais meža strazds jau vairākas sezonas izmanto aktinīdiju kā savu ligzdas vietu. Aktinīdija ne vien ir skaists vīteņaugs, bet katru gadu arī bagātīgi ražo saldus augļus.
Dārza plānošana
Rūta norāda, ka dārzam paredzētā vieta nav jāpārveido – tai jāpielāgojas! «Ja ir ēnainākas mitrākas vietas – necenšos padarīt tās citādas, jo karstās vasarās tās sniedz patīkamu veldzējumu. Saulainajās vietās aiz mājas ir siltumnīca, garšaugu dobes, krūmmellenes. Pavisam ziemeļu pusē ir vieta, kur pa vasaru iznesu istabas augus, jo citādi tie saulē stipri apdeg. Mājas priekšpusē – vairāk vietas puķēm. Atsevišķa vieta zālienam – spēlēm un dārza svētkiem.»
Svilpja mātīte pie dzirdinātavas.
Sadarbība ar putniem
Rūta stāsta, ka viņas ģimene ziemā regulāri piebaro putnus, tāpēc to dārzā ir daudz un te tie uzturas visu cauru gadu.
Apmeklējot Japānu, botāniķi iedvesmoja akmeņi, kuros izveidots padziļinājums ūdens uzkrāšanai, tāpēc Latvijā pie akmeņkaļa tika pasūtīts līdzīgs akmens, kas ir ļoti skaists, dekoratīvs dārza elements, kurš nekad nenovecos un nezaudēs savu pievilcību, turklāt vienlaikus tā ir arī putnu dzirdinātava. Ūdens gan tajā regulāri jānomaina – putni to novērtē, brīžiem pat veidojas dzīvā rinda uz padzeršanos vai nomazgāšanos tīrā ūdenī.
Zāliena kopšana
Zāliens ir būtiska dārza un pagalma daļa, un arī tā apsaimniekošanu un aprūpēšanu var padarīt dabai draudzīgāku. Tā pirms zāliena pļaujas vai pēc stipriem vējiem Rūtas ģimene nolasa sabirušos čiekurus, kas tiek izmantoti grilēšanai kokogļu vietā – čiekuri dod lielisku karstumu. Zāliens tiek pļauts trīs līdz četras reizes sezonā un nopļautā zāle vienmēr tiek savākta, lai neveidotos pārsātinājums ar barības vielām.
Pļaujot zālienu, var atstāt atsevišķus nepļautus laukumus, kuros bagātīgi zied mārpuķītes un brūngalvītes. Nopļauto zāli savukārt Rūta izmanto tomātu, gurķu un aveņu mulčēšanai.
Krāšņumaugu dobes
Apdobju ierīkošana var būt ļoti dārga, tāpēc kā vienu no metodēm Rūta iesaka izmantot klūdziņu apmales. Šādas apmales var izveidot ikviens, agrā pavasarī sagādājot kārklu klūgas, kas ir lokanas, un izvijot tās ap vertikāli iedzītiem mietiņiem. Šāda apmale kalpos vismaz trīs sezonas, bet pēc tam to vēlams nomainīt.
Arī konkrētā apmalīte prasās pēc atjaunošanas, kārkliem pilnas ceļmalas un grāvmalas, tāpēc nav liela bēda – jābrauc tik pakaļ!
Rūtas krāšņumaugu dobēs aug ļoti daudz dažādu augu, kas piesaista bites un citus apputeksnētājus. Viņa norāda, ka praktiski visi krāšņumaugi ir daudzgadīgi, izturīgi un tādi, kas neprasa ļoti specifisku kopšanu, tāpēc dārza skaistumu nodrošināt nav grūti. Pavisam maz vietas paliek tādiem viengadīgajiem augiem kā lefkojas un samtenes. Ļoti daudzi viengadīgie augi iemācījušies paši sevi atražot, tāpēc regulāri atjaunojas, piemēram, kliņģerītes. Kā jau mūsdienu dārza tendencēm raksturīgs, Rūtas dobēs ir arī graudzāles – gan daudzgadīgas, gan viengadīgas.
Neparasts un krāšņs augs, ko nav ierasts audzēt skaistuma dobēs, kas ļoti viegli padodas audzēšanai, ir prosa. Rūta ir botāniķe, kuras īpašā profesionālā interese ir dabiskās pļavas, arī viņas īstenotais projekts Pilsētas pļavas ir saistīts ar dabisko pļavu augu ieviešanu pilsētvidē. Rūta stāsta: «Pēdējos gados dārzā sēju un stādu mūsu dabisko pļavu augus, no kuriem gan daļa nāk no stādaudzētavām, piemēram, ārstniecības brūnvālīte (Latvijā reti sastopama un aizsargājama suga) un zilganā molīnija.
Pļavas vilkmēļu stādus ieguvu no kolēģes, kas tās audzēja no savvaļā ievāktajām sēklām. Tagad arī pati esmu iesējusi vārpu veroniku, ārstniecības sārmeni un citus Latvijas savvaļas augus, lai labāk varētu novērot to attīstību un piemērotību pilsētas pļavu veidošanai.»
Atsevišķus augus, piemēram, salvijas (Salvia farnicea), flokšus, Argentīnas verbēnu pēc noziedēšanas Rūta apgriež, un tie zied atkārtoti. Daudzus augus uz ziemu var atstāt nenogrieztus, piemēram, līdz vēlam rudenim ziedēja kroskomijas (montbrēcijas), kurām ir platas lapas, tās sagūlās zem sniega, pašas sevi sasedza, un nebija jārok ārā.
Bumbuļainā asklēpija nākusi no Amerikas prēriju pļavām, bagātīgi zied un to iecienījušas bites.
Flokši Rūtas dārzā aug jau sen, kad tos stādījusi vīramāte, līdzīgi kā peonijas un helēnijas, šie ir krāšņumaugi, kas tiek dēvēti par vecmāmiņu puķēm. Rūta uzskata, ka tie ļoti labi iederas mūsu dārzos, jo ir izturīgi, skaisti un ļauj saglabāt saikni ar iepriekšējām paaudzēm.
Ravēšana
Krāšņumaugu un garšaugu dobes Rūtas dārzā tiek ravētas aptuveni trīs reizes sezonā. Rūta saka, ka viņas dobes noteikti nevar uzskatīt par pārāk sakoptām, jo atsevišķos gadījumos viņa pat aizkavē ravēšanu, piemēram, tad, ja ir ļoti sausa vasara, nezāles palīdz saglabāt mitrumu. Ja tās sāk nomākt vēlamo augu, tad gan tiek ravētas. Kā stāsta Rūta: «Ravēšanu veicu selektīvi – ir vietas, kur atļauju augt tādām nezālēm kā efejlapu sētložņa vai trejkrāsu vijolīte, kas nav agresīvas, turklāt izskatās ļoti dekoratīvas.
Tā kā dārza auglība tiek uzturēta tikai ar kompostu, arī puķu dobēs mēdz parādīties pa kādai dillei, rukolai vai ķirštomātiņam, un tad seko selektīva
pieeja – atstāt to augam konkrētajā vietā vai ne.
Pilnībā atteikties no ravēšanas gan nevaru, jo, piemēram, ziemciešu stādījumos, ir nepieciešama augsnes uzirdināšana, vienlaikus ierobežojot gārsu un pienenes. Bet no nezālēm iespējams pagatavot vircu vai likt tās kompostā.»
Dārza kaitēkļi
Rūta kā bioloģe izvairās dzīvās radības saukt par kaitēkļiem, un viņas dārzā nevēlamo viesu arī nav pārāk daudz. Tomēr, kad hostām visas lapas caurumos gliemežu dēļ, Rūta tos mitrā laikā pēc lietus nolasa, ievieto pudelē, kurā ir ūdens ar trauku mazgājamo līdzekli. Kad gliemeži gājuši bojā, tie nonāk kompostā – tāpēc svarīgi izmantot ekoloģisku trauku mazgājamo līdzekli.
Gliemežiem patīk mitrums, tāpēc tos varētu pievilināt pārāk cītīga laistīšana – Rūta laista tikai tik, cik nepieciešams. Dārzā novērots krupis, tāpat to regulāri apmeklē eži, kas arī palīdz cīņā ar gliemežiem. Rozes mēdz būt klātas ar laputīm, bet šī cīņa atstāta mārīšu ziņā, jo tās barojas ar laputīm.
Dārza auglības nodrošināšana
Rūtas komposta kaudze. Neliela ģimene un dārzs spēj saražot tik daudz komposta, ka tā ir vairāk, nekā nepieciešams dārza auglības nodrošināšanai, tāpēc nav vajadzības lietot minerālmēslus.
Komposts Rūtas dārzā sastāv no divām daļām: vienā tiek likts jaunais materiāls, otrā tas jau ir sagatavojies.
Virtuves organiskos materiālus komposta kaudzē Rūta ievieto, izmantojot šādu tehniku: vispirms ar dārza dakšu noceļ nost kārtu no kaudzes virsmas, tad izliek virtuves atkritumus un atkal uzliek noņemto kārtu pa virsu – tas samazina iespēju, ka vārnas nāks un rakņāsies pa komposta kaudzi.
Rūta atzīst, ka reizēm vārnām tomēr tas izdodas, bet kopumā kārtību ap komposta kaudzi izdodas noturēt. Komposta kaudzes karkass ir sanaglots no dēļiem, kas apstrādāti ar antiseptisku līdzekli. Vienu, divas reizes gadā no gatavās komposta daļas priekšpuses dēlīši tiek noņemti (tie nav pienagloti, bet ir izvelkami no sāniem), tad var no apakšas ņemt gatavo kompostu un likt dobēs, pirms tam sijājot. Smalkā frakcija nonāk dobēs, bet čiekuri un citi nesadalījušies materiāli – apbērti upeņu krūmiem vai izmantoti kādu bedrīšu aizpildīšanai dārzā.
Dārzā auglību šeit nodrošina praktiski tikai un vienīgi ar kompostu. Tomēr ir augi, kuru audzēšanai ir nepieciešama skāba augsne, tāpēc rododendru, hortenziju un krūmmelleņu stādu bedres sagatavošanā izmantota arī skābā kūdras augsne.
Siltumnīcas un garšaugu dārzs
Rūtai ir divas nelielas siltumnīcas, kurās tiek audzēti tomāti, gurķi, baziliks, kinza, dilles un pētersīļi. Pavasarī no siltumnīcas viņa izved daļu noplicinātās augsnes. Rūta stāda tirgū pirktus tomātu dēstus, viņai tīk, ka tomāti ir daudz dažādu šķirņu. Rūta atklāj: «Kad pērku tomātu stādus Rīgas Centrāltirgū, nopērku arī dažus kilogramus lētāko reņģu. Veidojot tomātu dēstu bedri, tās apakšā iemetu dažas reņģes, kas nodrošinās fosfora mēslojumu, pa virsu spaini komposta un tad jau guldu pašu tomātu.»
Tomātu siltumnīca ir polikarbonāta, un tā stāv vaļā no jūnija līdz septembrim – durvis un logi netiek vērti ciet uz nakti, lai nodrošinātu to, ka tā vēdinās un tomāti neslimo. Līdzīgi kā savu dārzu kopumā, Rūta īpaši tos nelutina – laista 3–4 reizes nedēļā vakarpusē. Lai labāk saglabātu mitrumu, tomātus viņa mulčē ar nopļauto zāli, tāpēc siltumnīcā smaržo kā siena šķūnī.
Daļu garšaugu Rūta audzē siltumnīcā, jo novērojusi, ka dilles, kinza un baziliks tad dod stabilāku ražu. Ieteikums: «Baziliku jau vairākas sezonas audzēju, iegādājoties podiņu pārtikas veikalā (piemēram, Rimi). Šādā podiņā ir daudz veselīgu stādu – no diviem podiņiem iegūst ļoti daudz ražas.» Āra dobēs Rūta audzē rabarberus, lapu fenheli, salviju, dievkociņu, estragonu un citus garšaugus. Daļa garšaugu, piemēram, timiāns, majorāns un salvija, pieejami visu gadu, arī pētersīļu zaļumi pieejami gandrīz nepārtraukti. Pārējos dārza augus – gurķus, cukurzirnīšus,
pupiņas, burkānus un salātus – Rūta audzē tik daudz, lai sezonā tie būtu pieejami.
Tomātu šķirņu daudzveidība, kas izaudzēta siltumnīcā. Lapu grābšana un augu ieziemošana Lapu grābšana un novākšana pēdējos gados kļuvusi par arvien vairāk apspriestu jautājumu. Kā tad rīkoties – grābt vai atstāt? Rūta norāda, ka lapas nogrābj zāliena daļā. Sausas ozola lapas viņa izmanto, lai sasegtu liellapu hortenziju.
Zem vienas no ābelēm lapas netiek novāktas, jo zem tās tiek izlaistīts ūdens, kuros mazgāti parastie lāčpurni, tātad tas satur lāčpurnu sporas. Šīs pavasara sēnes ir īsta delikatese, un tās iespējams audzēt arī dārzos, kur tie dod priekšroku vietām ar ābelēm, tāpēc svarīgi atstāt nenogrābtas ābeļu lapas. Vai un kad izdosies dārzā ieaudzēt lāčpurnus, gan vēl nav zināms. Gar ielas malu esošās lapas gan tiek nodotas pašvaldības lapu savākšanas laikā.
Dārza saimniece Rūta Sniedze-Kretalova:
«Mans dārzs ir mana paradīze un mīļākā vieta uz planētas Zeme! Tas nav perfekts, bet ir dzīvs.
Tur jūtos pilnīgi brīvi, un tieši tas, ka dārzs dzīvo arī savu, no manis neatkarīgu dzīvi, ka ne viss tiek kontrolēts, rada absolūtu laimes un harmonijas sajūtu. Ejot ciemos, gandrīz vienmēr dāvinu ziedus, augus vai augļus no sava dārza vai savvaļas, un tā, manuprāt, ir tāda mierīga cilvēka un dabas līdzāspastāvēšana – dzīva dzīve.»
Konsultēja un dalījās pieredzē RŪTA SNIEDZE-KRETALOVA, Latvijas Dabas
fonda eksperte, botāniķe
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Par saturu atbild Žurnāls Santa.
