«Liekas, ka vīrieši baidās atvērt muti, jo netic, ka sievietes sadzirdēs.» Saruna ar profesori Sanitu Osipovu
Iemesls šai sarunai bija Sanitas Osipovas, LU Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures zinātņu katedras profesores, vērojums par to, ka otro gadu pēc kārtas studenti atsakās publiski runāt par tēmu – kā jūtas vīrietis 21. gadsimtā. Sāk iezīmēties problēma – jaunās paaudzes inteliģentie vīrieši nav gatavi piedalīties diskusijās par to, ka ne tikai sievietes, bet arī vīrieši cieš no dzimuma diskriminācijas. Profesore ceļ trauksmi un atzīst – dzimumu līdztiesība nozīmē arī līdztiesību vīriešiem. Ir jāsāk saruna.
Foto: Matīss Markovskis
Dzimtes studiju juridiskais diskurss – tas ir izvēles priekšmets tiesību studiju programmā zinātņu bakalauriem. Pāris gadus tēmu – ko nozīmē būt vīrietim 21. gadsimtā – neviens students pētīt neizvēlējās. Bet šogad un pagājušogad puišu grupas ir izstrādājušas pētījumu. Tie ir zinātniski, tostarp balstīti uz Satversmes tiesas un starptautisko tiesu spriedumiem par vīriešu diskrimināciju. Labākos pētījumus katru gadu aicinu seminārā prezentēt. Puišu grupas jau otro gadu atsakās publiski runāt par savu pētījumu, pat ja tas sola bonusus eksāmenā.
– Jūs nevarat iedrošināt?
Nē, es nevaru piespiest, mana autoritāte nav pietiekama, lai iekustinātu. Šogad e-pastā pat minēju, ka «tas ir pilsoniskais gļēvums, kas nepiestāv topošajiem juristiem». Nelīdzēja… Līdz ar to ir jautājums – kas notiek ar Latvijas vīriešiem?
Meitenes brīvi publiski runā par diskrimināciju, to, kā sievietēm vēsturiski darīts pāri, bet puiši auditorijas priekšā nerunā, jo tajā pārsvarā ir meitenes.
Juridiskajā fakultātē pašlaik studē 75 procenti meiteņu un 25 procenti puišu. Līdzīga studentu proporcija piesakās arī manā kursā.
– Ja auditorijā būtu vairāk vīriešu, viņi runātu?
Nezinu. Tika prezentēts pētījums par citu tēmu, un viens no puišiem, lai skaidrotu teoriju, stāstīja savu pieredzes stāstu, bet auditorijā dažas meitenes sāka spurgt. Nekad iepriekš tādu reakciju nebiju redzējusi. Mums ir kāda problēma komunikācijā dzimumu starpā.
Grupās, kur tika runāts par sieviešu diskrimināciju, vīriešiem nebija problēmu, bet kad jāstāsta par savām… Vēsturiski vīrieši ir bijuši tie, kas runāja, bet sievietes klausījās. Tagad ir otrādi. Liekas, ka vīrieši baidās atvērt muti, lai runātu par sevi, jo netic, ka sievietes sadzirdēs.
– Kāpēc?
