«Nekad nezinu, kā koncerts beigsies. Bieži attopos publikas vidū vai vispār tālu prom no skatuves, kā bija festivālā Summer Sound, kur koncerta vidū ieskrēju jūrā,» intervijā žurnālam SANTA atzinās mūziķis un Madonas zaļā kora vadītājs Fiņķis. «Vai, piemēram, festivālā Saldus saule, kur mums bija jāsāk koncerts un es
teicu, ka diemžēl festivāls ir jāpārtrauc, jo no blakus mājām saņemti vairāki iesniegumi,
– vietējā dome, policija un festivāla organizatori šo jautājumu risina. Tobrīd iestājās pilnīgs klusums, ko pārtrauca mūsu bundzinieks, – pie pirmajām bungu skaņām pūlis burtiski uzlidoja gaisā,» atminas viņš.
«Koncertā Palladium bija līdzīgi: uzstāšanos kāpinājām līdz skaļākajam punktam un tad pēkšņi apstājāmies – stāvējām klusumā pusotru minūti. Tik neērta situācija visiem!
Uz skatuves īsti nezini, ko darīt, un arī klausītāji nesaprot, kā viņiem būt.
Un zini, ko viņi izdarīja? Kādā brīdī visi pietupās! Tas bija tik neticami, un to nekad nevarētu iepriekš paredzēt,» saka Fiņķis.
































































































































