Rīga +18°C 
Izpratni par sarežģīto saistību starp neiroloģiskiem stāvokļiem un sirds veselību ar pirmo acu uzmetienu nemaz nav tik viegli uztvert.
«Lai šo saikni pamanītu, jāsāk ar atminēšanos, ka sirds sūknē aptuveni 20 % no jūsu ķermeņa asinsapgādes uz smadzenēm. Šīs asinis piegādā skābekli un svarīgas uzturvielas, kas nepieciešamas kognitīvajām funkcijām, piemēram, atmiņai, koncentrēšanās spējām un problēmu risināšanai,» skaidro neiroloģe Veselības centru apvienībā (VCA) Dace Sarkanābola-Bērziņa. Proti, smadzenēm ir nepieciešama stabila, veselīga asinsapgāde, lai tās darbotos savā vislabākajā veidā.
Kad sirds ietekmē smadzenes un nervus
Neizbēgami rodas jautājums, kas notiek organismā un konkrēti, nervu sistēmā, ja rodas asinsrites traucējumi?
Speciāliste nosauc dažus smagus neiroloģiskus stāvokļus un slimības, ja smadzeņu asinsrite ir traucēta: «Pirmkārt jāmin insults, ko, kā zināms, izraisa pārtraukta asins plūsma uz smadzenēm, bieži vien tromba (asins recekļa) vai plīsuša asinsvada dēļ. Savukārt demence, ko sabiedrības novecošanās dēļ dēvējam par 21. gadsimta epidēmiju, ir hronisks smadzeņu asinsvadu bojājums, kas ietekmē atmiņu un lēmumu pieņemšanu. Visbeidzot noteikti jānosauc pārejošas išēmiskas lēkmes, kas ir īslaicīgi asinsrites traucējumi un var kalpot kā brīdinājuma zīme par turpmāku insultu.» Dažreiz šādu lēkmju laikā var veidoties mikroinsulti, un, tādiem izveidojoties vairākiem, attīstās kognitīvi traucējumi.
Palūkosimies no otras puses!
Vai arī sirds ir ietekmējama, ja piemeklējusi kāda neiroloģiska kaite? Sarkanābolas-Bērziņas atbilde ir apstiprinoša: «Neiroloģiski traucējumi aptver plašu stāvokļu klāstu, kas ietekmē smadzenes, muguras smadzenes un nervu sistēmu. Lai gan šie traucējumi galvenokārt ir saistīti ar motoriskiem, sensoriem un kognitīviem, traucējumiem, vairākām neiroloģiskām slimībām ir būtiska ietekme uz sirds veselību. Tādējādi sarežģītā saistība starp neiroloģiskiem traucējumiem un sirds komplikācijām tiek arvien vairāk atzīta.»
Speciāliste skaidro, ka tādas neiroloģiskas slimības kā primāras muskuļu saslimšanas, veģetatīvās nervu sistēmas disfunkcijas ir cieši saistītas ar sirds funkciju.
Šīs slimības var ietekmēt sirdi, izmantojot dažādus mehānismus, piemēram, autonomās nervu sistēmas disfunkciju, sistēmisku iekaisumu un kopīgas ģenētiskas predispozīcijas.
Laba ārsta stratēģijas
Neiroloģe atzīst, ka pamatu pamats ir visaptveroša pacientu aprūpe. Proti, tas ir princips, ko arī viņa cenšas ievērot savā praksē – atzīstot neiroloģisko traucējumu ietekmi uz sirdi, ārsts var sniegt pilnvērtīgu aprūpi, pievēršoties gan pacienta stāvokļa neiroloģiskajiem, gan sirds aspektiem. «Zināšanas par neiroloģisku traucējumu ietekmi uz sirds funkciju palīdz izstrādāt mērķtiecīgas pieejas, tāpat ļoti svarīgi ir izskaidrot pacientam šo ciešo abu orgānu sistēmu saikni.»
Kā vēl vienu svarīgu aspektu ārste min risku apzināšanu un novēršanu: «Ar neiroloģiskiem traucējumiem saistītu sirds komplikāciju identificēšana ļauj man kā ārstei jau laikus brīdināt pacientus atbilstoši viņu sirdsdarbības traucējumu riskam un rosināt veikt ikdienas asinsspiediena un sirds ritma novērtēšana un datu fiksēšanu dienasgrāmatā, ar esošo informāciju papildus apmeklēt kardiologu vai ģimenes ārstu.»
Mēness aptiekas farmaceite Evita Lārmane atgādina, ka regulāra zāļu lietošana un līdzestība ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem iespējamu komplikāciju mazināšanai: «Ja cilvēkam jau ir diagnosticēta sirds un asinsvadu slimība vai neiroloģiski traucējumi, ļoti svarīga kļūst precīza ārsta nozīmētās terapijas ievērošana. Praksē redzam, ka pacienti nereti pārtrauc lietot medikamentus, tiklīdz pašsajūta uzlabojas, vai arī izlaiž devas, jo nejūt tūlītēju efektu. Tomēr tādi medikamenti kā asinsspiedienu pazeminošie līdzekļi, holesterīna līmeni samazinošie preparāti un antitrombotiskie medikamenti darbojas ilgtermiņā, palīdzot samazināt insulta, infarkta un citu nopietnu komplikāciju risku.»
Ārste uzsver zāļu lietošanas nozīmi, turklāt tieši pēc tādas shēmas, kā to rekomendējis speciālists: «Tādi medikamenti kā, piemēram, statīni un asins šķidrinātāji, palīdz regulēt holesterīna līmeni un samazina trombu veidošanās risku, kas ir svarīgi insulta profilaksei. Beta blokatori, ko bieži izraksta sirds ritma regulēšanai, var arī veicināt labāku asinsspiediena kontroli un samazināt slodzi uz sirds un asinsvadu sistēmu.»
Tieši fāzē, kad sirds atpūšas (diastolē) sirds asinsvadu nav saspiesti un sirds pabaro sevi pašu. Tātad, jo lēnāka un ritmiskāka būs sirdsdarbība, jo labāka būs sirds pabarošana.
Sarkanābola-Bērziņa līdztekus uzsver, ka nepieciešama medicīniska uzraudzība, lai nodrošinātu, ka jebkura ārstēšana ir individuāli pielāgota katra pacienta veselības profilam.
«Farmaceits aptiekā var palīdzēt izprast pareizu zāļu lietošanu, pievērst uzmanību iespējamai zāļu mijiedarbībai, kā arī atgādināt par regulāru asinsspiediena, pulsa un citu veselības rādītāju kontroli. Tikpat svarīgi ir informēt farmaceitu un ārstu par visiem lietotajiem uztura bagātinātājiem un bezrecepšu preparātiem, jo arī tie var ietekmēt nozīmētās terapijas efektivitāti,» atgādina Mēness aptiekas farmaceite.
Pirmais solis – nelielas dzīvesveida korekcijas
- Nelielas, bet konsekventas dzīvesveida izmaiņas var būtiski ietekmēt gan sirds, gan smadzeņu veselību.
- Ievērojiet Vidusjūras un pretiekaisuma diētu, kas bagāta ar augļiem, dārzeņiem, pilngraudu produktiem un liesām olbaltumvielām. Tādi pārtikas produkti kā lasis, lapu zaļumi un valrieksti atbalsta gan sirds, gan smadzeņu darbību.
- Izvirziet mērenas fiziskās slodzes mērķi – sākumam pietiks ar 30 minūtēm (piemēram, pastaigām, peldēšanu) piecas dienas nedēļā. Vingrojumi uzlabo asinsriti un palīdz pārvaldīt tādus riska faktorus kā paaugstināts asinsspiediens un holesterīna līmenis. Savā praksē neiroloģe ir piedzīvojusi gadījumu, kad regulāra fiziska slodze 2 stundu garumā 5 reizes nedēļā ir būtiski samazinājusi holesterīna līmeni asins serumā.
- Hronisks stress var noslogot ne tikai nervu sistēmu, bet arī sirdi un paaugstināt asinsspiedienu. Tādas prakses kā meditācija vai joga var mazināt stresu un sniegt labumu smadzenēm.
- Kvalitatīvs, pietiekams miegs ir ļoti svarīgs gan sirds un asinsvadu, gan neiroloģiskajai veselībai. Pieaugušajiem vajadzētu gulēt 7–9 stundas naktī.
- Regulāras asinsspiediena, holesterīna un cukura līmeņa asinīs pārbaudes var atklāt problēmas agrīnā stadijā. Pārrunājiet personiskos riska faktorus ar savu ārstu, veiciet nepieciešamās analīzes!
Procesu izpratne ir svarīga
Saistība starp neiroloģiskiem traucējumiem un sirds komplikācijām ir sarežģīta un daudzšķautņaina. Izpratne par neiroloģisko traucējumu sirds izpausmēm ir būtiska, lai sniegtu visaptverošu pacientu aprūpi un izstrādātu mērķtiecīgas intervences. Sirds attēldiagnostikai un sirds-asinsvadu sistēmas traucējumu diagnostikā kopumā ir būtiska loma ar neiroloģiskiem traucējumiem saistītu sirds komplikāciju diagnosticēšanā, un jaunās metodes, visticamāk, vēl vairāk uzlabos diagnostikas precizitāti – tas ir vēl viens iemesls, lai regulāri apmeklētu ārstu.
Lai uzlabotu iedzīvotāju nepietiekamās zināšanas par sirds un asinsvadu slimībām un to saistību ar citām veselības problēmām, jūnijā Mēness aptieka, Veselības centru apvienība, Centrālā laboratorija un Olpha īsteno sociālo kampaņu Dzirdi savu sirdi!. Aktivitātes mērķis ir veicināt iedzīvotāju zināšanas par sirds un asinsvadu veselību, aicinot sekot līdzi veselības rādītājiem, mainīt ikdienas paradumus un savlaicīgi vērsties pēc palīdzības, ja rodas sūdzības par sirds veselību. Uzzini vairāk: veseliba.lv.
