Rīga +9°C 
Kā jums ar līdzsvara izjūtu?
Ar gadiem patiešām biežāk nākas izjust ķermeņa nestabilitāti, kas dažreiz izraisa kritienu. Kā liecina dati, pēc 65 gadu sasniegšanas cilvēki gada laikā piedzīvo vismaz vienu kritienu. Fizioterapeite Elīna Bergmane norāda, ka tā nebūt nav norma, turklāt kritienā var gūt dažādas traumas, tostarp lūzumus, kas var prasīt ilgstošu ārstēšanu. Sliktā ziņa – ilgajā atlabšanas laikā var būtiski pasliktināties dzīves kvalitāte, palielinās arī sociālās izolācijas risks ar visām izrietošajām sekām.
«Pirmā kritiena pieredze nereti ir arī emocionāli traumējoša – cilvēks izjūt bailes, ka krišana var atkārtoties, izvairās kustēties, doties pastaigās, taču tas stāvokli padara vēl riskantāku – mazkustīguma ietekmē pasliktinās asinsrite, līdz ar to arī organisma apgāde ar barības vielām. Tas kaitē kauliem un muskuļiem, un, protams, mazina līdzsvara izjūtu,» skaidro fizioterapeite.
Viņa mudina doties pie ģimenes ārsta, ja cilvēks ejot nejūtas stabils vai jau ir kritis (pat, ja trauma nav gūta).
«Muskuļu spēja strauji apstāties, mainīt kustības virzienu, atkarīga no tā, cik stipra un koordinēta ir ķermeņa muskulatūra. Organismam novecojot (jau pēc 40 gadu vecuma) muskuļi dilst (sarkopēnija) un tātad – to masa samazinās. Straujāk šis process noris, sasniedzot 60 gadu slieksni. Sievietes var piedzīvot arī papildu risku – osteoporozi jeb kaulu blīvuma samazināšanos. Abi faktori vienlaikus ir nevēlama kombinācija – sarkopēnija palielina kritienu risku, osteoporoze – kaulu lūzuma risku,» skaidro fizioterapeite.
Kas organismā atbild par līdzsvara izjūtu?
- Vestibulārais aparāts. Tas atrodas iekšējā ausī, sastāv no trim pusloka kanāliņiem, pa ko cirkulē šķidrums, un sīkiem kalcija karbonāta kristāliem (otolītiem). Ja tie izkustas, kas mēdz notiek novecošanas rezultātā, var rasties līdzsvara traucējumi.
- Redze. Tā palīdz orientēties telpā, konstatēt šķēršļus, saprast, ķermeņa novietojumu attiecībā pret dažādiem objektiem, tādēļ redzes pasliktināšanās var izraisīt arī līdzsvara izjūtas pasliktināšanos.
- Dziļie receptori muskuļos, cīpslās, saitēs, pēdās. Šie receptori nepārtraukti nogādā galvas smadzenēs informāciju par atrašanās vietu telpā. Līdz ar novecošanos un mazkustīgumu pasliktinās receptoru darbība – nododot smadzenēm informāciju var būt neprecizitātes, kas var izraisīt līdzsvara traucējumus.
- Veselības stāvoklis. Reiboņus, kam nereti seko kritiens, var izraisīt paaugstināts asinsspiediens (hipertensija). Tā pat līdzsvara izjūtu var ietekmēt cukura diabēta izraisīta diabētiskā neiropātija. Ausu vai nervu sistēmas slimības izraisīti vestibulārie reiboņi arī palielina kritiena iespējamību.
Uzmanības centrā
Kā pārbaudīt, cik laba ir līdzsvara izjūta?
Elīna Bergmane uzsver, ka ikvienam, bet, jo īpaši, cilvēkam gados, būs noderīga fizioterapeita konsultācija, kurš, veicot vienkāršu kustību pārbaudi, izvērtēs kritienu risku un to, kuras orgānu sistēmas iesaistītas līdzsvara traucējumu attīstībā. «Testu rezultāti ir labs pamats, lai fizioterapeits pielāgotu individuālu programmu ar vingrojumiem, kas būs efektīvi konkrētam cilvēkam, un palīdzēs uzlabot spēju orientēties telpā, līdzsvaru, reakciju. Sākumā tos ieteicams veikt fizioterapeita vadībā, pēc tam – mājās patstāvīgi, tiesa, pa laikam fizioterapeitu tomēr vajadzētu apmeklēt. Būtu jāizvērtē, kāds ir progress, un, ja nepieciešams, vingrojumu programmā jāveic korekcijas,» saka fizioterapeite un piebilst, ka ir noderīgi noskaidrot arī, vai fizioterapeits piedāvā tiešsaistes konsultācijas.
Fizioterapeites ieteikumi aktīvai un drošai ikdienai
- Regulāri doties pastaigās vai nūjot.
- Kāpt pa kāpnēm, kur vien iespējams.
- Paklājus noņemt vai paklāt zem tiem pretslīdes slāni.
- Izvēlēties mājas čības, kas labi pieguļ pēdai un ir ar neslīdošu zoli.
- Nostiprināt vadus un novākt nelielus uz grīdas stāvošus priekšmetus (kastes, ķeblīšus, krēslus), aiz kā var aizķerties.
- Aprīkot vannas istabu (dušu) ar pretslīdes paklāju un rokturiem.
- Ieviest nakts apgaismojumu ar ērti aizsniedzamu slēdzi vai elektrības rozetēs spraužamas lampiņas ar kustību sensoru, lai varētu droši pārvietoties pa mājokli naktī.
Svarīgi! Ko noteikti nedarīt? Ja esat cilvēks gados, neizmantojiet treniņam līdzsvara spilvenus vai platformas!
Kas ieteicams līdzsvaram?
Vingrinājumi, ko var veikt, turoties pie krēsla (sienas):
- Vairākas reizes apsēdieties un piecelties no krēsla.
- Stāviet te uz vienas, te – otras kājas atvērtām un aizvērtām acīm.
- Vingrinieties, stāvot tā, lai pēdas ir novietotas viena aiz otras.
Vai esat kādreiz aizķērušies aiz paklāja malas vai pēkšņi sajutuši, ka kājas kļūst nestabilas? Šādi šķietami sīkumi var būt pirmais signāls, ka jāpievērš uzmanība līdzsvaram. Lai gan ar gadiem kritienu risks palielinās, tas nenozīmē, ka jāsamierinās ar nedrošu soli un kustību ierobežojumiem. Līdzsvaru iespējams trenēt jebkurā vecumā, bet ikdienas paradumi var palīdzēt ilgāk saglabāt kustību brīvību, patstāvību un dzīvesprieku – atgādina Elīna Bergmane.
Oktobrī Latvijā notiek pirmās Veselības senioru kluba semināru cikla nodarbības Vesels seniors – drošs, aktīvs un informēts!. Semināri sadarbībā ar Mēness aptieku, Veselības centru apvienību un Centrālo laboratoriju aizsākās Rīgā un turpinās Talsos (15. oktobrī) un Daugavpilī (26. oktobrī). Semināru ietvaros kopā ar veselības jomas speciālistiem pārrunā, kā ikdienas paradumi palīdz saglabāt veselību, kustīgumu un dzīves kvalitāti, notiek praktiska Veselības pietura senioriem ar vingrinājumiem drošākai ikdienai, veselības rādītāju mērījumiem, sarunas par medikamentu atbilstošu lietošanu un to, ko katram ir svarīgi zināt par savām laboratorijas analīzēm.
