Rīga 0°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Kinorādīšanas paradumi ir mainījušies par 180 grādiem! Vēl pirms dažiem gadiem jaunas filmas varēja redzēt gandrīz tikai un vienīgi kinoteātros, un, pirms filma bija izrullējusi cauri kinoteātriem, tā nedrīkstēja parādīties nekur citur,» stāsta kinovēstures pētniece, Nacionālā Kino centra filmu nozares informācijas speciāliste Kristīne Matīsa. «Tagad ir tikai normāli, ja filma vienlaikus parādās gan kinoteātrī, gan kādā straumēšanas platformā. Arī Latvijā. Piemēram, Emīlija. Preses karaliene savu ceļu gan platformā, gan kinoteātros sāka gandrīz vienlaikus, un arī citas latviešu filmas tagad parādās platformās nevis divus, trīs gadus pēc pirmizrādes, bet gandrīz uzreiz. Parasti gan tās vispirms nonāk maksas platformās, un tas ir tikai godīgi, jo cilvēkiem, kas filmu radījuši, par savu darbu jāsaņem atalgojums,» teic Kristīne Matīsa.
Klasiskā bezmaksas iespēja legāli skatīties latviešu filmas ir portāls filmas.lv. taču tās pašas godīgās pieejas dēļ šajā bezmaksas plauktiņā netiek liktas jaunās filmas. Problēma, kas Latvijā vēl nav atrisināta, – nav centralizētas vietnes, kur vienuviet paskatīties, kādas Latvijas filmas un kur šobrīd iespējams noskatīties.
Kur meklēt?
- Tet+. Labas latviešu filmas ārpus kinoteātriem iespējams skatīties straumēšanas platformās, piemēram, Tet+ ir plašs katalogs un ērta pieeja. Te ir tiešām daudz latviešu filmu, tostarp Dvēseļu putenis, Lidija, Klases salidojums, Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi, Turpinājums, Cilvēka bērns, Ručs un Norie, Pie bagātās kundzes. Var iegādāties abonementu, var konkrētu filmu nopirkt atsevišķi.
Meklē: https://tet.plus/category/1005
- LMT Viedtelevīzijā. Tur ir ievērojams skaits latviešu filmu – gan spēlfilmu, gan dokumentālo – klāsts. Godalgotā Ginta Zilbaloža Projām, Izlaiduma gads, Kolka cool, Klejotāji, II strīpiņas, Zorjana Horobrjana, Paradīze ’89, Lēciens, Mans mīļākais karš, Svingeri, Lidojošo mūku templis, abas Jaungada taksometra filmas un citas. Un īpašais prieks – Pilsēta pie upes. Var slēgt ilgāku līgumu, var iegādāties abonementu mēnesim.
Meklē: https://viedtelevizija.lmt.lv/lv/latviesu-filmas/
- Kino Bize. Atsevišķa platforma Mājas kino ar latviešu filmām ir arī kinoteātrim Kino Bize – sadaļa Mājas kino piedāvā gan nomāt uz 48 stundām, gan par lielāku samaksu lejupielādēt. Kino un mēs, Paradīze ’89, Valkātājs, Jelgava ’84, Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi, Laika tilti, Pasaka par tukšo telpu, Lēciens, Baltu ciltis…
Meklē: http://www.kinobize.lv/majas-kino
- filmas.lv. Sadaļā Skatīties Latvijā atrodami 303 filmu nosaukumi, atliek tikai izvēlēties. Te visērtāk ir skatīties filmas pa kolekcijām.
- Citas platformas. Pamazām attīstās arī līdz šim mazāk zināmas platformas, piemēram, Go3 un citas. Daži producenti savas filmas ievieto tieši Vimeo.com un par to izziņo atsevišķi – taču tad pastāv risks, ka filma var pazust kopējā katlā. Konkrētas filmas var meklēt, ierakstot interneta meklētājā nosaukumu un, piemēram, online. Varbūt paveiksies, un tā parādīsies kādā videovietnē!
Ko skatīties?
Filmas dažādām gaumēm
Iesaka Zane Dzene, kinokritiķe.
1. Emīlija. Preses karaliene (Tet+). Režisori Andis Mizišs, Kristīne Želve, Dāvis Sīmanis un Gints Grūbe.
Viens no visu laiku kvalitatīvākajiem Latvijā tapušajiem TV produktiem, kura radošajai grupai izdevies panākt, ka vārds seriāls tiek nomainīts pret daudzsēriju filma. Ne velti filma Nacionālajai kino balvai Lielais Kristaps nominēta 10 (!) kategorijās. Emīlija tapa turboapstākļos un ar mūsdienīgu skatījumu interpretē vēsturiskus notikumus, kuros kā virpulis darbojas Gunas Zariņas atveidotā Emīlija Benjamiņa. Pirms skatīšanās iesaku izlasīt Laimas Muktupāvelas (Kotas) grāmatu Mīla. Benjamiņa.
2. Aģentūra (Tet+). Režisors Alvis Hermanis.
Jaunā Rīgas teātra pandēmijas projekts Aģentūra plašu uzmanību piesaistīja, vēl pirms bija iespējams to noskatīties, saņemot polarizētas atsauksmes pat no viskvēlākajiem JRT faniem. Pieverot acis uz sižetiskajām nepilnībām, JRT aktieru pamatsastāvs attaisno savu skatītāju mīluļu statusu un krietni aizēno jaunākos kolēģus, bet no dzīves norakstītās etīdes turpina soļot tajā virzienā, kurp jau tik daudzus gadus ved Alvja Hermaņa radošās ambīcijas. Aģentūra nominēta Lielajam Kristapam divās kategorijās (Labākā daudzsēriju filma un Labākā debijas filma).
3. Lēciens (Tet+, LMT Viedtelevīzijā, Kino Bize). Režisore Giedre Žickīte.
Sima Kudrikas neticamais dzīvesstāsts savaldzināja skatītājus jau šīs filmas pirmizrādē, kas notika Varšavas kinofestivālā. Un nupat kļuvis zināms, ka Lēciens mēģina pietuvoties Oskaram – Lietuvā tā izvirzīta Amerikas Kinoakadēmijas balvas nominācijai. Giedres Žickītes filma tapusi, aktīvi iesaistoties arī latviešu kino veidotājiem – studijai VFS Films, producentam Uldim Cekulim un Valdim Celmiņam, kura kamera dokumentējusi, kā 20. gadsimta notikumu vērpetēs saglabāt cilvēcību, cerību un ideālus.
4. Divas strīpiņas (Tet+, LMT Viedtelevīzijā). Režisore Alise Zariņa.
Godalgota Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā kā labākā starp Latvijas īsfilmām un saņēmusi Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps Lukturi kā labākā studentu filma, Alises Zariņas Divas strīpiņas divpadsmit stāstos atklāj pieredzi, par ko parasti nav pieņemts runāt skaļi, – par abortu. Un dara to cieņpilni. Iesaistot aktierus (arī Ģirtu Krūmiņu un Juri Bartkeviču), filma skarbu realitāti pārceļ mākslas kvalitātē.
5. Nila Skapāna un Anša Bērziņa filmu izlases (filmas.lv).
Divu Latvijas animācijas grandu – pioniera Anša Bērziņa un plastilīna animācijas meistara Nila Skapāna – darbi uz mūžiem paliks mūsu kultūrtelpā, kaut abi režisori aizgāja mūžībā. Manas favorītfilmas ir Anša Bērziņa Skudriņa Tipa (1976) un Nila Skapāna Pavasaris (2000). Tiesa, tās atklāj tikai mazu daļu no latviešu animācijas iespējām.
Labas filmas
Iesaka Kristīne Matīsa, kinovēstures pētniece.
1. Tizlenes (Tet+). Režisore Marta Elīna Martinsone.
Filma pirmizrādi piedzīvoja pagājušā gada rudenī un paguva kļūt par populārāko Latvijas filmu kinoteātros. No pirmā acu uzmetiena varētu šķist, ka tās auditorija ir jaunieši, jo filma ir par devītās klases meitenēm, taču tikpat daudz tā ir filma arī mammām – tas ir stāsts par mammu jaunību, par 2000. gada iestāšanos, turklāt filma spilgti liek aizdomāties par to, cik nozīmīgas pēdas var atstāt savam bērnam garāmejot izmesta frāze.
2. Pilsēta pie upes (Piļsāta pi upis; LMT viedtelevīzija). Režisors Viesturs Kairišs.
2020. gada populārākā filma Latvijas kinoteātros. Ļoti prasmīgi un koncentrēti radīta sajūta par Latvijas likteni pārmaiņu laikos, taču filma nenomāc ar smagumu, jo tajā ir daudz burvīgu komēdijas elementu. Brīnišķīgs neprofesionāla aktiera Dāvja Suharevska darbs galvenajā lomā. Izcils operatora Ginta Bērziņa sniegums, kāda latviešu kino vēl nav bijis, – ar slīpo horizontu uzsverot laikmeta nestabilitāti.
3. Bedre (Tet+). Režisore Dace Pūce.
Latvijas nacionālais pieteikums Oskaram – Amerikas Kinoakadēmijas balvas nominācijai! Sajūsmina aktrises Indras Burkovskas darbs otrā plāna lomā – ne velti aktrise par Jūrnieka lomu nominēta arī Lielajam Kristapam. Daces Pūces debijas spēlfilmas scenārijs balstīts uz Janas Egles stāstiem.
4. #mežs:лес (Tet+). Režisore Liena Šmukste.
Šis Instagram seriāls spilgti parāda pandēmijas laika tehnoloģisko lēcienu – kad nācās slēgt teātrus, Liena Šmukste un producentu apvienība katlz.riga izveidoja Instagram seriālu, bet vēlāk, uz to balstoties, – pilnmetrāžas filmu. Ekrānā redzami gan populāri JRT aktieri (Guna Zariņa, Andris Keišs), gan arī mazāk zināmi krievu aktieri.
5. Vienam? (Tet+). Režisore Helēna Zīlīte.
Šī līdz šim nezināmās režisores filma Lielajā Kristapā nominēta kā labākā debija. Tas ir eleganti uzņemts pilnmetrāžas stāsts par četriem dažādiem jauniešiem, kas piedzīvo mājsēdes laiku – sēž Zooma stundās un mēģina tikt galā ar vientulību.
Filmas, lai mazliet aizmirstos no kovidlaika izjūtām
1. Blakus (Tet+). Režisore Alise Zariņa.
Filma skar jebkuram latvietim reizi gadā eksistenciālu jautājumu: kur tu šogad svinēsi Jāņus? Tās sižets sāk risināties brīdī, kad satiekas divi cilvēki, kuri nezina, kur svinēt Jāņus. Scenārija smalkums ir tas, ka trīs gadus pēc kārtas atkārtojas viena un tā pati situācija – pāris brauc svinēt šos svētkus. Taču katru reizi no jauna varam pētīt divu cilvēku attiecības un minēt intrigu – vai viņi joprojām ir kopā? Filma ieguvusi balvu par labāko scenāriju.
2. Kriminālās ekselences fonds (Tet+). Režisors Oskars Rupenheits.
2018. gadā tā bija viena no populārākajām Latvijas filmām kinoteātros. Un pilnīgs pārsteigums – ka ar simtgades filmām var konkurēt mazbudžeta filma ar daudziem pilnīgi neprofesionāliem aktieriem, kuru vidū atrasti lieliski līdz šim nezināmie talanti. Veidotājiem piemitusi precīza sajūta par to, kas patiešām ir smieklīgs un dabisks, turklāt šajā reizē neformālā leksika filmai tikai piešķir pipariņu.
3. Gulbju jaunava (Tet +, LMT Viedtelevīzija). Režisors Kārlis Vītols.
Vizuāls baudījums! 15 minūtes garā animācijas filma pēc Kārļa Skalbes stāsta par to, kā jauna meitene apprecas, dzemdē bērnu un spiesta nolikt savus spārnus pie plīts. Ļoti vizuāli skaista ar perfekto melnbalti pelēko attēlu pusjūgenda stilistikā.
4. Jelgava ’84 (Kino Bize). Režisors Jānis Ābele.
Viena no spilgtākajām filmām pēdējo gadu latviešu kino, tapusi pēc Jāņa Joņeva romāna, atmodina deviņdesmito gadu nostalģiju. Ieteicams vispirms noskatīties to un pēc Tizlenes – tad būs pavisam cits prieks par ainiņu Tizlenēs, kad pie Doma baznīcas parādās Jelgavas džeki, kuru vidū ir gan garmatainais Jelgavas Nāve, gan Jelgavas režisors Jānis Ābele. Tāds kinocilvēku jociņš.
5. Kino un mēs (Kino Bize). Režisors Matīss Kaža.
Lieliska aktiermeistarība! Piemēram, epizode, kurā Andris Keišs, tikai saraucot uzacis vien, pārvēršas par Gunāru Cilinski. Un lieliska operatora meistarību – filma uzņemta vienā garā kadrā. Starp citu, šī ir filma, kas netaptu, ja nebūtu pandēmijas.
6. Seržanta Lapiņa atgriešanās (Filmas.lv). Režisors Gatis Šmits.
Filma, kas varēja kļūt par sava laika kulta filmu! Šajā 2010. gada filmā spēlē tie paši Aģentūrā redzamie JRT aktieri, tikai 10 gadu jaunāki – ģeniāls ir Kaspars Znotiņš taksista lomā un Guna Zariņa vienkāršā tirgus meitenes tēlā, bet Andris Keišs – pilnīgi apburošs.
7. Akvelīnas Līvmanes filmu kolekcija (Filmas.lv)
Akvelīnas Līvmanes lomas, ja tās sarindo citu pie citas, parāda visu padomju laika sievietes dzīvi: pavisam jauna meitene filmā Ābols upē, tad sieviete, kas ilgojas pēc bērna, pēc tam padomjlaiku vecmeita filmā Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku – līdz lomai Jāņa Streiča Rudens rozē, kur pie viņas atnākusi otrā jaunība un vēlā mīlestība.
