Cilvēks, kurš gribēja būt Dievs. Baisais Džima Džounsa un «Tautas tempļa» stāsts

Nepalaid garām!

Edžus Vējiņš

Dāvana pilsētai – Gulbenes Mākslas skolas unikālā savvaļas augu dobe

Ieva Broka

«Trešais bērns bija jāpalaiž pasaulē.» Arita Grīnberga pēc 44 gadiem pieliek punktu radio darbam

Diena, kad nomira paradīze

Agrā 1978. gada 19. novembra rītā, bruņojušies līdz zobiem, taču klusi kā meža kaķi, Gajānas armijas karavīri slīdēja pa džungļu biežņu, meklējot amerikāņu kulta Peoples Temple jeb Tautas tempļa apmetni. Iepriekšējās dienas pēcpusdienā netālajā Portkeitumas lidostā bija notikusi slepkavība. Tieši uz lidostas skrejceļa īsu mirkli pirms lidmašīnas pacelšanās tajā tika nošauts ASV kongresmenis Leo Raiens, trīs žurnālisti, kā arī viens bēgošs kulta dalībnieks.

Daudzi citi – ievainoti. No slaktiņa izbēgušie nekavējoties par notikušo ziņoja Gajānas varasiestādēm, taču izlaušanās caur džungļiem, lai nokļūtu pie galvenā vaininieka, Tautas tempļa līdera Džima Džounsa, aizņēma visu vakaru un vēl nakti.

Aina, kas pavērās karavīru acīm, kad tie beidzot sasniedza kulta apmetni Džounstaunu, bija prātam neaptverama.

Tajā valdīja kapa klusums, bet telpās un zālājos gulēja simtiem mirušu cilvēku, lieli un mazi. Vairumam ādu klāja tumšpelēki, violeti un purpura plankumi, uz zilajām lūpām vēmekļu atliekas. Virs līķu kaudzēm riņķoja miljoniem mušu. Sākotnēji lēsa, ka mirušo varētu būt ap trīssimt. Tā kā vietējai pašvaldībai zināmais Džounstaunas iedzīvotāju skaits bija ievērojami lielāks, tika izsludināta trauksme, un mobilizētās armijas vienības sāka meklēt iespējamos izbēgušos un arī slepkavas, taču nesekmīgi.

Izrādījās, ka patiesība ir vēl baisāka, nekā varēja iedomāties. Miruši bija gandrīz pilnīgi visi Džounstaunas iemītnieki – 909 cilvēki.