Rīga +19°C 
Jo ilgāk uzkavējāmies katrā vietā, jo mazāk gribējās steigties tālāk. Tāds jau arī ir ekotūrisms – lēnāks un apzinātāks. Cik labi, ka vasaras dienās ir 25 stundas, jo mums izdevās gan apskriet trīs novadus, gan izbaudīt bioreģiona garšas, sajūtas un sirsnīgas satikšanās.
Brokastīs – siltas bio bagetes!
Maizes ceptuve Rāmkalni Siguldas novadā
Gaujas krastos bioloģiski sertificētu maizi cep ne tikai labi zināmajos Ķelmēnos Gulbenes novadā, bet arī atpūtas parkā Rāmkalni pie Murjāņiem. Nav labākas vietas, kur sākt Gaujas Nacionālā parka bioreģiona apceļošanu! Rāmkalnos bez iespējas braukt ar rodeļiem un nomāt laivas pie Gaujas tilta uzceltajā kompleksā, ceptuvē var tikt ne tikai pie tradicionālas rupjmaizes un sviesta baltmaizes, kas smaržo pēc bērnības, bet arī pie fantastiskām ķiploku bagetēm. Maizniece Inese Radziņa liek lietā bioloģiski sertificētas un galvenokārt Latvijā tapušas izejvielas – no miltiem līdz garšvielām. Ir vērts iepriekš piezvanīt un painteresēties, vai apmeklējuma laikā būs pieejama maizīte, jo var gadīties, ka gardie klaipi un kukuļi ātri atrod savus ēdājus. Arī mēs, ekosertificētus labumus pieēdušies, drošu sirdi un pilnu vēderu dodamies pretim bioreģionam.
Molinillo un īsts kakao – no pupiņām
Kakaonīca Priya Siguldā
Siguldas jaunās pils kompleksā kopš pavasara iekārtojusies Sietiņu ģimenes kakaonīca Priya. Saimniece Alīna šeit rīko mierpilnas kakao ceremonijas, bet mums, steidzīgajiem, pagatavo debešķīgu kakao. Dzēriens nav ne salīdzināms ar pārcukuroto strebekli, kas, maskēts ar kakao vārdu, tiek pārdots daudzās kafejnīcās. Te kakao ir pašu gatavots no Ekvadorā augušām kakao pupiņām.
Gan es, gan fotogrāfs Matīss tiekam iesaistīti procesā: mums uzticēts latviskā māla krūkā putot kakao ar īpašu Dienvidamerikai raksturīgu koka rīku molinillo, lai bio auzu pienā gatavotais dzēriens kļūtu gaisīgāks. Alīnai ir sapnis – iekopt pašiem savu kakao plantāciju Ekvadorā. Bet mums silts un tumīgs kakao ir tieši tas, kas vajadzīgs, lai atgūtu optimismu ceļojuma sākumā, kad sāk smidzināt lietus, bet priekšā vēl visa diena.
Jāpieliec galva mākslas priekšā
Galerija Mākslas muiža Siguldas novadā
Mākslas muiža ir neparasta vieta Mālpils pievārtē – mākslas galerija, kas iekārtota senā mācītājmuižā. Vienlaikus tā ir arī restauratores un gleznotājas Anetes Kalniņas-Blumbergas ģimenes mājvieta. Te zem ozolmilžu zariem no sabrukšanas izglābtajās ēkās izvietoti mākslas studentu un arī pieredzējušu mākslinieku darbi. Te māksla ir visur, minigalerijas ierīkotas pat bišu stropos. Līdz oktobrim šeit skatāma izstāde Teodors’ 26 – veltīta latviešu tēlniekam Teodoram Zaļkalnam, kas tieši pirms 150 gadiem dzimis tepat netālu, Allažos. Savukārt otrpus Mergupei vīd Džemmas Skulmes dzimto māju aprises. Padomju laikos mācītājmuižas kungu mājai norauts vecais jumts un uzbūvēts otrais stāvs tuvīnās fermas darbinieku izmitināšanai, tomēr pastorālā ainava te ir, un teju pilnīga, jo pļavā pat ganās jēri.
Telpās lūkotājus gaida gleznas, bet aiz loga uz palodzēm aug tomāti. «Ar to mēs atšķiramies no Rīgas galerijām,» smejas Anete. Un ne ar to vien. Te mākslas priekšā jāpieliec galva – veco zemo durvju dēļ.
Ogot bioloģiskajā dārzā
Bioloģiskā saimniecība Sildibenes Nītaurē
Liene Pušpura kopā ar vīru Ivo saimnieko Nītaures puses pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā Sildibenes. Ģimene mitinās senā mājvietā kalna galā – šajā ainaviskajā purvu un mežu ielokā atradusies mežsarga māja. Tepat dienvidu nogāzītē sauli tver viens no saimniecības krūmmelleņu laukiem, otrs ražo Augšlīgatnē. Liene un Ivo vēlējušies audzēt ko tādu, kas ļoti garšo arī pašiem. Tā nu ķērušies pie krūmmelleņu stādīšanas, kas pirms vairākiem gadiem vēl nebija tik populāras kā pašlaik. Saimniecība aicina arī pašlasītājus, tikai jāievēro saimnieku nosacījumi – katram lasītājam jāsalasa vismaz trīs kilogrami ogu un par tiem jānorēķinās. Lai nebūtu tā, ka aiziet pilnu vēderu, bet saimnieki, kas ogulājus aprūpējuši un ražu no zvēriem, putniem sargājuši, paliek bešā. Liene un Ivo izvēlējušies saimniekot bioloģiski, lai audzētais drošu sirdi būtu ēdams arī pašu bērniem.
Lai pagarinātu ogu izmantošanas laiku, Liene gardās ogas liofilizē jeb saldējot žāvē. Brīdinājums: liofilizētās ogas ir tik garšīgas, ka var izraisīt atkarību!
Meža un māla apskāvienos
Keramikas ceplis un glempings Mākoņi un māls Līgatnes pagastā
Brīvdienu māja, glempings mežā ar caurspīdīgām sienām, māla pirts un svēpētās keramikas ceplis. Mākoņi un māls ir vieta Gaujas Nacionālajā parkā, kas, no vienas puses, aicina palēnināt tempu, bet, no otras, – piepildīta ar lielu enerģiju. Šīs strāvas avots ir saimniece Antra Purviņa, kas vecāku iekoptās brīvdienu mājas pārvērtusi brīnišķīgā viesmīlības vietā. Brīvdienu mājas autors ir Antras tēvs arhitekts Andris Purviņš, kas ir vairāku monumentālu projektu autors galvaspilsētā, arī Krasta ielas Lido. Antra pati pēc izglītības ir kordiriģente, vadījusi kultūras iestādes, bet tagad – izdala mums priekšautus ar mušmirēm un, nosēdinājusi pie galda, piešķir māla pikuci. Viņa dod pirmo uzdevumu: izgatavot desu. Šeit mūs cienā ar fritētiem plūškoka ziediem – Vācijā populāru saldēdienu. Mēli var norīt!
Paralēli baudīšanai gatavojam māla dēlīšus: izrullējam mālu, iespiežam koka faktūru un liekam saulē. Lai gaida augustu, kad atkal liesmos ceplis, kurš nodēvēts par Devoniņu – par godu aptuveni 400 miljonus gadu senajam Zemes ģeoloģiskajam periodam, kas veidojis upju ieleju klintis Gaujas Nacionālajā parkā.
Lēnā dzīvošana papīrfabrikā
Vēsturiskā Līgatnes papīrfabrika
Pie Līgatnes papīrfabrikas mūs sagaida tās jaunais saimnieks Edgars Ricevs, kas aicina ekskursijā un noved arī pazemē. Tur izmūrētos rezervuāros savulaik uzkrāti ražošanas ūdeņi, kas neattīrīti novadīti Līgatnes upē. Šodien te valda pavisam citi principi. Kā nekā Edgars bijis klāt arī pie idejas veidot bioreģionu Gaujas Nacionālā parka teritorijā, lai mācītu novērtēt un saudzēt vidi. Līgatnes papīrfabrikai pamazām atdzimstot, te atkal tiek ražots papīrs. Tas ir augstvērtīgs mākslas akvareļpapīrs no sertificētas bioloģiskās kokvilnas un bez papīra rūpniecībā tradicionāli izmantotās saistvielas – dzīvnieku izcelsmes želatīna. Papīra ražošana pašlaik uzņem apgriezienus, un paraugi tiek sūtīti māksliniekiem visā pasaulē. Papīrfabrika kļuvusi par kultūrai un mākslai atvērtu vietu, šeit 8. augustā notiks ikgadējais lēnā dzīvesveida festivāls. Edgara vīzija ir šeit attīstīt zaļi domājošu cilvēku kopienu, kurus vieno amatniecība, dizains, māksla un citas harmoniskas iniciatīvas. Izkļuvuši laukā no pustumsas, nonākam dabas varā – paveras skats uz majestātisku klints sienu.
Nogaršot zaļo zvaigzni
Restorāns Pavāru māja Līgatnē
Šefpavāra Ērika Dreibanta restorāns Pavāru māja ir vienīgais Latvijā, kuram restorānu ceļvedis Michelin piešķīris ilgtspējības apbalvojumu Zaļā zvaigzne. Rūpes par vidi pasaulē te ir, te atkal nav modē, taču Ēriks nemainīgi ietur savu zaļo līniju. Šajā restorānā īpašu uzmanību pievērš produktu bio sertifikātam, Ēriks sadarbojas ar Slow food kustības saimniecībām, bet izmeklētajā dzērienu kartē atrodama biodinamisko vīna dārzu produkcija. Ēriks mums, ceļiniekiem, ir sagatavojis izsmalcinātas uzkodas ar līdaku un lakšu kaperiem, mums tiek arī tomātu krēmzupa un vasarīgi salāti, kuros vīd skaistas (un gardas!) ziedlapas. Pēcāk kartupeļi ar krējumu un grilētu līni. Pasaules labākajos restorānos tas esot jaunais trends – iet atpakaļ pie dabīgiem, vienkāršiem ēdieniem, vecajām receptēm. Pavāru mājas garšu ceļojumos iespējams doties no ceturtdienas līdz svētdienai. Baudpilna pietura.
Tikpat garšīgi kā ēdiens ir Ērika stāsti par restorāna dārzu ar kukaiņu māju, erickiņiem, kas ligzdo vēsturiskās ēkas pažobelē, briežiem, kas laiku pa laikam ierodas mieloties dārzā – par lielu izbrīnu tiem, kuri vakariņo iekštelpās.
Iekulties viduslaikos
Cēsu pils viduslaiku dārzs
«Jūs esat iekūlušies 16. gadsimtā,» mūs sveicina Līga Eglīte. Viņa ir fascinējoša stāstniece, kas šeptē pa brīnišķīgo sendienu veidolā iekopto augsto dobju dārzu. Vienīgais mūsdienu rīks te ir Fiskars lāpsta. Līga palīdz pils viesiem uzburt sen zudušas ainas par to, kā ļaudis strādājuši tā saucamajā priekšpilī, kurā ietilpa arī dārzs, apgādājot «lielajā mūra mājā dzīvojošos».
Tolaik šis dārzs plauka kā Toskānā, jo gadsimtu gaitā nodeldētie, bet tolaik ļoti augstie priekšpils mūri saulē pamatīgi uzsila, pēcāk atdodot siltumu dārzam. Dārza augu klāsts izvēlēts ar zinātnisku pieeju, ņemot par pamatu aizsarggrāvī arheologu savāktu putekšņu un sēklu analīzes. Autentiskos tā laika pils virtuves dārza augus papildina paaudzēs mantoti un sargāti kultūraugi. Šis ir viens no interesantākajiem dārziem Baltijā, kurā aug daudz mūsdienās maz zināmu augu – no sējas idras līdz švābu lēcām, to sēklas dāvinājis Vācijas vēstnieks.
Izkustināt kājas ar velodrezīnu
Sliežu velosipēds un skatu tornis Zilajā kalnā
Zilaiskalns ir skaista un leģendām apvīta vieta, kur nesen iekārtots Zilākalna kultūrvēstures un apmeklētāju centrs atjaunota vēsturiskā ūdenstorņa pakājē, kā arī ikvienam kāpējam pieejams pirms diviem gadiem atvērtais jaunais skatu tornis senās svētvietas virsotnē. Vēl šeit pieejami sliežu velosipēdi ZRailbikes, kas ir mūsu brauciena mērķis – izvizināties ar Latvijā vienīgo velodrezīnu. Kādreiz te kravas vagonetes vilka kūdras bānītis, bet tagad nelielais reljefa kāpums jāuztic saviem kāju ikriem. Atsevišķs piedzīvojums ir apmeklētāju centra darbinieka sniegtā instrukcija, jo pašiem braucējiem šis verķis galapunktā, kur sliedes beidzas, jāspēj apgriezt otrādi, lai nokļūtu atpakaļ.
Aptuveni četrus kilometrus garais brauciens ved pa šaursliežu dzelzceļa atzaru no Zilākalna ciema līdz kūdras purvam. Atpakaļ paveras skats uz skatu torni.
Silts kubls jēru ganībās
Glempings Jēru klubs Mazsalacas pusē
Kad Valters un Ilze Mitāni sāka dzīvot laukos, nolēmuši, ka visvienkāršāk būs turēt aitas – tās ēdīs zāli, un pašiem nekas nebūs jādara. Esam viesos Valmieras novada Skaņkalnes pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā Ķeiķi. Saimnieki ir mazsalacieši, kuri, izmetuši loku caur Rīgu un Norvēģiju, atgriezušies bērnības zemē. Sakoptā saimniecība kļuvusi populāra īpašās kūts dēļ – aitu mītne ierīkota padomju kultūras nama jeb kluba ēkā, kur jērus var vērot no skatītāju balkona. Aitkopību papildina glempings – mājīgi iekārtota brezenta mītne, kur no rītiem baudīt pļavas ainavas ar jēru ganībām, bet vakaros ļauties saulrietam kublā, ko saimnieki, mūs sagaidot, ir laipni iekūruši. Šeit viesus aicina arī uz radošajām meistarklasēm, piemēram, vilnas krāsošanu ar dabas krāsvielām un ziepju filcēšanu.
Saulriets un supi klusajā kempingā
Kempings Apaļkalns Raiskuma ezera krastā
Saulei norietot, esam nonākuši mūsu noslēdzošajā pieturvietā – kempingā Apaļkalns. Picērija tik vēlā vakara stundā jau slēgusi durvis, bet mēs tiekam pie supiem un dodamies iekšā rāmajā Raiskuma ezerā. Mājīgais kempings, kurā mieru bauda lielākoties tūristi no Vācijas, ar pilnu jaudu darbojas no jūnija līdz septembrim. Taču te ikviens aicināts braukt sauļoties, laivot, supot. «Esam draudzīgi dabai, cenšamies būt zaļi, cik varam,» stāsta saimnieki Juris un Ina Leimaņi. Piemēram, kemperu ķīmisko tualešu saturs tiek savākts speciālā tvertnē un nodots notekūdeņu savācējiem. Šis kempings ir īpašs ar to, ka šeit stingri jāievēro klusums – nekādas mūzikas un trokšņošanas, ko viesi ne tikai ievēro, bet arī no sirds izbauda. Pēc iespaidiem bagātas dienas atvadāmies jau tumsā ar apziņu, ka nesteidzīga ceļošana ir lielākā bioreģiona vērtība. Mums šī prasme vēl jāapgūst!
Lai vieglāk atrast
- Bio maizes ceptuve atpūtas parkā Rāmkalni, tālr. 29127407
- Kakao un šokolādes veikals Priya, tālr. 20666169
- Mākslas muiža, tālr. 29806507
- Bioloģiskā saimniecība Sildibenes, tālr. 29383276
- Līgatnes papīrfabrika (ekskursijas), tālr. 68203235, [email protected]
- Restorāns Pavāru māja, tālr. 27331222, [email protected]
- Ceplis un glempings Mākoņi un māls, tālr. 29428404, [email protected]
- Cēsu pils viduslaiku virtuves dārzs, tālr. 2657611, [email protected]
- Glempings Jēru klubs, tālr. 22144936, [email protected]
- Sliežu velosipēdi ZRailbikes, tālr. 26122943
- Kempings Apaļkalns, tālr. 29448188, [email protected]
Rakstu sērija tapusi ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
