Herpesvīrusa astoņas ādas

Herpesvīrusi ir daudz draudīgāki, nekā esam radušas domāt, paskatoties spogulī uz savu kārtējo aukstumpumpu. Tie ir kā viltīgi ceļabiedri – sākumā uzvedas pieklājīgi, neko pretī nerunā, un tad pēkšņi – sākas! Skaidro pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedrā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra poliklīnikas vadītāja un HIV/AIDS ambulatorās nodaļas vadītāja, Infektoloģe un dermatoveneroloģe Dr. med. INGA AŽIŅA.
Herpesvīruss
Anija Pelūde
2. aprīlis

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Dakter, lasīju, ka kopumā pasaulē atrasti deviņi dažādi herpesvīrusi un ar daļu no tiem mēs inficējamies jau bērnībā. Vispopulārākais laikam ir tas, kurš izpaužas ar aukstumpumpām uz lūpas.

– Ja veidojas aukstumpumpa, tā visbiežāk sākas ar niezi, kņudošu vai dedzinošu sajūtu, dažkārt vieta ir visai sāpīga. Apmēram pēc divām dienām parādās mazi pūslīši, kas ir pildīti ar caurspīdīgu, ļoti infekciozu šķidrumu. Drīzumā tie pārplīst, izveidojas krevelīte… To mēs visi zinām un gandrīz katra uz savas ādas ir pārbaudījusi – klasika! Pūslīši var sarasties arī starp degunu un augšlūpu. Bērniem līdzīgas sāpīgas čūliņas mēdz veidoties mutes dobumā – čūlainais stomatīts… Šis parasti ir pirmā tipa herpesvīruss HSV-1. Ļoti, ļoti lipīga infekcija. Līdz piecu gadu vecumam šo vīrusu ir dabūjis katrs trešais, bet līdz 18 gadiem – jau 90 procenti. Herpesvīruss, reiz organismā iekļuvis, tur arī paliek uz mūžu. Ar asins plūsmu HSV-1 aizceļo uz trīszaru nerva gangliju, kur tas snauž, gaidīdams labvēlīgus apstākļus – pārslodzi, stresu, apaukstēšanos –, lai pamostos un sāktu vairoties.

– Tieši kā bērni to dabū? Mēs viņus sabučojam, un viss?

– Aptuveni. Citus ar HSV-1 var inficēt, kad aukstumpumpa pārplīsusi, tādēļ to labāk ar rokām neaiztikt, bet pats galvenais – jāizvairās no skūpstīšanās un, tāpat kā angīnas laikā, nedrīkst dzert no vienas krūzītes. Streptokoks ir ļoti lipīgs, bet tas pats attiecas uz herpesvīrusu. Ja ģimenē ievēro personisko higiēnu – mazgā rokas un nedzer no vienas krūzītes, nelieto kopīgu dvieli, no inficēšanās var izvairīties, jo ārpus ķermeņa šis vīruss spēj izdzīvot tikai īsu brīdi.

Arī hronisks nogurums, sāpes muskuļu locītavās var liecināt par herpesvīrusa klātbūtni.

Kad paradīsies infekcijas izpausmes, atkarīgs no tā, cik stiprs ir organisms – vai imūnsistēma vīrusu savalda un neļauj tam pamosties. Tiesa, herpesvīrusi pēdējo 20 gadu laikā kļuvuši daudz agresīvāki. Pūslīši lien uz konjunktīvas – acu gļotādas – un HSV-1 var izraisīt pat aklumu. Tāpat mēs redzam, ka slimnīcā nonāk pacienti, kuriem vīrusa aktivitāte izpaužas kā meningīts vai encefalīts – iekaist galvas smadzeņu apvalks vai pašas smadzenes. Negribu nevienu baidīt, taču cilvēkiem jāzina, ka tā mēdz notikt.

– Kā herpesvīrusa izraisītais smadzeņu iekaisums izpaužas?

– Tie paši klasiskie meningeālie simptomi – stipri sāp galva, pārsvarā pieres un pakauša rajonā, paaugstināta ķermeņa temperatūra, drudzis, spranda stīvums, ir slikta dūša, vemšana… Tad vienmēr jāpatur prātā, ka meningīta paveidi ir dažādi, ka pie vainas var būt dažādi izraisītāji. Tāpēc mēs punktējam smadzeņu šķidrumu – likvoru, lai noskaidrotu cēloni. Jo atšķirsies ārstēšana, vai būs jālieto antibakteriāli līdzekļi vai pretvīrusa preparāti.

Ja runā par radniecīgo otrā tipa herpesvīrusu HSV-2… Tā ir seksuāli transmisīva infekcija, un šajā gadījumā līdzīgas aukstumpumpas rodas ap ģenitālijām – sievietēm ap kaunuma lūpām – un anālo atveri. Var inficēties visu veidu seksa laikā. Visbiežāk inficēšanās notiek slimības neaktīvajā periodā, un cilvēks nemaz to nepamana. Daudz izteiktāki un nepatīkamāki simptomi ir tad, ja vīrusu nodod tā uzliesmojuma fāzē. Tāpēc tad īpaša uzmanība jāpievērš higiēnai. Jo herpesvīruss no lūpām var viegli tikt pārnests uz ģenitālijām, un otrādi – HSV-2 itin viegli pārceļo uz muti un izraisa čūliņas uz lupām un rīklē. Latentā, aizmigušā, formā ģenitāliju herpesvīruss saglabājas krustu jušanas nervu ganglijā. No turienes tas vienmēr var aktivizēties un izraisīt ģenitāliju herpesu.

Kādreiz man pacienti vaicā, kurš no vīrusiem ir sliktāks?… Principā tam nav nozīmes, vai cilvēkam ir HCV-1 vai HSV-2, vai pat abi vīrusi, jo ārstēšanu tas neietekmē.

– Kāda tā ir? Zinu, ka tautā pirmais līdzeklis ir uzsmērēt uz lūpas, kur kņudina, kriksīti zobu pastas.

– Cilvēki visu ko izmēģina. Arī sēru no auss. Vai tam ir sekmes, man grūti spiest. Esmu tikai dzirdējusi no pacientiem, ka viņi tā mēdz darīt. Domāju, ka zobu pasta tāpat kā cinka ziede vienkārši sausina vietu, kur tā uzlikta, – mazina mitrumu, un ātrāk izveidojas krevelīte.

Ja tev uz lūpas uzmetusies aukstumpumpa, neberzē ar rokām acis, lai tajās neiekļūtu herpesvīruss.

Mēs, ārsti, ārstēšanā izmantojam aciklovīra preparātus. Ja inficējas ar pirmā vai otrā tipa herpesvīrusu, nav atšķirības, kur tas izpaužas – uz vienām lūpām vai otrām lūpām sievietēm –, ārstējam vienādi. Vispirms, lai mazinātu infekcijas radītās sāpes un niezi, var lietot dažādas aciklovīru saturošas ziedes un gelus – Zovirax, Acic, Aciclovir Actavis, Fenivir, Heviran un citus, kurus aptiekā pārdod bez ārsta receptes. Šo preparātu mērķis ir bloķēt vīrusa darbību konkrētajā vietā, lai tas nesavairojas. Bet tiem, kam aukstumpumpas un ģenitāliju herpess parādās ļoti bieži, ieteicams doties pie ģimenes ārsta pēc recepšu medikamentiem – aciklovīra tabletēm, kuras kursa veidā jālieto trīs nedēļas. Parasti saka: iesnas ārstējam vai neārstējam, septiņas dienas tās tik un tā būs. Taču, ja ir herpesvīruss, es tomēr ieteiktu uzsākt ārstēšanu. Vīrusa bloķēšanu, lai šie procesi notiktu ātrāk.

Ģenitālā herpesinfekcija ir nepatīkamāka tāpēc, ka uz dzimumorgāniem pūslīši parasti ir lielāki un plašāki, sievietēm var skart arī iekšlūpiņas, ir sāpīga čurāšana. Tad mēs iesakām kumelīšu vanniņas. Sieviete, kurai jau kādreiz ir bijuši ģenitāliju herpesa izsitumi, kurai tas nav pirmais infekcijas uzliesmojums mūžā, no prakses redzu – viņa noteikti atnāks pie ārsta, ginekologa vai dermatovenerologa. Pūslīši un čūliņas rada psiholoģisku neomulību, jo nav jau skaidrības – no kurienes tas man?! Kad šāda sieviete atnāk pie ārsta, viņš paņem arī analīzes, lai noteiktu citas infekcijas, kurām ir līdzīgas izpausmes. Piemēram, varētu būt aizdomas par sifilisu… Bet ir viena nianse – sifilisa čūliņas nesāp!

Aizrauties ar medikamentu lietošanu pašai uz savu galvu nevajadzētu, jo pret jebkuru preparātu veidojas rezistence – vīruss uz medikamentu vairs nereaģē.

– Kādreiz sievietes pašas aiziet uz aptieku un nopērk aciklovīra ziedi, nemaz neejot pie ārsta, jo to var iegādāties bez receptes…

– Ziedes drīkst izmantot, katrā ziņā sliktāk no tām tiešām nekļūs. Bet, ja ziede nepalīdz, ja process ir dziļāks, tad jāārstējas ar tabletēm, un tās gan var izrakstīt tikai speciālists, arī ģimenes ārsts. Aizrauties ar medikamentu lietošanu pašai uz savu galvu nevajadzētu, jo pret jebkuru preparātu veidojas rezistence – vīruss uz medikamentu vairs nereaģē. Kāda mana paciente bija izlasījusi, ka aciklovīra preparāts jādzer mazās devās profilaktiski – pa tabletes ceturtdaļai katru dienu, lai uzturētu fonu un herpesvīruss nemaz nespētu izpausties. Es gan šādu taktiku neiesaku, herpesinfekcijas ārstēšanas vadlīnijās nekas tāds nav rakstīts, un mēs izmantojam uz pierādījumiem balstītu medicīnu.

Savukārt informācija internetā ir ļoti dažāda, simts un viena mājaslapa par jebkuru slimību! Mūsdienās pacienti daudz lasa un nāk jau ar savu viedokli, kā viņi jāārstē. Bet es vienmēr tad stāstu, ka svarīgi izvērtēt, kur informācija atrasta, un jautāju, vai drīkstu to palasīt. Pētījumi pasaulē, protams, notiek, taču svarīgi, cik lielas cilvēku grupas tajos iesaistītas – trīsdesmit pacienti vai tūkstoši. Tāpēc uz internetu gluži droši paļauties nevar.

Kad uzmetas aukstumpumpas vai ģenitāliju herpess, paasinājuma fāzē C vitamīnu nebūtu lietderīgi lietot.

– Labi, aukstumpumpas no lūpas pazūd, taču pats vīruss, cik saprotu, organismā paliek.

– Jā, HSV-1 un HSV-2 vīrusi mājo nervu ganglijos, tur vīruss izveido sev rezervātu un guļ, līdz attiecīgos apstākļos atkal pamostas un izpaužas. Tas nav nekas unikāls. Mūsos šādā veidā dzīvo simts un viena infekcijas slimība, tikai, lai tās izpaustos, tiešām vajadzīgi piemēroti apstākļi. Te ir runa par imunitāti, kuru savukārt ietekmē stresa pakāpe, ēšanas režīms, fiziskās aktivitātes, citas slimības. Ko neiesaka? Imunitātes stiprināšanai bieži vien cilvēks izvēlas papildus lietot C vitamīnu. Bet tagad ir pētījumi, kas pierāda, ka C vitamīns tieši provocē herpesinfekciju. Tāpēc, kad uzmetas aukstumpumpas vai ģenitāliju herpess, paasinājuma fāzē C vitamīnu nebūtu lietderīgi lietot. Neskaidrošu tagad sarežģītos bioķīmiskos procesus, bet tas jāatceras kā fakts.

– C vitamīnu taču lieto arī profilaktiski, piemēram, kad visapkārt plosās gripa…

– Tā ir cita lieta, tad lieto C vitamīnu.

Pasaulē apmēram 95 procenti cilvēku ir inficēti ar HSV-1 vai HSV-2. Kas ir bīstami? Ģenitāliju herpesa aktīvā formā pirms dzemdībām varētu būt iemesls vizītei pie ginekologa, jo ir veicami speciāli pasākumi, lai bērniņš dzemdību laikā netiktu aplipināts ar herpesvīrusu. Lai pēc tam viņam nebūtu redzes problēmu. Zīdaiņiem un bērniem pirmajos dzīves gados šī pirmreizējā inficēšanās ar herpesvīrusu noris visai smagā formā – ar izteiktiem un lieliem herpesa izsitumiem, rīšanas grūtībām, paaugstinātu ķermeņa temperatūru un limfmezglu uztūkumu. Tādēļ arī drošības dēļ nevajadzētu zīdaiņus un mazus bērnus mīļot un bučot, ja pieaugušajam ir aukstumpumpas.

Tiesa, jaundzimušo no inficēšanās pasargā antivielas, kuras viņš saņem no mammas, piedzimstot bērns nav gluži balta lapa. Tas attiecas uz visām vīrusinfekcijām. Piemēram, ja HIV inficēta sieviete bijusi ļoti līdzestīga un grūtniecības laikā ārstējusies, lai profilaktiski pasargātu savu topošo bērniņu no šīs infekcijas, tad, ja mēs pēc viņa piedzimšanas uzreiz pārbaudām asinis, tajās noteikti atradīsim HIV antivielas. Bet tās būs no mammas. Tāpēc mēs nekad bēbītim nerakstām diagnozi HIV ne pirmajā dienā, ne pēc mēneša. Jāpaiet pusotram gadam, lai konstatētu, ka viņš ir atbrīvojies no mammas antivielām, un tikai tad noskaidrojas, vai viņš ir inficējies vai nav.

Pieradīts, ka uzturēšanās atklātā saulē veicina herpesvīrusa uzliesmojumus. Cilvēkiem, kam ir herpess, pēc atvaļinājuma siltajās zemēs visai bieži parādās tā recidīvi.

– Ja aukstumpumpas tiešam metas katru mēnesi?

– Dažreiz pacienti stāsta: «Dakter nu jau man herpess izsitas katru nedēļu!» Tad ir jāizvērtē. Pūslīšiem var būt dažādi iemesli, arī alerģiska reakcija vai kāda cita slimība ar līdzīgiem simptomiem. Cilvēks domā, ka tas ir herpesvīruss, bet patiesībā nav! Tāpēc vajadzīga ārsta konsultācija. Pareizai diagnostikai ir liela nozīme.

– Vai pāris reizes gadā pa aukstumpumpai uz lūpas ir normāli?

– Kā normāli? Jāsaprot provocējošie faktori. Jāatceras arī par solāriju un saules ultravioletajiem stariem. Tas jau labu laiku pieradīts, ka uzturēšanās atklātā saulē veicina herpesvīrusa uzliesmojumus. Cilvēkiem, kam ir herpess, pēc atvaļinājuma siltajās zemēs visai bieži parādās tā recidīvi. Parasti viņi to noraksta uz caurvēju vai straujo klimata maiņu, bet nē, vainīga saule. «Viņa aizbrauca uz Spāniju atpūsties, un vienalga metas herpess…» Jā! Jo, vienkārši sakot, Spānijā viņai virsū metās saule, un herpess ir organisma atbildes reakcija.

Ja mēs ēdam pilnvērtīgu uzturu – gaļu, zivis, piena produktus, dārzeņus – un neaizmirstam par rupjmaizes gabaliņu, vitamīni papildus nav vajadzīgi.

Arī uzturs ietekmē. Tagad populāras ir visvisādas diētas, bet, lai herpesinfekcijas recidīvi būtu retāk, ieteicams pilnvērtīgs uzturs, kurā ietilpst arī gaļa, zivis un piena produkti. Ja mēs savai imūnsistēmai nedodam to, ko tai vajag, sākumā tā stresa apstākļos izmanto citas rezerves, bet arī tās kaut kad izsīkst.

Jā, imunitātes stiprināšanai ir liela nozīme. Tāpēc arī saka: vajagot pārbaudīt imunitāti, vēlams veikt tādu smalku izmeklējumu kā imunogrammu…

– Imunitāte ir atbildīga par visu, un līdz ar to mēs imunitāti pārbaudām tad, kad ir biežas saaukstēšanas un metas visvisādas ligas. Tas no vienas puses. Bet no otras… Sanāk apburtais loks. Jo, atrodot izmaiņas imūnsistēma, tiek meklēti cēloņi, un mēs atkal atgriezīsimies pie dzīvesveida. Maiņu darbs, negulētas naktis, regulāri nepaēd – tā arī rodas imunitātes trūkums, un tas izpaužas ar slimībām. Tai obligāti nav jābūt herpesvīrusa manifestācijai, var paasināties vai izpausties arī kāda cita kaite.

Bet tik un tā pacienti jums noteikti vaicā: «Dakter, kā lai es stiprinu savu imunitāti?» It sevišķi rudenī.

– Tas ir tas, ar ko es ikdienā sastopos kā ārste… «Ko jūs man, dakter, ieteiktu palietot?» – «Es nevaru neko rekomendēt, ja neredzu jūsu analīzes.» Pret šīm lietām jāizturas zinātniskāk. Vai arī – kad cilvēks stāsta, ka viņš vienmēr rudenī lieto kompleksos vitamīnus, es parasti jautāju: «Vai jūs strādājat šahtā katru dienu bez pārtraukuma?…» Jāsaprot, ka vitamīni – tā ir terapija. Mēs esam pieraduši pie vārda vitamīni, ka tā ir nevainīga konfektīte… Bet patiesībā jābūt izanalizētam, kā mums trūkst, un tikai tad var lietot konkrētu vitamīnu noteiktā devā. Profilaktiski? Ja mēs ēdam pilnvērtīgu uzturu – gaļu, zivis, piena produktus, dārzeņus – un neaizmirstam par rupjmaizes gabaliņu, vitamīni papildus nav vajadzīgi.

Bet, ja es apzinos, ka neēdu regulāri, pilnvērtīgi?

– Tad es pieļauju domu, ka varētu lietot kompleksos vitamīnus. Bet arī – sākumā vajadzētu izrunāties ar ģimenes ārstu un veikt analīzes. Kaut vai noteikt banālo pilno asinsainu, paskatīties, kāda kopumā ir veselība. Jo, ja kaut kas nebūs tā, analīzes dos ziņu. Piemēram, ja būs dzelzs deficīta anēmija, hemoglobīna radītājs būs zems. Viss ir procesu ķēdīte, nevar vienu lietu izraut no konteksta.

Labi, cilvēks apzinās, ka neēd kārtīgi… Bet varbūt viņa organismam tas nemaz nav vajadzīgs. Viņa deva varbūt ir vienreiz dienā paēst, bet citam, iespējams, četras un piecas reizes nebūs pietiekami. Viss ir individuāli, un analīzes objektīvi parādīs katra veselības stāvokli. Mūsdienu medicīna piedāvā šādas iespējas, es no sirds iesaku to izdarīt. Jo, vēlreiz atkārtoju, vitamīnu lietošana nav nevainīga. Mēdz būt arī pārdozēšana, un tad mēs brīnāmies – «Kāpēc man drūp nagi un mati ir nespodri – es taču lietoju vitamīnus!» Bet tā ir otra medaļas puse, kad pārmērīga uztura bagātinātāju lietošana reizē ar papildu vitamīnu uzņemšanu izraisa hipervitaminozi. Katram vitamīnam organismā ir sava nozīme, sava fizioloģiskā un farmakoloģiskā aktivitāte, tāpēc tiem var būt virkne nelabvēlīgu efektu, arī mijiedarbība ar recepšu vai bezrecepšu zālēm.

Antivielas organismā ir imunitātes atmiņa. Slimība kaut kad bija, tā ir izslimota, un antivielas ir atmiņas par šo faktu.

– Par pārējiem herpesvīrusiem. Arī Epšteina–Barras vīruss esot no šīs saimes… Cilvēks kaut kāda iemesla dēļ, ārsta mudināts, uztaisa analīzes, tajās parādās antivielas, un nu viņš satraucas, kur tādu ligu dabūjis un kas notiks tālāk.

– Epšteina–Barras vīrusu dēvē arī par pavasara jeb skūpstīšanās vīrusu, jo tas visbiežāk izplatās ar siekalām. Pārsvarā arī tā ir bērnībā pārslimota infekcija, kas izpaužas ar nogurumu, palielinātiem kakla un padušu limfmezgliem, sāpēm kaklā, mandeļu pietūkumu, aplikuma veidošanās uz tām. Var būt paaugstināta temperatūra. Tipiska angīnas aina! Padomju laikos diagnostika vēl nebija mūsdienu līmeni, līdz ar to, ja bērns ar kaut ko tādu saslima, ārstēja ar antibiotikām, jo uzskatīja, ka ir smaga vai vidēji smaga angīna. Lai gan mononukleozes gadījumā antibiotikas nepalīdz… Bet tik un tā slimība pēc nedēļas vai desmit dienām pārgāja pati, un viss aizmirsās. Savukārt, lai infekcija uzliesmotu vēlreiz, tad jau jābūt nopietnam imūndeficītam, ko mēs kādreiz redzam HIV pacientiem. Tad var būt limfomas risks, var palielināties liesa vai aknas. Tāpēc tagad šādiem pacientiem veic skrīningu, jo pie īpaši zemas imunitātes šīs slimības varētu aktivizēties. Bet veselam cilvēkam nav par to pat jāaizdomājas!

– Arī tad, ja ir augsti antivielu titri analīzēs?

– Nav pamata satraukumam. Antivielas organismā ir imunitātes atmiņa. Slimība kaut kad bija, tā ir izslimota, un antivielas ir atmiņas par šo faktu. Kad vīruss pirmo reizi iekļūst organismā, veidojas IgM klases antivielas, kas pēc kāda laika izzūd. Tā ir akūtā slimības fāze. Pēc tam veidojas IgG antivielas, kas liecina, ka cilvēks jau kādreiz ir nonācis saskarē ar šo vīrusu vai arī slimība kļuvusi hroniska. Šajā gadījuma Epšteina–Barras vīruss guļ nervu ganglijos.

– Tātad arī Epšteina–Barras vīruss paliek organismā uz mūžu?

– Jā, un organismam nelabvēlīgos apstākļos tas var atkal izpausties. Ja ir imunitātes deficīts vai onkoloģiska slimība, kad organismam zūd spēja pretoties infekcijām. Bet, ja cilvēks ir vesels un ja viņš rūpējas par savu veselību, šis vīruss viņam netraucēs un neko sliktu nenodarīs. Mēs, mediķi, sakām, ka vīruss ir latentā formā, aizmidzis.Tātad – neieciklējamies! Neieciklējamies uz slimību! Es nekad nepārbaudīšu, vai cilvēkam ir šī infekcija, ja neredzēšu, ka tas ir imunitātes deficīta pacients.

Izskaidrot šīs nianses – tā ir mūsu, infektologu, maize. Kādreiz mēs cilvēkam norādām virzienu, kurp viņam doties, lai tiktu pie skaidrības. Piemēram, varbūt vajag paņemt uztriepi, lai noteiktu bakteriālo floru, ja ir iekaisušas mandeles. Bet pamatā tas ir, jā, izskaidrošanas darbs.

Novērots, ka daļai cilvēku, kas vakcinējušies pret vējbakām, retāk parādās arī aukstumpumpas. 

– Un kas mums jāzina par herpesvīrusu VZC?

Varicella zoster herpesvīruss. Tas gan ir nejauks, bērniem izraisa vējbakas, bet pēc to izslimošanas vīruss paliek muguras nervu dorsālo saknīšu ganglijos un tur guļ. Vēlāk – parasti mūža otrajā pusē, cilvēkiem pēc sešdesmit, vai situācijās, kad imunitāte novājinās (rodas tādas hroniskas kaites kā cukura diabēts un sirds slimības, bijušas operācijas, ir nepilnvērtīgs uzturs, ilgstošs stress…) – var parādīties jostas roze. Herpes zoster – tas ir vējbaku paveids.

Viena no jostas rozes indikatorslimībām diemžēl ir arī HIV, ko ārsti bieži vien neatklāj, jo pacientiem nepiedāvā veikt HIV testu. Te jāpievērš uzmanība tieši jauniem cilvēkiem, trīsdesmitgadniekiem. Lasot lekcijas ģimenes ārstiem un dermatologiem, kas biežāk sastop jostas rozi, mēs uzsveram, ka viņiem vajadzētu veikt HIV testu. Cilvēks šādos gadījumos ir spiests doties pie ārsta, jo jostas roze ir sāpīga. Vispirms parādās tirpšanas sajūta, nejutīgums, nieze vai stipras, durstīgas sāpes, pēc tam  — pūslīšiem līdzīgi izsitumi, kas stiepjas kā josta vai pusjosta muguras, krūšu vai vēdera daļā. Kādreiz šie izsitumi atgādina zarainu eglīti, jo vīrusi izplatās pa nervu gaitu, visbiežāk tieši pa muguru. Izsitumi saplūst grupās, veidojot čūlas. Pēc laika tās, protams, izzūd – izveidojas krevelītes, pēc kurām paliek pigmentācija, bet galvenais, ka nervu galos sāpes var saglabāties līdz sešām nedēļām vai pat ilgāk. Tad mēs iesakām lietot B grupas vitamīnus, pretiekaisuma medikamentus, lai situāciju uzlabotu.

Jostas roze mēdz atkārtoties?

– Jā, bet, kā jau sacīju, tad jābūt smagam imunitātes deficītam. Kādreiz jostas roze parādās pēc starošanas vai ķīmijterapijas, kad ārstēts vēzis. Ne vienmēr, bet gadās.

– Bet ir taču vakcīna pret vējbakām! Vai tā šo lietu neatrisina?

– Ja vakcinējas pret vējbakām, tādā gadījumā, inficējoties ar šo vīrusu, organisma atbildes reakcija visticamāk nebūs slimība. Vai arī cilvēks slimos vieglākā formā – antivielas, kas radušās vakcinēšanas rezultātā, neļauj vīrusam izpausties. Novērots, ka daļai cilvēku, kas vakcinējušies pret vējbakām, retāk parādās arī aukstumpumpas. Tādēļ tie, kuriem izskats ir ļoti svarīgs, piemēram, aktieri, profilakses nolūkā potējas pret vējbakām. Palīdz apmēram pusē gadījumu.

Bērnu vakcinēšana pret vējbakām mūsu valstī ir iekļauta imunizācijas kalendārā un ir bez maksas, tikai diemžēl dažas ģimenes aizspriedumu dēļ to neizmanto. Šī ir smaga tēma.

Bērnu vakcinēšana pret vējbakām mūsu valstī ir iekļauta imunizācijas kalendārā un ir bez maksas, tikai diemžēl dažas ģimenes aizspriedumu dēļ to neizmanto. Šī ir smaga tēma. Vispār paradoksāli… Ikdienā es redzu, kā smagi slimi cilvēki gaida, kad zinātnieki izgudros vakcīnas kaut vai pret C hepatītu, pret HIV, lai atbrīvotos no šīm infekcijām, bet te – vakcīnas ir, taču perfekti nostrādā nekompetenti stereotipi: vakcinēšos pret gripu – saslimšu; vakcinēšos pret vējbakām – saslimšu; vakcinēšos pret dzemdes kakla vēzi – saslimšu ar vēzi… Aizspriedumi ir dzīvi. Bet tie jālauž – gan mediķu auditorijā, gan pacientiem jāskaidro. Lai gan vienmēr būs arī vakcinācijas pretinieki.

Šajā sakarā gribu atgādināt, ka jau tagad būtu jāpadomā par vakcinēšanos pret gripu, jo – ja pārslimosi šo infekciju, pēc atlabšanas vēl no četrām līdz astoņām nedēļām imūnsistēma būs novājināta, un tajā brīdī var aktivizēties kaut vai tas pats herpesvīruss. Lūk, tikai viens no piemēriem, kāpēc būtu jāvakcinējas!

– Rīgas Stradiņa universitātes zinātnieki saņēma balvu par 2017. gada nozīmīgāko zinātnes sasniegumu. Viņu pētījumu mērķis esot izstrādāt metodes, kā atklāt cilvēka sesto (HHV-6) un septīto (HHV-7) herpesvīrusu organismā un novērst iespējamo aktivāciju… Cik būtiski ir šie nedzirdētie vīrusi?

– To rezultātā cilvēkam var rasties dažādi nervu sistēmas darbības traucējumi, ieskaitot hroniskā noguruma sindromu, kad cilvēks bieži vien nespēj koncentrēties un pavadīt kādā konkrētā vietā ilgāk par desmit minūtēm. Arī hroniskas locītavu un muskuļu sāpes visā organismā. Lasīju par šo pētījumu… Tajā atklāts, ka HHV-7 un HHV-6 var tikt pārmantoti no paaudzes paaudzē. Otrs veids, kā vīruss nonāk smadzenēs, ir caur elpceļiem. Tikai vēl joprojām nav skaidrības, kāpēc daļai cilvēku šie herpesvīrusi izraisa saslimšanu, bet citiem ne. Principā ar HHV-6 un HHV-7 infekciju ir saskārušies gandrīz 95 procenti cilvēku, un lielākajai daļai no tiem saskare ar vīrusu notikusi jau bērnībā līdz sešu gadu vecumam. Pēc tam tas saglabājas snaudošā formā un lielākoties neizraisa saslimšanu. Tomēr kāda ārēja iemesla dēļ, piemēram, gripas vai stresa rezultātā, vīrusa infekcija var aktivizēties.

Problēma ir tā, ka pašlaik visi šie slimnieki, kas mokās ar nogurumu, bezmiegu vai ilgstošu satraukumu, dodas pie ģimenes ārsta, tas viņus nosūta pie neirologa vai psihiatra. Tā šis nabaga pacients ceļo pa riņķi pie dažādiem speciālistiem, neviens īsti nesaprotot, ko ar viņu darīt, bet cilvēks nepieciešamo ārstēšanu nesaņem, jo nav zināms saslimšanas iemesls.

– Vēl esot herpesvīrusi, kas izraisa audzējus. Kur tādus var dabūt?

– Runa ir par cilvēka astoto herpesvīrusu (HHV-8). Ja šis vīruss ir aktīvs imunitātes krasas un ilgstošas samazināšanās laikā, varētu attīstīties Kapoši sarkoma. Tā vispirms skar kājas, parādās līdz centimetram lieli apaļi, plakani izsitumi tumši sarkanā vai violetā krāsā, kas dažu nedēļu laikā pārvēršas par izciļņiem, blīviem nesāpīgiem mezgliņiem un plātnītēm. Pakāpeniski tās izplatās uz gļotādu un iekšējiem orgāniem. Bet atkal – ne simtprocentīgi. Piemēram, ja cilvēkā latentā formā mājo HHV-8, bet visādi citādi viņš ir vesels, nekas slikts nenotiks. Savukārt, ja ir HIV vai vēzis, tātad ir lielāka varbūtība, ka attīstīsies audzējs. Tāpēc mēs šos pacientus ārstējam ar pretvīrusu preparātiem, lai imunitātes fonu turētu labā līmenī un lai neattīstītos arī sarkoma. Manā ārstes praksē bija gadījums, kad ārsts pats sev konstatēja Kapoši sarkomu, un tad viņš pārbaudījās, vai nav HIV, un konstatēja arī šo slimību. Protams, tas ir ārsta prāts un domāšana. Viņš tik vēlīni sāka meklēt iemeslus savai sliktajai pašsajūtai, jo to visu neattiecināja uz sevi. Bet galvenais šī piemēra mesidžs: jebkurā gadījumā, jūtot vai redzot savā organismā ko aizdomīgu, jādodas pie ārsta, lai precizētu diagnozi. Šajā gadījumā sarkoma bija pirmā, kas pievērsa uzmanību, un noskaidrojās, ka cēlonis ir HIV.

Infektologa konsultācija kādreiz nāk par labu arī tāpēc, lai samazinātu iespēju izpausties herpesvīrusu recidīviem, kaut vai tām pašām aukstumpumpām. Cilvēkam kādreiz šķiet, ka viņš visu dara pareizi, bet tā ir VIŅA pareizība – pareizi viņa uztverē, viņa kompetences līmenī. Kad tu ar pacientu parunā, izrādās, ka viņš neēd to un to, ka nedara to un to, rezultātā ar minimālām dzīvesveida korekcijām var sasniegt stāvokli, kad recidīvu biežums samazinās.

– Kā pie infektologa nokļūt?

– Diemžēl tā ir medaļas otra puse. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu, iepriekš pierakstoties. Mēs neesam tiešās pieejamības speciālisti. Ja ir akūts stāvoklis, tad vienmēr visas 24 stundas ir atvērta Infektoloģijas centra uzņemšanas nodaļa. Piemēram, ja izsitumi ir ļoti sāpīgi un to ir daudz, un ģimenes ārsts nav pieejams, tad varētu vērsties arī uzņemšanas nodaļā. Bet uz Infektoloģijas centra poliklīniku, lai konsultētos ar infektologu ambulatori, tāpat vien atnākt, pasēdēt dzīvajā rindā, lai tiktu pie speciālista, nevar. Protams, kādreiz palaimējas, jo pēkšņi kāds iepriekš pierakstījies pacients nav ieradies un atbrīvojas vieta, taču vispār ambulatorajām pieņemšanām ir iepriekšējais pieraksts.

BIEŽĀK sastopamie herpesvīrusi

  • Herpes simplex 1 un Herpes simplex 2 (HSV-1, HSV-2) – aukstumpumpas, aftas, čūlainais stomatīts, dzimumorgānu herpess.
  • Varicella zoster (VZV, HHV-3) – vējbakas un jostas roze.
  • Epšteina–Barras vīruss (EBV; HHV-4) – infekciozā mononukleoze un, iespējams, nehodžkina limfoma.
  • Citomegalovīruss (CMV; HHV-5) – smagas augļa patoloģijas grūtniecēm, pneimonija, arī aizdomas par zarnas vēža izraisīšanu.
  • Cilvēka 6. un 7. herpesvīrusi (HHV-6, HHV-7) – noguruma sindroms, drudzis, infekciozā eritēma jeb zīdaiņu rozeola.
  • Cilvēka 8. herpesvīruss (HHV-8) – Kapoši sarkoma (AIDS slimniekiem), limfomas.

 

BIEŽĀKIE IEMESI, kāpēc vīruss no savas guļasvietas atgriežas un izraisa slimību

*Novājināta imunitāte.

*Stress.

*Saaukstēšanās slimības un citas kaites, kas novājina imunitāti.

*Alerģija.

*Hormonālās svārstības (mēnešreizes, grūtniecība, krūts barošanas laiks).

 

Ko darīt, lai vīruss neaktivizētos?

Te imūnsistēmai ir izšķiroša loma, vai herpesvīruss izpaudīsies kā slimība vai ne. Tādēļ spēcini imunitāti!

1. Pilnvērtīgs uzturs.

2. Pietiekams miegs.

3. Nestreso! Nestrādā līdz izsīkuma robežai!

4. Sargies no atklātiem saules ultravioletajiem stariem.

5. Fiziskas aktivitātes svaigā gaisā.

 

 

 


 

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs