Rīga +13°C 
Bija īsts džentlmenis
Dziesma, ar kuru Helvijs un Laine pēc garākas pauzes atgriežas mūzikas apritē, ir par sapņiem, ilgām, nesatikšanos. Vaicāti, vai viņiem dzīvē ir kāds iemesls šādi dziedāt, Helvijs smejas: «Nē, skandāla nav. Kā 1994. gadā televīzijas konkursā Vajadzīga soliste iepazināmies, tā esam kopā līdz šim. Laikam esam tāds vecs un nemoderns pāris.»
Laine toreiz bija aizgājusi draudzenei līdzi pieteikties konkursam, taču Helvijam, kurš tur spēlēja klavieru pavadījumu, iepatikās tieši Laines balss, un viņš jaunietei piedāvāja piedalīties sava mūzikas albuma Dāvini man iedziedāšanā. «Ierakstot albumu, Laine man iekrita acīs. Nu, smuka jau viņa bija!» joprojām ar sirsnību atminas mūziķis un saka: «Kaut kā sabakstījāmies. Vēlāk Laine piedalījās Dailes teātra iestudējumā Meža gulbji, kopā mēģinājām dziesmas, viņa nāca pie manis uz mājām.»
Savukārt Laine randiņu periodu atceras:
«Tās jūtas radās, jo Helvijs lieliski prata sist kanti, aplidot. Viņš varbūt nedāvināja ziedus un konfektes, bet bija īsts džentlmenis.»
1999. gada Ziemassvētku naktī viņi apprecējās. «Tagad bērni jau izauguši. Dēlam Miķelim no pirmās laulības tūlīt būs 40 gadu, bet mūsu abu meitiņai peciņai Agnesei – 27. Viņa arī šogad startēja konkursā Supernova ar skatuves vārdu Agnesse,» atklāj Helvijs.
Pašiem savs bērnudārzs
Savulaik Helvijs paralēli muzicēšanai darbojās kafijas automātu biznesā. Tas pārdots, lai kopā ar sievu pirms 25 gadiem izveidotu bērnudārzu Mazulītis Rū. «Gājis mums dažādi – īrējām telpas, uztaisījām remontu, tad atkal bija jāmeklē jauna mājvieta. 2013. gadā nopirkām māju, un bērnudārzam tagad ir pastāvīga vieta Āgenskalnā, kur Laine vada Montesori skolu un palīdz pedagogiem kā mentore. Pirms sešiem gadiem izveidojām arī bērnudārzu Mārupē.
«Ideja par privāto bērnudārzu radās laikā, kad meita Agnese bija maziņa, gāja bēbīšu skoliņā. Biju strādājusi pedagoģijā, tāpēc nolēmu pamēģināt. Sāku ar bēbīšu skolu, vēlāk vecāki gribēja estētikas skolu, pēc tam – bērnudārzu,» teic Laine, bet Helvijs piebilst, ka tieši viņš ierosinājis ideju izveidot pašiem savu bērnudārzu.
Vieno arī atšķirīgas intereses
Helvijs stāsta, ka bērnudārza izveidošana abu attiecībām bijis īsts eksāmens. «Visā procesā bijām pilnībā iesaistīti, un abi tur zinām katru stūrīti. Ir dzirdēts, ka pāris kopā uzceļ māju un izšķiras, jo ir pamatīgi sastrīdējušies. Šis nav mūsu gadījums,» tā Helvijs. Viņš abu attiecības raksturo: «Mēs esam gluži kā tādi frontes biedri. Nav iespējams otru nodot, ja viņu esi izvilcis kā ievainoto. Strīdi ir vienmēr, izplēšamies, jo nesakrīt lēmumi. Bet tad izguļam nakti, un viss ir aizmirsies. Esam visas vētras izturējuši. Mūsu romantika pāraugusi stadijā, ka esam dzīves draugi.»
Helvijs piebilst – lai gan viens par otru zina gandrīz visu, garlaicīgi abiem neesot. «Grūti vārdos noformulēt, kas ir tas saistošais, kad kaisle ir pāri. Taču
esam pieķēruši sevi pie tā, ja trīs četras dienas esam bijuši šķirti, sākam viens pēc otra ilgoties un uztraukties, kāpēc otrs nav piezvanījis vai atsūtījis ziņu,» atklāj mūziķis.
Abi piekrīt, ka viņu ģimenē arī atšķirīgās intereses vieno. Laine dzied Austras bērnos, reizēm filmējas kādās epizodēs, bet Helvija vaļasprieks ir makšķerēšana. «Atgriežoties mājās, ar jaunu enerģiju un dzīvesprieku viens otru uzlādējam,» tā Laine. Runājot par sadzīvi, viņa stāsta, ka tagad, sākoties grila sezonai, galvenais ģimenes pavārs ir Helvijs. «Es labprāt rosos virtuvē mājās, bet ārā uz grila es varētu gaļu tikai sabojāt,» saka Laine.
Nostaigājuši visu Latvijas jūras robežu
Viņš atzīst, ka tagad ģimenei mūzika ir hobijs, nevis peļņas avots. «Atpūtas brīdī paņemam dzejas krājumu, saceram dziesmu un ierakstām to mājas studijā. Reizēm mūs uzaicina uz kādu koncertu. Pēdējos gados tālākais bija Anglijā kopā ar meitu Agnesi, kura dziedāja populāras angļu dziesmas, mēs – latviešu,» tā Helvijs.
Ar prieku viņš atminas, ka Lainei pirms pāris gadiem apaļā dzimšanas dienā uzrakstījis dziesmu Aizver dienu, ko izpildīja Andris Ērglis. Vēl viena no Stengrevicu nesenajām dziesmām Projām no šiem putekļiem tapusi, pateicoties kādam citam pāra hobijam. «Mums ir savs ģimenes retrīts – regulāri ejam pārgājienos. Esam nogājuši gar visu Latvijas jūras robežu. Nebijām iedomājušies, ka jūras krasts ir tik dažāds. Saskārāmies arī ar pārbaudījumiem – kad gājām gar Tūju, sākās lietusgāzes. Varbūt izklausās neticami, bet tiešām – iestigām smiltīs. Knapi, viens otram palīdzot, tikām brīvībā. Tagad esam nolēmuši iet gar jūras krastu Lietuvā,» stāsta Helvijs.
Viņi atzīst, ka šādi pārgājieni ir lielisks veids, kā vismaz piecas dienas aizmukt no visiem, ieklausīties klusumā, putnu dziesmās, izvēdināt galvu un nedomāt par risinājumiem, skaitļiem, lēmumiem.
