«Jāuztraucas nevis par troksni, bet klusumu» – kāpēc cilvēki piekrīt spiegot Krievijas labā?
Krievija, izmantojot sociālos medijus, zema līmeņa spiegošanas un nekonvencionālās operācijās iesaista arvien lielāku skaitu personu. Rezultāts – pārslogotas Eiropas tiesībsargājošās institūcijas un bažas par Eiropas kritiskās infrastruktūras drošību.
Roberts Rasums
Foto: Unsplash
Kā liecina 2025. gada Valsts drošības dienesta un Satversmes aizsardzības biroja ikgadējie pārskati, situācija Latvijā, Baltijā un Eiropā turpina būt saspringta. Krievijas, Ķīnas un citu Rietumu pasaules pretinieku aktivitātes kļūst aizvien agresīvākas, sarežģītāk iegrožojamas un bīstamākas.
Aizvadītā gada nogalē un šāgada pirmajā ceturksnī vairākas Eiropas domnīcas publicēja vērtīgus pārskatus par spiegošanas un nekonvencionālajām aktivitātēm Eiropā. 2022. gadā, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Rietumu valstis izraidīja simtiem Krievijas vēstniecību un konsulātu darbinieku, tādējādi būtiski iedragājot Krievijas tradicionālo izlūkošanas aģentūru.
Taču kopš 2022. gada ievērojami pieaudzis Krievijas izlūkdienestu organizēto aktivitāšu skaits.
Lai gan vervēšana labākajās Aukstā kara laika tradīcijās nekur nav pazudusi, labi sagatavotu rezidentu trūkums Eiropā lika Krievijai pievērsties modernākām metodēm, kuras iepriekš bija pieslīpējušas gan Irāna un Ziemeļkoreja, gan teroristiskās organizācijas – Al Qaeda un Islāma valsts.
Lasi tālāk, lai uzzinātu:
- Kā Krievija izmanto TikTok un Telegram, lai lēti vervētu spiegus?
- Kā Eiropas likumi ļauj Krievijas specdienestiem palikt nesodītiem?
- Kāpēc par spiegiem aizvien biežāk kļūst pusaudži un parādnieki?
- Kādi ir 10 Krievijas spiegu tipi 21. gadsimtā?
- Kāpēc liela daļa Eiropas valstu joprojām neredz Krievijas spiegus?
- Kas ir un kā darbojas norakstāmie aģenti?
