Rīga +23°C 
Šo neparasto stāstu par liktenīgo pareģojumu žurnālam SANTA uzticēja nu jau aizsaulē aizgājusi aktrise, slavenā Harija Liepiņa atraitne Mudīte Šneidere. «Viss kurss tikāmies līdz pēdējam – cits citu kā ģimeni turējām. Togad mums visiem bija tās 60. jubilejas – citam pēc cita. Un kādā reizē Gunārs teica – pēc gada 25. jūlijā viņu gaidot liels zaudējums,» atminējās Šneidere.
Kad filmējuši Vilkaču mantinieci, tirgus ainā piedalījušies čigāni.
«Kāda čigāniete Gunāram teikusi – es tev pazīlēšu. To arī izzīlējusi.
Nākamā gada 25. jūlija rītā viņš teicis – jāaizbrauc uz Rīgu paskatīties, kas notiek Ausekļa ielas dzīvoklī, ka tiešām nav izlaupīts… Bet kas to būtu domājis, ka viņa spēcīgajā augumā ir tik vāja sirds…» tā Mudīte.
1992. gada 25. jūlijs bija padevies ļoti karsts. Tā bija sausa vasara. Tās dienas notikumus pēcāk atstāstīja Gunāra un aktrises Veltas Līnes vedekla aktrise Ilze Pukinska: «Velta mani bija uzaicinājusi uz pusdienām, aizbraucu pie viņiem uz Baltezeru. Mēs ēdām piena zupu ar dārzeņiem. Kopš tā laika uz to nevaru paskatīties. Gunārs teica – izbrauks ar slēpēm, atsvaidzināsies, tad nāks ēst. Bet es redzēju – viņš nejūtas pārāk labi. Tomēr brauca. Gvido vadīja laivu.» Tas bijis pirmais brauciens togad, kurā Gunārs ar draugu kinooperatoru devās. Gvido pēc tam atmiņās ierakstīs:
«Uzreiz, kā kad viņu kāds būtu sašāvis, saļimst.
Es vēl nikns, tik forši sāka braukt, tagad atkal jāmet riņķī loks… »
Viņu izvilka no ūdens, centās elpināt.
Kad ieradās mediķi, jau bija par vēlu… Varbūt tiešām piepildījās čigānietes pareģojums. Aktierim tajā vasarā bija tikai 61 gads.
