Rīga +7°C 
Pašlaik biedrības Tiesiskums.lv galvenais darbs ir iegūt ziņas par cilvēku un uzņēmumu faktiski samaksāto obligātā iepirkuma komponenti jeb OIK un sagatavot prasījumu juridisko pamatojumu. Lai prasītu naudu atpakaļ, ir jāspēj pamatot gan to, kāpēc to atprasa, gan to, cik katrs ir samaksājis.
Būtisks solis ir sperts uzņēmumu datu iegūšanā – no AS Latvenergo esam saņēmuši informāciju par aptuveni 2500 juridisko personu OIK maksājumiem. Datus esam nosūtījuši uzņēmumiem pārbaudei un salīdzināšanai ar viņu grāmatvedības dokumentiem.
Tomēr saņemtā informācija vēl neaptver visu prasījumam nepieciešamo laikposmu. Tā attiecas uz daļu maksājumu no 2015. gada augusta līdz 2020. gada aprīlim un tikai uz Latvenergo rīcībā esošajiem datiem. Tādēļ uzņēmumam nosūtītajā tabulā redzamā summa vēl nav viss tā prasījums. Turpinām darbu, lai iegūtu arī agrāko maksājumu informāciju un datus no citiem elektroenerģijas tirgotājiem.
Atgādinām, ka juridiskajām personām joprojām ir iespējama pieteikšanās OIK atgūšanai, ieejot mājaslapā www.tiesiskums.lv un attālināti noslēdzot cesijas līgumu.
Privātpersonu datu saņemšanā darbs joprojām turpinās. Ar AS Latvenergo tiek risināti jautājumi par personas datu aizsardzību un datu drošu nodošanu. Šajā procesā ir iesaistīta arī Datu valsts inspekcija. Mūsu mērķis ir saņemt prasījumu sagatavošanai nepieciešamos datus centralizēti, lai ikvienam cilvēkam tie nebūtu pašam jāsameklē un jāiesniedz.
Fizisko personu reģistrācija un cesijas līgumu slēgšana OIK atgūšanai ir noslēgusies 2025. gada 30. decembrī.
Paralēli iegūstam dokumentus prasījumu juridiskajam pamatojumam. Ekonomikas ministrija ir izsniegusi tās rīcībā esošos OIK izvērtēšanas dokumentus. Dokumenti ir pieprasīti arī no Eiropas Komisijas.
Cik pieteikumu kopumā ir saņemts? Saskaņā ar biedrības apkopoto statistiku ir parakstīti 68 407 cesijas līgumi – no tiem 2664 ar uzņēmumiem.
Cesijas līgums nozīmē, ka cilvēks vai uzņēmums nodod biedrībai savu prasījumu par OIK atgūšanu, lai biedrība varētu to īstenot.
Svarīgi atšķirt parakstītu līgumu no intereses izrādīšanas vai reģistrēšanās sistēmā. Mūsu nosauktie 68 556 ir parakstītie līgumi. Cilvēkus, kuri ir tikai pieteikušies vai sākuši reģistrāciju, šajā skaitā neierēķinām.
Savukārt iepriekš publiski minētie 61 000 attiecas uz cesijas devējiem nosūtīto atskaiti par paveikto, nevis uz visu noslēgto līgumu kopskaitu.
Kādas ir izredzes naudu atgūt? Mēs saskatām pamatu turpināt OIK atgūšanu un tādēļ vācam pierādījumus, precizējam summas un gatavojam prasījumus. Taču pašlaik nevaram godprātīgi garantēt ne to, ka izdosies atgūt visu prasīto, ne konkrētu naudas saņemšanas datumu. Datu saņemšana ir nepieciešams priekšnoteikums prasības sagatavošanai. Tā pati par sevi vēl nenozīmē, ka pienākums naudu atmaksāt jau ir atzīts. Arī mūsu aprēķinātās summas un to atprasīšanas pamats būs juridiski jāpamato.
Papildus samaksātajai OIK paredzam izvērtēt un pamatot arī prasījumus par procentiem un inflācijas radītajiem zaudējumiem. Tomēr prasītā summa un beigās atgūtā summa var atšķirties.
Cesijas devējiem nosūtītajā atskaitē kā iespējamais prasības iesniegšanas laiks minēts 2027. gada sākums. Tas ir darba plāns, kura īstenošana atkarīga arī no nepieciešamo datu saņemšanas un apstrādes. Tas nav naudas izmaksas termiņš. Tiesvedības ilgumu un iznākumu iepriekš apsolīt nevaram.
Kāpēc šis process aizņem tik daudz laika? Runa ir par desmitiem tūkstošu prasījumu un daudzu gadu maksājumu vēsturi. Cilvēki ir mainījuši dzīvesvietas un elektroenerģijas tirgotājus, savukārt vecākie dati nav tik viegli pieejami kā nesenie rēķini. Mēs nevaram visiem piemērot vienu vidējo summu. Katrs prasījums jāsasaista ar konkrētā maksātāja datiem, un iegūtā informācija ir jāpārbauda. Tieši šis darbs ir nepieciešams, lai prasību varētu pamatot.
Kas pašlaik būtu jādara cilvēkam, kurš jau noslēdzis līgumu? Lūdzam sekot biedrības paziņojumiem un informēt mūs, ja mainījusies kontaktinformācija. Ja saņemta individuāla vēstule ar maksājumu datiem un lūgumu tos pārbaudīt, jāiepazīstas ar tajā norādīto informāciju un jāievēro konkrētās vēstules norādījumi.
Ja mājās ir saglabājušies agrāko gadu elektrības rēķini vai maksājumu dokumenti, iesakām tos saglabāt. Tie var noderēt maksājumu precizēšanai.
Saprotam, ka cilvēki gaida atbildi uz pašu svarīgāko jautājumu – kad nauda būs kontā. Šodien konkrētu datumu vēl nevaram nosaukt. Varam izskaidrot, kas ir paveikts, kādu datu vēl trūkst un kādi darbi nepieciešami, lai virzītos uz naudas atgūšanu.
