Rīga +9°C 
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2025. gadā 50,6% senioru alkoholu nelietoja vispār. Sanāk, ka teju puse tomēr vairāk vai mazāk to lieto.
Arī Nacionālā psihiskās veselības centra Ārstniecības departamenta galvenā speciāliste narkoloģijā Astrīda Stirna apliecina, ka alkohola un arī citu psihoaktīvo vielu, tajā skaitā dažādu medikamentu, lietošana senioru vidū joprojām ir problēma: «Diezgan bieži gan tuvinieki, gan ārsti dažādas fiziskas un psihiskas izmaiņas, kas senioram parādās, noraksta uz novecošanu, nevis alkohola lietošanu, taču patiesībā tās bieži ir saistītas ar apreibinošo vielu lietošanu. Arī Pasaules Veselības organizācija uzsver, ka vismaz 5% no fiziskām slimībām saistīti tieši ar alkohola lietošanu, jo tas gan izprovocē problēmas, piemēram, dažādas traumas, gan pastiprina slimības.»
Notušē negatīvās izjūtas
Alkoholu pēc 60 gadu vecuma lieto gan vīrieši, gan sievietes un arī abi divi kopā. Narkoloģe stāsta, ka reizēm uz veselības centru bērni vai tuvinieki atved alkohola lietotājus arī 80 gadu vecumā. Alkoholu lieto gan tādi, kas to darījuši jaunībā un brieduma gados, gan tādi, kas grādīgajam vairāk pievērsušies ar gadiem, un tam ir dažādi iemesli.
Arī teicienam, ka dzer ne jau no labas dzīves, nav gluži taisnība – narkologi savā praksē redz gana daudz cilvēku, kas dzer arī no labas dzīves.
«Faktori, kas veicina un pastiprina alkohola lietošanu senioru vidū, ir dažādi. Daļa jūtas vientuļi, jo viņu bērni aizgājuši no mājām vai pārcēlušies uz dzīvi ārzemēs, nereti dzeršanas iemesls ir konflikti ģimenē. Reizēm cilvēks vairāk sāk lietot alkoholu, aizejot pensijā. Uz darbu vairs nav jāiet, un seniors šādi atrod veidu, kā aizpildīt savu laiku. Tāpat dzīvesbiedra vai tuvinieka zaudējums ir alkohola lietošanu pastiprinošs iemesls. Daļa senioru stāsta, ka viņiem ir depresija, trauksmaini stāvokļi, slikts miegs un tāpēc viņi šīs negatīvās izjūtas mēģina notušēt ar alkoholu.
Nereti viņi ar šīm sūdzībām vēršas pie ģimenes ārsta, reizēm psihiatra, bet ne visi piefiksē, ka seniors paralēli trauksmes vai miega problēmām lieto arī alkoholu.
Tad ārsts izraksta nomierinošas zāles, trankvilizatorus vai miega līdzekļus, nemaz nezinot, ka seniors arī dzer. Ja šāds cilvēks nonāk mūsu redzeslokā, ar viņu ir grūtāk strādāt, jo viņš lieto vielu kombinācijas. Tiesa, ne vienmēr šie cilvēki nokļūst līdz narkologam vai psihiatram, jo arī ģimenes ārsti reizēm neiedomājas, ka viens no sliktās pašsajūtas iemesliem ir alkohols plus trauksme vai depresija. Jāatceras, ka, mēģinot ar alkoholu noņemt trauksmi un depresiju, cilvēks nokļūst vēl dziļākā depresijā un trauksmē,» uzsver Astrīda Stirna.
Drošas alkohola devas NAV!
Savulaik vēl Pasaules Veselības organizācija (PVO) minēja pieļaujamas un drošas alkohola devas, ko nevajadzētu dienā pārsniegt, bet tagad tas mainījies un PVO uzsver, ka nav tādas drošas alkohola devas un ka tas skatāms ļoti individuāli. PVO arī norāda, ka alkohola lietošana izprovocē veselu virkni dažādu audzēju, piemēram, kuņģa, zarnu trakta, plaušu vēzi. Narkoloģe arī norāda: «Kādreiz minēja, ka neliels alkohola daudzums var būt labvēlīgs sirds veselībai, bet tagad ir pētījumi, kas to neapstiprina.
Nav pierādījumu, kas apliecinātu, ka alkohols nelielās devās paglābs no sirds un asinsvadu saslimšanas, drīzāk otrādi – alkohols izprovocē gan fiziskas, gan psihiskas slimības.
Amerikāņi toksikologu kongresos daudz runā par to, kā alkohols ietekmē vecāka gadagājuma cilvēkus. Jāatceras, ka senioriem ir izmainīta gan vielmaiņa, gan alkohola pārstrāde organismā, aknu un citu orgānu funkcijas ir palēninātas un pasliktinājušās, līdz ar to viņi ir daudz jutīgāki pret alkoholu. Senioram vajag mazāk alkohola, lai viņš apreibtu. Cilvēkiem gados organismā samazinās arī ūdens daudzums, un arī tāpēc seniors ar mazāku devu panāk reibuma efektu, turklāt alkohola izdalīšanās no organisma ir lēnāka un viņš vairāk izjūt paģiras.»
Alkohols un medikamenti – bīstama kombinācija
Lai gan alkohola lietošana kopumā cilvēkiem virs 65 gadiem rada daudz lielākus draudus veselībai nekā jaunībā, viens no galvenajiem un nopietnākajiem draudiem ir alkohola mijiedarbība ar medikamentiem. Seniori bieži lieto vairākas zāles hronisko slimību ārstēšanai, piemēram, asinsspiediena un holesterīna zāles, pretsāpju un nomierinošos līdzekļus, miega zāles un citas. Un, ja viņš lieto arī alkoholu, tad šī kombinācija var būt toksiska un bīstama.
«Jāatceras, ka alkohols pastiprina medikamentu darbību – tie pastiprina viens otra darbību. Daļa medikamentu, piemēram, antibiotikas, miegazāles, vispār nav savienojami ar alkohola lietošanu. Jā, reizēm cilvēki lieto gan zāles, gan alkoholu un sekas uzreiz nejūt. Taču viņi tās jutīs ilgtermiņā, lietojot vairākkārtēji un ilgākā laika periodā.
Taču ir arī medikamenti, kas savienojumā ar alkoholu uzreiz var dot blakusefektus ar izteiktiem simptomiem, piemēram, sliktu dūšu, vemšanu, galvas reiboņiem.
Turklāt aknas to visu filtrē, un arī tās parasti nesabrūk uzreiz – tas ir pakāpenisks process. Protams, ir arī akūti stāvokļi, akūts pankreatīts, bet ne vienmēr tas notiek uzreiz, un tāpēc cilvēki kļūst nekritiski: «Ai, kas tad man notiks, ja vakarā izdzeršu vīnu un savas zāles,» bet ilgtermiņā tas ir ļoti riskanti. No otras puses, mēs nevienam nevaram noteikt, ko darīt un ko ne, jo tā ir katra paša izšķiršanās un veselība. Ja cilvēks neapdraud apkārtējos, lai pats atbild par savas dzīves kvalitāti. Tomēr būtu jāsaprot, ka alkoholu nedrīkst lietot vienlaikus ar medikamentiem. Ja seniors ir fiziski vesels un vakarā izdzer glāzi konjaciņa, nekas draudošs jau nenotiks, izņemot situācijas, kad viņš nākamajā rītā atkal meklē jaunu devu. Tas jau ir signāls, ka viņam ir alkohola atkarība.»
Traumu un slimību risks
Senioriem, kas lieto alkoholu, ir paaugstināts traumu un kritienu risks – pat neliels alkohola daudzums negatīvi ietekmē koordināciju, līdzsvaru un reakcijas ātrumu. Tas būtiski palielina kritienu, lūzumu, īpaši gūžas kakliņa lūzuma, un galvas traumu iespējamību. Tāpat alkohols var izprovocēt vai saasināt hroniskās slimības, piemēram, paaugstināt asinsspiedienu un radīt lielāku insulta risku, sirds un asinsvadu problēmas, aknu bojājumus, cukura diabētu. Alkohols pasliktina kognitīvās funkcijas – ilgstoša un regulāra dzeršana paātrina smadzeņu šūnu bojāeju, provocē atmiņas zudumus, apjukumu un var paātrināt arī demences attīstību.
Alkohola lietošana samazina arī imunitāti.
«Alkohola atkarīgie bieži slimo ar dažādām slimībām, tajā skaitā kardiomiopātiju un kuņģa un zarnu trakta slimībām, arī hepatītu, ko alkohols izprovocē. Iespējams, ja cilvēks nelietotu alkoholu, viņam nebūtu slimību paasinājumu vai tās vispār neattīstītos. Ja cilvēkam ir hipertoniskā slimība un viņš dzer, alkohols var pasliktināt stāvokli līdz pat hipertoniskai krīzei. Mums ir termins alkohola polineiropātija, kad dzeršanas rezultātā tiek skarta perifērā nervu sistēma, sašaurinās asinsvadi, rodas sāpes kājās – to novērojam hroniskiem alkoholiķiem, sevišķi vecumā pēc 60 gadiem,» stāsta Astrīda Stirna.
Ko darīt tuviniekiem?
Bieži vien seniors pats neatzīst, ka viņam ir problēmas ar alkoholu, sevišķi, ja viņš dzīvo viens un nav tuvinieka, kas to pamanītu. Arī tad, ja seniors dzīvo ģimenē, viņš nereti savu dzeršanu slēpj. Tad tikai radinieki atrod tukšas pudeles, kas paslēptas kaut kur skapja dziļumā vai zem gultas. Savukārt, lai noņemtu smaku, daudzi sūkā konfektes vai košļā košļājamo gumiju, vai arī izvairās no sarunas tuvumā.
Tāpēc ļoti būtiski, vai tuvinieki pamana seniora iedzeršanu.
To, kāds ir viņa miegs un vai viņam ir garastāvokļa svārstības. Vai viņam ātri beidzas pensija. Vai ir nesamaksāti rēķini un haoss mājās. Vai senioram redzami neizskaidrojami zilumi, skrāpējumi vai citas traumas. Tuviniekiem būtu jāpamana, kā mainās cilvēka uzvedība – varbūt viņš vairāk konfliktē vai viņam ir problēmas ar kaimiņiem. Varbūt tieši otrādi – viņš no visiem norobežojas un negrib iet ārā no mājas. Varbūt viņam ir kādas slimības paasinājums un izrādās, ka seniors vispār nelieto zāles, kaut gan viņam ir, piemēram, cukura diabēts. Protams, ne vienmēr viņi klausa bērnus un tuviniekus – visbiežāk meklē palīdzību tikai tad, kad rodas nopietnas veselības problēmas.
«Cik labi izdosies ārstēšana, atkarīgs no seniora līdzestības,» atzīst narkoloģe un turpina: «Ja seniors problēmu atzīst un pats vēršas pēc palīdzības, nevis tikai tāpēc, ka to vēlas bērni, rezultāts būs, bet tas ir individuāli. Cits pieņem palīdzību no malas, cits ne. Ir daļa, kas ar savu gribasspēku arī paši tiek galā, apzinoties, ka alkohols jau ir liela problēma. Atsevišķas alkoholisma ārstēšanas programmas senioriem nav, bet, tāpat kā citiem, viņiem pieejama narkologa konsultācija bez līdzmaksājuma un bez ģimenes ārsta nosūtījuma.
Tāpat var apmeklēt Minesotas programmu, kas ilgst 28 dienas un kur ar viņu strādā narkologi, psihoterapeiti un psihologi.
Minesotas programma ir Nacionālajā psihiskās veselības centrā Rīgā, Tvaika ielā, un Jelgavā, Ģintermuižā, to piedāvā arī privātā iestāde SIA Akrona. Tiesa, Tvaika ielā Minesotas programma ar novembri tiks pārtraukta un atsāksies 1. janvārī, jo beidzies finansējums. Psihiatri un narkologi pieņem arī ambulatori, var doties uz anonīmo alkoholiķu grupām. Ārstēšanas iespējas ir, tikai pašam vajag gribēt to darīt,» rezumē Astrīda Stirna.
