Rīga +9°C 
Kad deguna aizlikums nav parasta saaukstēšanās?
Akūtas vīrusu izraisītas iesnas visbiežāk ilgst aptuveni 7–10 dienas, dažkārt līdz divām nedēļām. Šajā laikā deguna gļotāda pakāpeniski atjaunojas, mazinās tūska un izdalījumi un elpošana caur degunu normalizējas.
Būtiskākais rādītājs ir ne tikai simptomu ilgums, bet arī tas, vai starp slimošanas reizēm elpošana caur degunu pilnībā atjaunojas un simptomi izzūd. Ja pēc katras saaukstēšanās elpošana atkal kļūst brīva, visticamāk, tās ir atsevišķas vīrusu epizodes. Savukārt, ja aizlikums nepāriet pilnībā, saglabājas izdalījumi vai simptomi periodiski uzlabojas un atkal pasliktinās, jāmeklē cits iemesls.
Ja sūdzības turpinās ilgāk par 10–14 dienām bez uzlabojuma vai atkal pastiprinās pēc šķietamas atveseļošanās, būtu ieteicams konsultēties ar ārstu.
Pieci biežākie ilgstoši aizlikta deguna iemesli
Ilgstošu deguna aizlikumu var izraisīt dažādi iemesli, un to, kas vainojams katrā konkrētajā gadījumā, var noteikt LOR ārsts. Biežākie iemesli, kādēļ deguns var būt ilgstoši aizlikts, ir:
- alerģisks rinīts,
- dažādu kairinātāju ierosināts nealerģisks rinīts,
- izliekta deguna starpsiena,
- palielinātas deguna gliemežnīcas,
- deguna polipi.
Alerģisks rinīts
Ja deguna aizlikumam pievienojas tādi simptomi kā ūdeņaini izdalījumi, nieze, bieža šķaudīšana, acu asarošana vai nieze, viens no iespējamiem iemesliem ir alerģija. Tā var izpausties sezonāli, piemēram, ziedputekšņu laikā, bet var arī būt klātesoša visu gadu, ja alergēni ir, piemēram, putekļu ērcītes vai mājdzīvnieki.
«Svarīgi novērot, vai simptomi pastiprinās noteiktā vidē vai pēc saskares ar konkrētiem faktoriem. Alerģiska rinīta gadījumā nepietiks tikai ar iesnu simptomu ārstēšanu, bet būs nepieciešama arī alergologa konsultācija. Tādā gadījumā mēs sastādām atbilstošu ārstēšanas plānu,» stāsta Daine-Loža.
Nealerģisks rinīts
Deguna gļotādu var kairināt arī dažādi citi ārējās vides faktori, piemēram, pastāvīgu aizlikumu un izdalījumu veidošanos var veicināt tabakas dūmi, darba vai pilsētvidē esoši putekļi, spēcīgas smaržvielas un citas ķīmiskas vielas. Dažiem cilvēkiem deguna aizlikumu provocē gaisa temperatūras maiņa, hormonālas svārstības, asi ēdieni un alkohols.
Svarīgi būtu atsevišķi uzsvērt pārlieku ilgu deguna pilienu vai aerosolu – tā saucamo dekongestantu, kas strauji mazina deguna tūsku, – lietošanu. Tie var būt noderīgi akūtu iesnu laikā, tomēr tos nevajadzētu lietot ilgāk par 3–5 dienām.
Šo līdzekļu ilgstoša lietošana var novest pie citas būtiskas problēmas – medikamentozajām iesnām, kad deguns vairs neprot brīvi elpot bez regulāras šo medikamentu lietošanas.
«Pacienti nereti stāsta, ka zina – ilgstoši šādus līdzekļus lietot nevajag, tāpēc aptiekā nopērk cita nosaukuma aerosolu. Taču aktīvā viela tajā ir tā pati, un rezultātā cilvēks turpina lietot to pašu medikamentu būtiski ilgāk, nekā tas pieļaujams. Ārsts var palīdzēt izvēlēties piemērotu ārstēšanas plānu un smagākos gadījumos apsvērt arī mazinvazīvu ķirurģisku risinājumu,» stāsta ārste.
Uzmanības centrā
Deguna starpsienas izliekums jeb deviācija
Deguna starpsienas izliekums ir bieži sastopama atrade, taču ne katra izliekta starpsiena rada sūdzības. Problēma rodas tad, ja tas būtiski apgrūtina gaisa plūsmu degunā.
«Šādos gadījumos var būt raksturīgi, ka viena nāss elpo sliktāk, var atkārtoties deguna blakusdobumu iekaisumi, var būt sliktāka vidusauss ventilācija, pastiprināties krākšana, novēro mutes elpošanu miegā vai pie fiziskas slodzes. Dažkārt cilvēks dod priekšroku gulēšanai noteiktā pozā, jo citādi elpošana kļūst pārlieku apgrūtināta,» skaidro ārste.
Tūsku mazinoši aerosoli var īslaicīgi atvieglot deguna elpošanu, taču nevar izmainīt kaula un skrimšļa struktūru. Tādēļ nepieciešama atbilstoša izmeklēšana un var tikt apsvērta ķirurģiska ārstēšana.
Palielinātas deguna gliemežnīcas
Deguna gliemežnīcas palīdz sasildīt un mitrināt ieelpoto gaisu, taču iekaisuma, alerģijas vai ilgstoša kairinājuma dēļ tās var palielināties un radīt pastāvīgu aizlikumu. Šis deguna aizlikums var būt mainīgs. Guļus stāvoklī simptomi var pastiprināties.
Palielinātu gliemežnīcu ārstēšana ir atkarīga no problēmas cēloņa. Ja ar medikamentiem iespējams mazināt gļotādas iekaisumu un tūsku vai kontrolēt alerģiju, kas izraisa gliemežnīcu palielināšanos, ar nozīmēto ārstēšanu elpošana var uzlaboties. Taču, ja problēma nepadodas medikamentozai terapijai un sūdzības saglabājas, var būt nepieciešama ķirurģiska ārstēšana.
Deguna polipi
Vēl viens iemesls, kas rada ilgstošu deguna aizlikumu, var būt deguna polipi. Hroniskam polipozam rinosinusītam raksturīga ilgstoši apgrūtināta deguna elpošana, kuru nereti var pavadīt spiedoša sajūta deguna blakusdobumu rajonā vai uz zobiem, galvassāpes, ožas izmaiņas, kas var ietekmēt arī garšas sajūtu.
Deguna polipi ir vērā ņemams faktors atkārtotu deguna blakusdobumu iekaisumu gadījumā.
Tomēr polipus un citas strukturālas izmaiņas nevar droši noteikt tikai pēc simptomiem – nepieciešama LOR ārsta apskate, lai spriestu par turpmāko izmeklēšanas un ārstniecības taktiku.
«Iesnu nav, bet caur degunu paelpot nevaru» – kāpēc?
Deguna aizlikumu ne vienmēr izraisa izdalījumi vai anatomiskas īpatnības. Elpošanu var apgrūtināt arī izmainīta gļotāda, ko izraisa sauss gaiss. «Tas ir sevišķi raksturīgi apkures sezonā, kad gaiss telpās kļūst sauss – tas var izžāvēt gļotādu, veicināt kreveļu veidošanos vai pat deguna asiņošanu. Tāpat līdzīgi deguna gļotāda tiek noslogota karstā klimatā, kad tiek lietots gaisa kondicionieris,» skaidro ārste.
Ja deguns regulāri asiņo un veidojas daudz kreveļu, ir svarīgi noskaidrot cēloni.
«Droši vien katram ir gadījies paurbināt degunu, taču ar to jābūt uzmanīgiem – tā var viegli traumēt gļotādu.
Ja degunā ir kreveles, gļotāda saudzīgi jākopj un jāmitrina ar speciāliem līdzekļiem, tāpēc vēlams doties pie speciālista un nekautrējoties pastāstīt par šādu problēmu. Mūsdienās pieejami dažādi līdzekļi, ar kuru palīdzību deguna gļotādu var atveseļot,» aicina ārste.
Kad jādodas pie ārsta?
Vizīti nevajadzētu atlikt, ja deguna aizlikums ilgst vairāk nekā 2 nedēļas, nav vērojams uzlabojums, simptomi atgriežas pēc šķietamas atveseļošanās, pasliktinās oža. Īpaši svarīgi izvērtēt izteiktu vienpusēju aizlikumu, atdalījumus ar nepatīkamu aromātu, sāpes sejā, drudzi vai ausu sāpes.
Steidzama medicīniska palīdzība nepieciešama, ja līdz ar deguna sūdzībām parādās pietūkums vai apsārtums ap aci, redzes izmaiņas, ļoti stipras galvassāpes, apjukums, spranda stīvums vai nopietnas elpošanas grūtības.
Izmeklēšana sākas ar sarunu par pacienta problēmu, simptomu ilgumu un to raksturu, iespējamiem izraisītājiem un iepriekšējo ārstēšanu. Pēc tam ārsts veic deguna apskati un, ja nepieciešams, izmeklē endoskopiski, lai izvērtētu gļotādu un citas anatomiskās vai iekaisīgās izmaiņas. Var būt nepieciešami radioloģiskie izmeklējumi vai cita profila speciālistu (piemēram, alergologa, gastroenterologa vai pneimonologa) konsultācija.
«Ārstēšana ir atkarīga no cēloņa. Reizēm pietiek ar medikamentiem un kairinātāju ietekmes mazināšanu, citkārt nepieciešama ķirurģiska korekcija. Piemēram, ja cilvēkam bijusi deguna trauma un redzam, ka tās rezultātā deguna ejas ir bloķētas, medikamenti nepalīdzēs un būs nepieciešama ķirurģiska ārstēšana. Nevajag censties sadzīvot ar grūti elpojošu degunu, bet noskaidrot problēmas cēloņus un kopā ar ārstu izvēlēties piemērotāko risinājumu,» aicina operējošā otolaringoloģe.
