Aizlaižam uzkost? Trīs izcili, bet mazāk zināmi kulinārie galamērķi tavai vasarai

Spānija, Astūrija: sidrs un  pupiņas 

Runājot par Spānijas ziemeļiem, populārākie gastronomiskie galamērķi ir Katalonija un Basku zeme – ar tās neskaitāmajiem, Mišlēna zvaigžņotajiem retoŗaniem, gaisīgajiām siera kūkām un burvīgajām pinčos uzkodām. Taču turpat ziemeļos ir daudz citu garšīgu pērļu, ko atklāt un nobaudīt. Tāda noteikti ir Astūrija valsts ziemeļrietumos – bagāta, zaļa province, ko apskalo Biskajas līča ūdeņi un kas lepojas ar unikālām kulinārām tradīcijām. Astūrija ir slavena ar gleznainajiem līča ciematiem un Kantabrijas kalnu ainavām, bet slavenākās pilsētas ir temperamentīgā Hihona un cēlā Ovjedo. 

Kas jānogaršo Astūrijā? 

Jūras veltes

Ar tām Astūrijas piekraste ir īpaši slavena: zivis un garneles, mīdijas un dažādas gliemenes, jūras ķemmītes, krabji, kalmāri un astoņkāji, omāri un citi jūras iemītnieki ir nepārspējami svaigi un izcili pagatavoti. Jūrasveltes var baudīt grilētas vai pagatavotas kādā no astūriešu slavenajiem sautējumiem un zupām. Īpaša delikatese ir sviestā svaidīts omārs (bugre) ar rīsiem.  Populārākās zivis, kas šeit katrā ziņā jānogaršo, ir grilētas sardīnes un sutināta menca, kā arī jūrasvelns (pixin)  sidra mērcē. 

Sidrs un siers

Astūrijas bezgalīgajos ābeļdārzos top neparasts, dabīgs, ļoti sauss sirds sirds, kas šeit katrā ziņā jānobauda. Dzēriena  burvība slēpjas tā baudīšanā – tā kā šis sidrs ir dabīgi raudzēts, tajā praktiski nav gāzes burbulīšu, bet skābie vietējie āboli dzērienam piešķir ļoti specifisku, minerālu garšu. Tāpēc dzēriens tiek baudīts no ļoti platām gāzēm, kurās tas pa maziem malciņiem tiek liets no ļoti iespējami liela augstuma.

Šādi ieliets un baudīts, astūriešu sidrs garšo pēc svaiga kalnu gaisa un brīvības – citādi šo unikālo garšu nav iespējams aprakstīt.  

Pateicoties Astūrijas brīnišķīgajam klimatam,  leknajām ganībām un iespaidīgajiem govju, kazu un aitu ganāmpulkiem, šeit top izsmalcināts siers, kas ir slavens visā Spānijā un ārpus tās robežām. Astūrijā top vaorāk kā 40 dažādu siera veidu – populārākie ir zilais siers cabrales, kūpinātais siers Ahumado de Pria, nepasterizētais govs piena siers Afuega’l Pitu, puscietais Gamonéu. 

Fabada

Visslavenākais no Astūrijas ēdieniem ir vienkāršs pupiņu un gaļas sautējums. Vienkāršs gan tas ir tikai paviršam skatienam – patiesībā šis ēdiens ir Astūrijas pārticības simbols. Līdzās pupiņām tajā ir vairāku veidu gaļa, ražota no šejienes izslavētajiem brangajiem lopiem. Pupiņas tiek ņemtas par pamatu arī citos sautējumos un zupās – piemēram, pote asturiano un fabas con almejas un citi. 

Astūriešu fabada – kā pagatavot? 

Sastāvdaļas:

• 300g kaltētu balto pupiņu 
• 300g žāvēta šķiņķa
• 150g spāņu čorizo desas
• 100g asinsdesas 
• 100g žāvēta cauraudzīša
• 1 l ūdens
• Laurlapa
• Pāris pipargraudi 

Pagatavošanas gaita:

1. Pupiņas uz nakti atstāj izmirkt. Nākamajā dienā tās nokāš un noskalo.
2. Liek lielā, biezā katlā, pievieno lielās šķēlēs sagrieztu šķiņķi, desu, cauraudzi, pārlej ar ūdeni, pieliek laurlapu un piparus.
3. Uzvāra, noputo, samazina liesmu līdz minimumam, aizvāko.
4. Karsē apmēram 2 stundas – līdz pupiņas mīkstas – ik pa brīdim apmaisot un raugot, lai sautējums nepiedeg katla dibenā.
5. Kad sautējums gatavs, gaļu sagriež mazākos gabaliņos un samaisa ar pupiņām.
6. Pasniedz karstu ar viegli apgrauzdēta maizes šķēli. 

Itālija, Boloņa: pasta, pasta, pasta! 

Boloņa ir pilsēta Itālijas ziemeļos, Emīlijas – Romanjas reģiona centrs. Boloņa ir pazīstama ar vairākām brīnišķīgām lietām – Vidusaiku arhitektūru, satriecošām katedrālēm, torņiem, laukumiem, tirdziņiem, arī pasaules senāko universitāti, kurā reiz apgaismojušies Dante, Petrarka Koperniks, Roterdamas Erasms un citi dižgari. Taču ēdiens… ak, ēdiens… Tieši Boloņa, nevis Roma, Neapole vai Sardīnija, ir pasaules pastas galvaspilsēta. Varbūt pat ēdiena galvaspilsēta.   

Ko nobaudīt Boloņā? 

Tortelini en brodo 

Mazie itāļu pelmenīši tortelīni ir dzimuši taisni Boloņā – un šeit tos pasniedz nevis ar mērci, bet gan liegā gaļas buljonā. Šādi tortelīni no tiesas kļūst par elegantu baudījumu. Pildījumā tradicionāli ir itāļu vārītā desa mortadella, kā arī rikotas siers. 

Tāpat šeit noteikti jānobauda tortelloni un balazoni – tādi kā milzu tortelīni, kas tiek pidīti ar sieru vai gaļu un pasniegti sviesta vai bešamela mērcē. 

Gramigna alla Salsiccia

Šī ir pasta, par kuras eksistenci zina tikai patiesi itāļu virtuves pazinēji Bet velti! Tā ir vienkārši pagatavojama un neaprakstāmi garšīga. Gramigna ir īpašās formas olu pasta, kas raksturīga tieši Boloņai un tās apkārtnes reģioniem. Šajā ēdienā to papildina sakapāta desiņa un maiga siera mērce. 

Ragū

Pasaulē Boloņas vārdu nes Boloņas mērce. Itāļi gan to sauc par ragū – un gatavo pavisam īpašā veidā. Īsts Boloņas ragū ir biezs, ļoti maigs un krēmīgs – kaut īsto recepšu pat pašā Boloņā šai mērcei ir simtiem. To parasti pasniedz ar tagliatelle nevis spageri vai rigatoni. Tāpat ar ragū gatavo arī lazanju – šeit tā garšo kā pasaka, papildināta ar bešamela mērci un parmigiano reggiano. 

Īsts Boloņas ragū – kā pagatavot?

Sastāvdaļas

• 1 kg kapātas vai rupji samaltas liellopa gaļas
• 2 burkāni
• 3 selerijas kāti
• 4 ķiploka daiviņas
• 100 g cauraudzīša (nekūpināta)
• 100 g vistu aknu
• 400 ml sausā baltvīna
• 400 g San Marzano konservēto tomātu savā sulā 
• 250 ml liellopu vai vistas buljona
• 500 ml piena
• sāls un melnie pipari
• eļļa un sviests cepšanai

Pagatavošanas gaita

1. Burkānus, seleriju, sīpolus un ķiploka daiviņas smalki sagriež.
2. Cauraudzīti un aknas sakapā. Lielā sautējamā katlā sakarsē eļļu un tajā izkausē karoti sviesta.
3. Apcep cauraudzīti un dārzeņus līdz dārzeņi mīksti (cep apmēram 10 minūtes). 
4. Gaļu un aknas vispirms  pa daļām apcep pannā un uz lielas liesmas – tā, lai gaļa nesutinās savā sulā, bet apcepas brūna. Pārliek katlā pie dārzeņiem. 
5. Katlu liek uz palielas liesmas, pievieno vīnu un maisot karsē apmēram 5 minūtes, ļaujot alkoholam iztvaikot. 
6. Visbeidzot pievieno konservētos tomātus, buljonu, kā arī pienu. Apmaisa, pievieno sāli un piparus, ļauj uzvārīties, tad samazina liesmu līdz minimumam un atstāj bez vāka (!) karsēties vismaz 3 stundas. Ik pa brīdim apmaisa. 

Francija, Elzasa: ēdiens kā mājās! 

 

Elzasa ir reģions Francijas galējos ziemeļrietumos – pie pašas robežas ar Vāciju un Šveici. Šī iemesla dēļ reģions pazīstams ar unikālu kultūru un virtuvi – it kā franču, bet vienlaikus tik vācisku. Kaut mūsdienās vairākums elzasiešu  runā franciski, vēsturiski šis ir bijis vācvalodīgs reģions. Reģiona lielākā un populārākā pilsēta ir cēlā Strasbūra, taču mazākie lauku ciematiņi (Kolmāra, Obernai, Kaiserberga un citi), kas izkaisīti Reinas ielejā un Vogēzu gleznainajos kalnos, ir gluži kā no nostalģiskām vācu pastkartēm izcelti. Maltītes katrā ziņā jāietur vietējās winstub – tavernās, kur porcijas ir gruntīgas un maltītes var noskalot ar vietējo vīnu vai alu. 

Ko nobaudīt Elzasā? 

Štovētus kāpostus un cūkgaļu 

Elzasiešu tradicionālā virtuve  ļoti atgādina vāciešu un pat latviešu ēdienus. Sutināts cūkas stilbiņš ar sinepēm. Mednieku desiņas ar kāpostiem. Sulīgas kotletes un sātīgi gaļas pīrāgi. Cūkgaļa ir elzasiešu populārākais gaļas veids, kura tradicionālā pagatavošana nu ļoti atgādina Lido piedāvājumu. Tradicionāls elzasiešu ēdiens ir Choucroute garnie – sutināti skābētie kāposti, kas tiek pasniegti ar ceptu cauraudzīti, cūkas cepeti, kartupeļiem un desiņām. 

Vīnu un alu 

Elzasas reģiona pērle ir skaistie vīna lauki.  Šeit galvenokārt tiek ražots baltvīns – sejienes (diezgan vāciskos) vīnus, sauc par vins d’Alsace un tie ir pasakaini: Elzasas vīna ceļš ir viens no jaudīgākajiem šī reģiona tūristu magnētiem. Elzasa ir arī galvenā alus ražotāja Francijā – Strasbūras apkārtnē.  Te ir Kronenburg, Fischer, Heineken, Météor, Kanterbräu un citas darītavas.

Cālis vīnā

Coq au Riesling ir vietējā Elzasas vīnā izsutināta vistiņa, pasniegta krēmīgā mērcē, visbiežāk ar krāsnī ceptiem kartupeļiem vai rāceņiem, sēnēm un sīpoliem. Šis ir viens no tradicionālākajiem reģiona ēdieniem, kurā apvienotas visas svarīgākās garšas – gaļa, vīns, saknes, sēnes un krējums. 

Flammekueche – kā pagatavot?

 

Flammekuche jeb tarte flambée bieži tiek kļūdaini dēvēta par picu. Patiesībā ar picu gan šim ēdienam ir maz kopīga. Flammekueche ir plāns mīklas kraukšķis, kas pārklāts ar krēmsieru, sīpoliem, bekonu un labi daudz melnajiem pipariem, un pāris minūtes cepts oglēs lielā karstumā. Flammekueche visbiežāk tiek baudīta krodziņos kā uzkoda pie alus. 

Sastāvdaļas:

• 150g miltu
• Liela ēdamkarote olīveļļas
• Šķipsna sāls
• 60 ml ūdens
• 100g kūpināta bekona
• Neliels sīpols
• Karote sviesta
• 3 lielas karotes skābā krējuma
• Pa šķipsnai sāls, piparu un malta muskatrieksta
• 4 – 5 karotes sarīvēta Grijēras siera 

Pagatavošana:

1. Cepeškrāsni uzkarsē iepšjami karstu (230C^o), sagatavo cepešplātni. Sajauc miltus, eļļu, sāli un ūdeni pēc vajadzības – rauga, lai mīkla nav pārāk sausa, citādi neturēsies kopā. Mīca pāris minūtes, atstāj atpūsties. 
2. Bekonu sagriež plānās strēmelītēs, sīpolu sagriež plānos gredzenos. Pannā virs vidējas liesmas maisot apcep bekonu, līdz viegli apbrūnējis. Izņem no pannas, noliek malā. Turpat pannā izkausē sviestu un apcep sīpolus līdz mīksti. Krējumam pievieno sāli, piparus un muskatriekstu, samaisa. 
3. Mīklu izrullē pēc iespējas plānāku (pāris milimetri) un izklāj uz cepešplāts.
4. Pārziež ar krējumu, pārklāj ar apcepto bekonu un sīpoliem. Visbeidzot pārkaisa sieru.
5. Cep krāsnī 5 – 10  minūtes, līdz maliņas sabrūnējušas.