Rīga +19°C 
Ko par ceļošanu saka neirologi?
Jaunākajos Austrālijas un Ķīnas zinātnieku pētījumos ir apstiprinājies – līdzīgi kā mākslas un mūzikas terapija, arī ceļošana ļoti nāk par labu garīgajai veselībai, tostarp demences profilaksei. No vienas puses, nekā pārsteidzoša, jo tās pamatā ir pozitīvā psiholoģija, kas veicina mūsu kognitīvajām spējām tik dziedinošo prasmi izbaudīt mirkli, pamanīt un būt pateicīgam par sīkām laimītēm, paturēt prātā labo.
No otras puses, mūsu smadzenes ir daudzkārt sarežģītākas, jo ar pozitīvo domāšanu vien tām nepietiek, garīgam možumam ir nepieciešams arī piedzīvojums, ko parasti sagādā neierasta vide un citas kultūras cilvēki, kā arī kustības, kuru nav ierastā mājas dzīvē.
Sensorā (mūsu ķermenisko maņu) un kognitīvā (prāta asuma) stimulācija, kas apvienotas ar fizisku aktivitāti, neļauj smadzenēm garlaikoties vai, vēl ļaunāk, iemigt.
Šis svarīgais komplektiņš ik reizes, kad dodamies ceļojumā, tiek patrenēts, iegūstot jaunu sociālu un emocionālu pieredzi, vairojot laimes hormonus, apgūstot citādas zināšanas un prasmes. Un tas sagādā tieši to veselīgā stresa devu, kas nepieciešama vielmaiņas paātrināšanai, veicinot organisma pašorganizēšanās spējas. Tāpēc, kā uzskata austrāliešu zinātnieki, ceļotāji ne tikai jūtas, bet arī izskatās jaunāki par saviem gadiem.
Tiesa, Austrālijā daudz nopietnāk uzlūko speciālistu ieteikumus garīgās veselības stiprināšanai, saturīga brīvā laika pavadīšanu iekļaujot dabiskas novecošanas profilaksē. Viņu izpratnē ceļošana ir veselīga dzīvesveida daļa, kas veicina kognitīvās spējas un fizisko aktivitāti, jo, būdami prom no ierastās rutīnas, cilvēki ir tendēti vairāk kustēties.
Pastaigas, pārgājieni, nūjošana, riteņbraukšana – rimti, savā ritmā, netiecoties uz rekordiem, taču sevi mazliet piespiežot – uzlabo cilvēku sirds un asinsvadu veselību, vielmaiņu, mazina muskuļu sasprindzinājumu, proti, trenē ķermeņa funkcionalitāti.
Turklāt mežu un liedagu ainavas spēj būt patiesi dziednieciskas, jo mazina stresu un uzlabo garīgo labsajūtu.
Ne velti pasaulē arvien vairāk mieru, klusumu un sevi meklē mežā, izbaudot savulaik japāņu aizsāktās meža terapijas piedāvātās iespējas.
Kāpēc pietiek pat ar dienas izbraukumu?
Taču zinātnieki arī brīdina, ka tikai pozitīva ceļošanas pieredze ir labvēlīga veselībai. Stress, kas pārņem, svešā valodā digitāli iegādājoties aviobiļetes, citā zemē nokavējot transportu, pazaudējot bagāžu vai saēdoties ko nelāgu, veselību nevis uzlabos, bet, tieši pretēji, graus. Tāpēc, ja vien nepārstāvi pieredzējušus ceļotājus, piemēroti būs arī īsi izbraukumi – vienalga, nedēļas nogalē vai pat uz vienu dienu.
Apceļot dzimto zemi vai tuvākos kaimiņus ir lieliska iespēja tikt gan pie jauniem iespaidiem, gan izkustēties, gan izbaudīt dziedinošo ainavu terapiju, gan satikt nepazīstamus ļaudis un uzsākt ar tiem sarunu valodā, ko saproti, gan nogaršot ko gardu vai neierastu, gan pārrasties mājās ar spirdzinošo piedzīvojuma pēcgaršu. Un, protams, īsam ceļojumam ir arī daudz pavisam piezemētu labumu, sākot ar līdzekļu ekonomiju, līdzi ņemamo bagāžas apjomu, maltīšu plānošanu un vieglāk pārvaramu nogurumu.
Turklāt šādus īsus izbraucienus varam atļauties biežāk.
Pētījuma autori gan norāda, ka nav vienas universālas pieejas labam ceļojumam, jo, kas vienam patīk un interesē, citam neder. Īpaši, ja ir kāda veselības problēma, kas ceļošanu apgrūtina. Tomēr tas nenozīmē, ka kādi kustību vai citi ierobežojumi būtu iemesls neceļot, vienkārši – rūpīgāk ir jāizraugās maršruts un iepriekš jāapzina iespējas.
Pieredzējušais tūrisma un vides eksperts, diplomēts biologs un lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs biedrs Juris Smaļinskis uz ceļošanu aicina paskatīties no citas puses: «Esam postpadomju sabiedrība, un tikai tagad sākam pierast pie domas, ka mūsu vidū ir cilvēki ar īpašām vajadzībām. Vai, ja esi seniors, tad nesēdi mājā un caur loga rūti skumji neraugies, kā citi dzīvo. Seniori ir ļoti dažādi – ir tādi, kas dodas pārgājienos, nūjo, ņem dalību dažādos pasākumos. Un ir tādi, kuriem, lai izkļūtu no mājas, ir nepieciešams specializēts transports. Un jāizvēlas viesu māja, kam ir ratiņkrēslam piemērots durvju platums un nav sliekšņu. Taču arī par to ir padomāts.»
Labāk ceļot ar mazbērniem vai vienaudžiem?
Dodoties brīvdienās, liela nozīme ir arī ceļabiedriem. Novērots, ka seniori labprāt ceļo grupā. «Pēc kovida pandēmijas šādu ceļojumu gan ir mazāk, kā arī grupas ir mazākas skaitā. Senioriem reizēm ir nepieciešama palīdzība digitālo biļešu iegādē, maršruta plānošanā, vajag kādu, kurš palīdz sagādāt transportu vai atrast vietējo gidu,» norāda Juris Smaļinskis, piemetinot, ka tas vairāk attiecas uz tālākiem braucieniem.
«Spriežot pēc ierakstiem sociālajos tīklos, seniori nav tik mobili, tāpēc meklē pārvietošanās iespējas, piemēram, kompāniju ar transportu. Taču pastāv tāds demokrātisks veids kā kājāmiešana, un, ja vēl to sakombinē ar sabiedriskā transporta maršrutu, problēmu kļūst vēl mazāk. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc Lauku ceļotājs 2017. gadā Latvijā uzsāka Jūrtakas un divus gadus vēlāk arī Mežtakas izveidi.
Tagad šie divi maršruti iekļāvušies Eiropas garo distanču pārgājienu tīklā un ir ļoti populāri, pa tiem iet visu vecumu cilvēki no visas pasaules, tostarp arī seniori.
Piemēram, pērn gāja senioru grupa no Austrālijas – nedēļu vai pat dienas desmit. Ja tā padomā, strādājošs cilvēks bieži nevar atļauties tērēt tik daudz laika, lai dotos pārgājienā uz otru pasaules malu, taču, esot pensijā, tam tikpat kā nekas netraucē.
Un vēl – kad sākām veidot šos maršrutus, domājām, ka cilvēki pa tiem dosies tikai vasarās. Tagad varu teikt, ka maršruti gandrīz pieprasītāki ir citos gadalaikos, pat ziemā, ja ir piemēroti laika apstākļi, jo vasara, iespējams, ir pārāk piesātināta ar citiem notikumiem. Jūrtakas un Mežtakas lapā balticstrail.eu (informāciju atradīsi arī tad, ja tīmekļa pārlūkā vienkārši ierakstīsi šos maršrutus) esam paredzējušu iespēju iepriekš kārtīgi pārbaudīt iecerētā maršruta iešanas apstākļus. Starp citām piktogrammām ir arī ikona vieglāk ejams – tas ir īsāks maršruts ar mierīgāku reljefu, piemērots senioriem.»
Taču, ja jāatbild uz jautājumu, kas ir labāka kompānija ceļošanai – mazbērni vai vienaudži –, zinātnieki, neapstrīdot visu to pozitīvo, ko sniedz stipras ģimenes saites, norāda, ka ceļojums mūs zināmā mērā piespiež mijiedarboties – ar līdzbiedriem, ar apskates objektu gidiem vai viesmīlības speciālistiem, kas uzlabo kognitīvās funkcijas un kliedē vientulību.
«Taču ir viena joma, kurā sastopas bērnu un senioru intereses – minizoo vai lauku sētas, kurās drīkst apmīļot dzīvnieciņus,» piebilst pieredzējušais tūrisma speciālists.
Ideāli liedagi ūdens soļošanai
Lai uzturētu pašatveseļošanos, mērenas fiziskās aktivitātes ir labvēlīgas kauliem, muskuļiem un locītavām – tā Austrālijas pētnieki par ceļošanu kā seniora iespēju kustēties vairāk. Juris Smaļinskis stāsta par iniciatīvu, kad pērn bija uzaicinājuši divas Francijas aqua walking (ūdens soļošanas) entuzistes, lai viņas pastāstītu, kāpēc cilvēkam brieduma gados un vecākam, ieģērbtam hidrotērpā, ir jāsoļo pa jūru. Ideja – ūdens, īpaši sāļūdens, ķermeni padara vieglāku, līdz ar to mazinās slodze uz kājām.
«Atsevišķās Eiropas valstīs ūdens soļošana ir kļuvusi par iecienītu disciplīnu, kurā notiek pat sacensības. Cilvēki 70+ un 80+ pēc traumām, ar muguras problēmām vai vienkārši vecuma dēļ sāk nodarboties ar šo aktīvās atpūtas veidu. Ar nepilna gada pieredzi mūsu ūdens soļotāji piedalījās sacensībās Francijā un pat izcīnīja godalgas.
Francūzietes, iepazīstoties ar mūsu jūrmalu, bija šokā – simtiem kilometru ūdens soļošanai ideālu apstākļu!
Lai nodarbotos ar ūdens staigāšanu, nepieciešama cieta, smilšaina jūras vai arī ezera gultne. Tam piemērotāks ir līcis, izņemot vietas, kur ir akmeņi, » stāsta tūrisma eksperts. Taču tiem, kuri vēl nedomā par pievienošanos ūdens soļotājiem, bet grib vienkārši mazliet ilgāk paieties gar jūru vai pa meža taku, svarīgākais ir atbilstīgs apģērbs, vislabāk ūdensnecaurlaidīgs, jo mūsu laikapstākļi ir mainīgi, un ērti, ievalkāti apavi.
«Ja vien nedodies daudzdienu pārgājienā, līdzi ir jābūt bankas kartei un nedaudz skaidrai naudai. Kaut gan, salīdzinot ar pasauli, esam ļoti labi elektronizēti, » tā Juris.
Nogaršo un pasmaržo
Vēl viens zinātnieku secinājums par labu ceļošanai – jaunu garšu un aromātu pieredze, kas pozitīvi iedarbojas uz smadzeņu možumu. Tāpēc visi tie, kuri azartiski nododas lauku labumu meklējumiem un degustēšanai, dara ļoti pareizi. Un Latvijā ir, kur izvērsties, jo no tiem dažiem desmitiem saimniecību pirms trīsdesmit gadiem, kas viesiem piedāvāja nogaršot pašu ceptu maizi, sieru vai zemenes, nu šāds piedāvājums mērāms četriem cipariem!
Ir Rudzu ceļš un Siera ceļš, un Sidra ceļš, un saimniecības, kas cienā ar augļiem, vīnu un pat ko stiprāku. Tikpat iecienīta ir daiļdārzu apceļošana. Ir grūti izvēlēties, lai ko ieteiktu, jo viss nupat būs pilnziedā, krāšņs un smaržīgs.
Šovasar ieplāno – iesaka Juris Smaļinskis
- Orhideju taku Engures ezera dabas parkā, dažu kilometru gara, taču iespējams apskatīt dažādu sugu savvaļas orhidejas, piemēram, dzegužpirkstītes, un bezdelīgactiņas. No putnu vērošanas torņa ar tālskati var palūkoties, kā uz salas ligzdo lielie un mazie ķīri. Tur var piedzīvot arī lielisku saulrietu.
- Pat karstākajā atvaļinājumu laikā Jūrtakā starp Kolku un Ventspili nav daudz cilvēku. Piemēram, līdz Mazirbei var aizbraukt ar autobusu un tad doties uz Kolku. Lielisks ir Mežtakas posms cauri Gaujas Nacionālajam parkam, kas ir populārs arī ārzemnieku vidū. Tas ir sadalīts piecās dienās, taču var iet vienu no šiem posmiem, galapunktus saskaņojot ar sabiedrisko transportu. Senioriem, iespējams, vasarā Mežtaka ir piemērotāka, jo saulainā laikā mežs sniedz paēnu, tāpēc nav tik karsti.
- Izmēģini pastaigu ar purva kurpēm. Tas nav tas pats, kas staigāt pa laipu, bet tas nav arī tas pats, kas staigāt vienkārši pa purvu. Purva kurpes ir piemērotas arī senioriem. Un pašlaik purvs tik skaisti zied!
