Rīga +17°C 
Ja krāsa nobružāta
Ja grīdas krāsa (alkīda vai faktiski jebkura grīdas krāsa) vietām nobružājusies, sašvīkāta un kļuvusi blāva, grīdu izmazgā, ļauj kārtīgi nožūt un pāriet pāri ar karstu lineļļu, kam pievienots nedaudz terpentīna. Krāsa atgūs savu spožumu! Tas pats attiecas uz jebkuru krāsotu priekšmetu. Bet, ja krāsotai dēļu grīdai krāsa nodilusi tiktāl, ka vietām rēgojas jau pliki dēļi, ņem tādu pašu lineļļas krāsas toni kā grīdas krāsai (vai atšķirīgu toni, ja grib raibāku grīdu, proti, defektu pārvēršot par efektu), piejauc pie tās pašas eļļas un ieeļļo nodilušās vietas. Lieko noslauka, un grīda būs uzfrišināta!
Ja radušās spraugas
Koks ir dzīvs, elpojošs materiāls, kas, uzlikts dēļu izskatā uz grīdas, apkures sezonā mitrumu atdod, vasarā atkal savāc – vairāk gan tas raksturīgs jaunām, nevis vecām koka grīdām. Ko darīt, ja grīda pēc laika kļūst šķirbaina? Viens – dēļus atskrūvēt un dzīt kopā no jauna. Otrs variants – lielākās spraugās ievietot koka līstītes, bet tā, lai līstīte pievienota tikai vienam no dēļiem, nevis abiem (citādi staigājot salauzīs).
Ja ir savērpies koks jeb kreisā skrūve
Ja zināms, ka kokmateriāls mežā cirsts vasarā, tas nebūs labs grīdas dēļiem. Tāpat jāskatās, vai koks nav vērpts – tā dēvētā kreisā skrūve, kad jaunībā koks vērpjas pa kreisi. Šādu koku grīdām neizmanto, jo tas vērpjas atkal un atkal. Jāskatās, lai tā dēvētā kreisā skrūve nebūtu ne baļķos, ne dēļos. To var redzēt uzreiz – baļķī ir plaisiņas. Kad baļķis kalst, tam mēdz būt plaisas, un tad var pavērot, vai tās griežas pa kreisi. Šādus kokus var izmantot kaut kur, sastrādātus īsos gabaliņos, kur tas nav tik būtiski.
Daži noderīgi knifi
- Lai dēļi labāk sarastu ar klimatu mājā un pārlieku nedeformētos, ir metode, ka sākumā uz pagaidu laiku (nestiprinot un nenaglojot) grīdas dēļus vajag ieklāt otrādi – nevis tā, kā paredzēts lietot, bet dēļu apakšas uz augšu. Tad kādu laiku pa to grīdu staigā pāri un tikai tad dēļus liek ar seju uz augšu un naglo klāt.
- Uz lāgām pirms dēļu likšanas jālīmē kaut kas elastīgs, gumijots vai korķveida, kas slāpē skaņas, lai telpā neveidotos koncertzāles efekts. Un otrādi – ja gribas, lai mājās soļi skaisti skan un atbalsojas, var neko nelīmēt, tikai tad kārtīgi viss jānostiprina, un lielākam efektam vēl zem grīdas var sabērt plēstus stiklus – šāda metode senāk izmantota arī operā zem orķestra bedres.
- Kā ar ūdensdrošajām lakām telpām, kur lielāks mitrums un ūdens mēdz šļakstīties uz grīdām? Piemēram, likt grīdu no brāķētiem dēlīšiem, nokrāsot ar tumšu darvas krāsu no abām pusēm, noslaucīt lieko un – dēļi kļūs ar lazējuma efektu. Tad nolako ar eļļas laku ļoti plānā kārtā, un drīkst piešļakstīt grīdu! Slapjums gan ir jāuzslauka, lai mitrums neaiziet, kur nevajag.
- Ūdensdrošās lakas ar laiku saplaisās, un pa tām sīkajām plaisām tiks iekšā mitrums – koks gribēs žūt, bet nevarēs, tāpēc centīsies laku nomest nost. Jo ir tāds likums, ka pārklājumam vienmēr jābūt mīkstākam par pašu materiālu, proti, elastīgākam par koku, jo koks staigā, un, ja pārklājums nespēj staigāt līdzi, tas krīt nost. Un tās plaisas lakā nemaz tā nevar ieraudzīt, bet tās ir – ja apakšā zem lakas nav nekādas aizsardzības, kokam nepatiks. Tad tas parasti izskatās tā, ka lakā veidojas bālgani plankumi, tā lec vietām nost. Tāpēc ar blīvajiem pārklājumiem tālu netiksi, tos var klāt uz metāla, akmens, bet ne uz koka.
