Rīga +11°C 
Gan smagas un milzīgas, gan tik maziņas, ka ietilpst plaukstā, cekulainas un spalvainas, raibas un vienkrāsainas – grūti pat noticēt, ka visi šie putni pieder vienai sugai un tās visas tiešām ir vistas! Latvijā šobrīd audzē gan smalku šķirņu, gan bezšķirnes jeb dažādu šķirņu krustojuma vistas, gan tā sauktos krosus – vistas, kas speciāli selekcionētas, lai tām būtu augsta dējība. Vēl ir broileri, kas tiek audzēti gaļai.
Kuru šķirni?
Šķirnes putni ir vienīgie, kas patiešām pilnībā pārmanto savu vecāku īpašības, un audzētājs skaidri zina, kāds izaugs šis cālis. Savukārt baltās, raibās un brūnās kladzinātājas, kuras atceramies no bērnības laukos, noteikti nebija šķirnes vistas, bet jauktenītes. Šķirnes putnus audzēšanai izvēlas tāpēc, ka tā jau iepriekš skaidrs, kāds būs jaunais vistu kūts iemītnieks.
Katrai šķirnei ir ne tikai noteikts izskats, bet arī īpašības un raksturs. Ir gan mierīgi putni, gan kaislīgi, piemēram, kā visas itāļu šķirnes – tās ir jūtīgas un ļoti emocionāli visu pārdzīvo.
Tāpēc ne katra šķirne katram audzētājam saimniecībā iederēsies.
Piemēram, La Fleche šķirnes putni ir tik tramīgi, ka tramīguma dēļ var kļūt agresīvi. Turpretī vairākas liela auguma vistu šķirnes, piemēram, bramas, ir ļoti mierīgi putni, kas vēlas draudzēties ar cilvēku. Lielajās vistu fabrikās audzē gaļai nolemtos broilerus un superdējējus krosus – šie putni radīti, lai sāktu ātri dēt un dētu daudz, bet viņu mūžs ir īss. Pēc pusotra vai diviem gadiem kross vairs neiztur lielo dēšanas tempu un nonāk zupā vai tiek par lētu naudu pārdots.
Tā ir lielākā atšķirība no šķirnes putna – ir šķirnes, kas savas dēšanas īpašības nezaudē pat septiņus gadus. Mazie mājputni, piemēram, pundurvistiņas, dzīvo ilgāku, lielās šķirnes – īsāku mūžu. Tomēr labi aprūpēti šķirnes putni mēdz nodzīvot arī cienījami garu mūžu, kādus 10 gadus. Pundurvistiņu mūža rekords ir pat 17 gadu.
Varbūt pērļu vistiņu?
Pasaulē ir ap 250 mājas vistu šķirņu. Kādas un cik šķirnes pašlaik tiek audzētas Latvijā, to gan neviens neuzskaita. Mājputnus ieved vai nu kā neizšķīlušās olas, vai kā pieaugušus putnus no izstādēm un gadatirgiem, visbiežāk no Lietuvas, Igaunijas un Polijas, pa kādam ieceļo arī no Rumānijas, Ungārijas un citām tālākām valstīm. Latvijas audzētāji parasti izvēlas vai nu izteikti lielas un smagas, vai, gluži otrādi, maza auguma šķirņu vistiņas.
Daudziem patīk tādi lieli un rāmi mājputni kā bramas, lielie kohini un orpingtoni. Tādas šķirnes gailis parasti sver ap pieciem kilogramiem un vairāk! Daudziem patīk pundurvistiņas – japāņu čabo šķirnes vistas, pundurzīdavistas un pundurkohini. No Malaizijas nākušās seramas, kas sver 350– 500 gramu un plaukstā iegulst kā zvirbulēns. Tā ir vismazākā pasaulē reģistrētā vistu šķirne.
Vidēja izmēra šķirnes Latvijā nav īpaši iecienītas – ja neskaita dējējvistas, piemēram, itāļu leghorna, legbāra un Saseksas vistas.
Divas no šīm šķirnēm ir dējējvistas, bet Saseksas vistas audzē gan olām, gan cepetim. Vēl pie mums populāras atkal kļūst pērļu vistiņas. Tām ir ļoti garšīgas olas un gaļa. Un savdabīgs raksturs, jo tās uzvedas kā savvaļas putni. Ja audzētājiem tās izdodas pieradināt, pērļu vistiņa ļoti pieķeras savam saimniekam.
Vai olas atšķiras?
- Ir arī šķirnes, kurām ir neparastas olas. Piemēram, Jurlavas vistām tās pēc formas ir izstieptas. Ir šķirnes, kurām olas ir apaļākas. Dažām šķirnēm atšķiras čaumalas krāsa – Araukānas šķirnes vistām olas ir tirkīzzilas vai tirkīzzaļas, maraniem – šokolādes krāsā. Čaumalas krāsa pārmantojas, tā ir viena no šķirnes īpašībām, un, krustojot dažādas šķirnes, var iegūt dažādas olu krāsas. Piemēram, ja māte ir Araukānas vista un tēvs marans, var tikt pie sūnu krāsas oliņas.
- Tas, ka dažādām vistu šķirnēm ir atšķirīgs proteīna vai holesterīna daudzums olās, gan ir mīts. Olu sastāvs ir aptuveni vienāds. Protams, daudz atkarīgs no tā, kā vista barota. Arī dzeltenuma krāsa – jo vairāk vistiņai ticis karotīna, jo spilgtāks būs dzeltenums.
- Ēdamas olas ir arī citiem mājputniem – pīlēm, zosīm, fazāniem. Gardēži iecienījuši medību fazānu oliņas, jo tām ir interesanta struktūra – pēc vārīšanas tās līdzinās krēmam, kuru var pat smērēt uz maizes. Ļoti garšīgas! Un, starp citu, nopērkamas arī Latvijā. Savukārt vārītai pīļu olai baltums ir puscaurspīdīgs un zilgans – neizskatās pārāk apetītlīgi. Ļoti izdevīgi turēt paipalas – tās dēj gandrīz katru dienu!
Vispirms apdomā šo
- Kārtīgi izdomā – kam tev vajadzīgas vistas? Vai tie būs mīļputni? Vai tās audzēsi olām? Vai gaļai? Kāda temperamenta putnu gribi? Un – ko tu šiem mājputniem vari dot?
- Jāizpēta šķirņu īpatnības. Jāņem vērā, ka, piemēram, mierīgā bramas vista nebūs dējīga, toties raksturs tai ir brīnišķīgs. Skaisti, lieli putni mierīgi staigās pa pagalmu. Dējējvistu šķirnēm savukārt raksturs nav mierīgs un gaļas nebūs daudz. Visas dējējvistas ir tramīgas un emocionālas. Ja izvēlies šķirni, kas labi satiek ar cilvēku, jārēķinās, ka šiem putniem arī vajadzēs saimnieku uzmanību. Ja gribi putnus pavairot un ļaut vistiņai perēt – tai būs nepieciešama sava teritorija, kur māte un cālēni jutīsies drošībā.
- Izstudē likumus un noteikumus! Piemēram, ja turi kaut tikai vienu vistu, pēc likuma tā ir jāreģistrē! Ir drošības noteikumi – putni nevar staigāt, kur vēlas, jo putnu gripa, lai gan Latvijā risks ir mazs, tomēr nekur nav pazudusi.
- Putns jārespektē. Viņam vajag drošu un mierīgu vidi, kur ziemā nav pārāk auksti un vasarā ir, kur paslēpties no saules. Un nepieciešama mītne, kur nav saspiestības, nav caurvēja, netek jumts, nav mitrs un nevar iekļūt plēsēji. Un, protams, vistas ir jābaro, ar kašņāšanos dārzā vien tām nepietiks.
- Jāatrod labs audzētājs, no kura iegādāties vistas. Lai iepazītos ar šķirnēm un iegūtu labus padomus tieši no audzētājiem, lieliska iespēja ir izstādes. Piemēram, 2. maijā Vecaucē notiks Sējas svētki, kur lauksaimnieki izrādīs govis, aitas, trušus un citus dzīvniekus, būs arī mājputnu audzētāji ar saviem lepnumiem. Piedalīsies visas Latvijas lauksaimnieku biedrības. Informāciju var meklēt arī sociālajos tīklos, piemēram, Facebook grupā Šķirnes mājputnu kultūra, vēsture un tradīcijas.
