Rīga +16°C 
Gatavojoties pasaules čempionātam, kas sāksies maija vidū Šveicē, Ralfs Freibergs pārbaudes spēlēs ir hokeja izlases kapteinis. «Izlasē ir ļoti patriotiski čaļi. Tieši tādēļ arī katru gadu braucam uz pasaules čempionātiem, kur cenšamies izdarīt labāko, ko varam. Man šis būs jau 10. čempionāts. Vispirms gan jātiek sastāvā, jo aizsardzības līnijā ir liela konkurence,» PDz atzīst Ralfs Freibergs, kurš tieši čempionāta laikā, 17. maijā, svinēs 35. jubileju. «Pēdējos gados dzimšanas diena sakrīt ar piedalīšanos čempionātā. Ja būšu tur, līdzīgi kā citus gados, gan jau kāds atvedīs torti Cielaviņa. Tā ir vislabākā kūka Latvijā, kuru čaļi vienmēr ir priecīgi apēst,» atzīst Ralfs. Tā kā čempionāts šogad sākas mazliet vēlāk, Latvijas Neatkarības atjaunošanas diena 4. maijā Ralfam un ģimenei būs īpašāka. «Cerams, varēšu atzīmēt lielākā ģimenes locekļu pulkā. No rīta būs intensīvs treniņš, bet vakaru pavadīšu ar ģimeni,» atklāj Ralfs, kurš ar sievu Karīnu audzina astoņus gadus veco Grētu un četrgadnieci Karlu.
«4. maija svētki man ir ļoti svarīgi. Tie ir kā atgādinājums, ka jāpriecājas par dāvāto iespēju katru dienu dzīvot Latvijā un runāt latviešu valodā.
Lepojos, ka varu runāt latviski. Pie šādas atziņas var nonākt tikai tad, ja lielāko dzīves daļu pavada ārpus Latvijas, strādājot ārzemēs. Piemēram, es to daru jau no 18 gadu vecuma. Tikai tad spēj novērtēt, cik labi, ka ikdienā var runāt latviski, katru dienu pavadīt savās mājās Latvijā. Daudzi to nenovērtē, jo īpaši tie, kas Latvijā ir diendienā. Es pēdējos astoņus gadus spēlēju hokeju Čehijā, turklāt nu jau divus gadus sezonas laikā ar sievu dzīvojam atsevišķi, jo vecākā meita uzsākusi skolas gaitas,» teic Ralfs.
Vienmēr atbild latviski
Hokejists atzīst, ka cenšas meitām ieaudzināt latvietību. «Bērni kopē to, ko dara vecāki, tādēļ rādu piemēru ar darbiem, ne tikai vārdiem. Mēs, ģimene, piemēram, pasākumos, kur dzied Latvijas himnu, darām to skaļi. Nu jau arī jaunākā meita zina dažus vārdus. Stāstu meitām, ka tā ir cieņpilna izturēšanās pret valsti, kurā dzīvo. Tāpat ar valodu – visās valstīs, kuru klubos spēlēju, man vienmēr bija svarīgi mācīties valodu. Tagad normāli runāju ne tikai čehu valodā, bet arī angļu, vācu un mazliet arī zviedru. Zviedrijā, kur biju tikai mēnesi, tik un tā iemācījos saprast pamatlietas,» atminas Ralfs. Vaicāts, kā rīkojas, ja, esot dzimtenē, viņam kāds ko jautā krievu valodā, Ralfs pavēsta:
«Es vienmēr atbildu tikai latviski un dodu otram laiku, lai arī viņš varētu savu sakāmo pateikt latviešu valodā.»
Redzams slavenā seriālā
«Ja laiks un iespējas to ļauj, esmu gatavs izmēģināt gandrīz visu jauno,» atzīst Ralfs, kas viņam piedāvātajām iespējām visbiežāk saka jā. Tieši tādēļ viņš šā gada sākumā Milānas-Kortīnas ziemas olimpisko spēļu laikā iejutās hokeja komentētāja lomā. «Latvijas Televīzijas studijā man tā bija debija. Toreiz netika Herberts Vasiļjevs, tādēļ man tika piedāvāts, vai nevēlos to darīt. Tā kā mums olimpiāde jau bija beigusies un man bija brīva diena, izlēmu – šāda iespēja ir jāizmanto. Esmu cilvēks, kuram patīk pamēģināt ko jaunu, saprast un izaicināt sevi,» saka Ralfs.
Pirms dažiem gadiem viņu iedvesmojuši kadri no filmas Dvēseļu putenis, kurā aktieru lomā masu skatos pamanīja vairākus viņam pazīstamus cilvēkus. «Pieteicos aģentūrā, kas piemeklē masu skatu aktierus, jo vēlējos ko tādu izmēģināt arī pats. Un tas vainagojās panākumiem. Tiku pie mazas lomas seriālā Templis ar dziedātāju Intaru Busuli galvenajā lomā. Man uzticēja mazu epizodi, kurā tieku masēts. Bija jāsaka arī 30 sekunžu monologs, no kura 20 sekundes tika izgrieztas,» ar smaidu tagad atminas Ralfs.
