Uzņēmējs Ģirts Smelters: Tas ir ekskluzīvi, ka tik mazai tautai ir sava valsts
Viņš nāk no aukstākās vietas Latvijā un ir apceļojis apkārt pasaulei. Viņš sadarbojas ar tehnoloģijām un mākslīgo intelektu. Viņš necīnās ar saviem dēmoniem, bet dejo ar tiem. Uzņēmējs un biedrības Ar pasaules pieredzi Latvijā valdes priekšsēdētājs ĢIRTS SMELTERS.
Lauma Lūse-Kreicberga
Foto: Matīss Markovskis
Pieturzīmes
- Dzimis 1989. gadā.
- Ieguvis bakalaura grādu Latvijas Universitātē komunikācijas zinātnē, maģistra grādu Kopenhāgenas Universitātē padziļinātās migrācijas studijās un maģistra grādu Dienviddānijas Universitātē starptautiskajās tiesībās un drošībā.
- Strādājis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā un Elektronikas un datorzinātņu institūtā.
- Kopš 2019. gada – Exponential Technologies (xT) valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.
- Kopš 2017. gada darbojas biedrībā Ar pasaules pieredzi Latvijā.
- Projekta 100 latviešu stāsti līdzautors.
- Neprecējies, ir dzīvesbiedre.
Pārstāvi biedrību, kas sniedz atbalstu ikvienam, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā, turklāt zini arī oderi – arī tu pēc studijām Dānijā izvēlējies atgriezties mājās, izveidoji veiksmīgu start-up jeb tehnoloģiju jaunuzņēmumu. Ģirt, kas tev ir Latvija?
Latvija ir mājas, identitātes kodols, vieta, kur jūtos mierā ar sevi. Man galvā skan latviešu valoda. Vairākus gadus dzīvojot ārpus Latvijas, kad studēju Kopenhāgenā, kādā brīdī man galvā sāka skanēt angļu valoda – mācības universitātē notika angliski, arī ar kursabiedriem un draugiem sarunājos angļu valodā, vietējā latviešu kopienā vēl nebiju iejuties, tāpēc brīvos brīžos klausījos interviju raidījumus latviešu valodā, lasīju dzeju latviski.
Vai organizācijas Ar pasaules pieredzi Latvijā darbs savā ziņā nav dāvana, ko cilvēki, atgriežoties Latvijā, pasniedz savai valstij?
Nezinu, vai tā ir dāvana, bet tā noteikti ir iespēja – man ir iespēja kaut ko kādam dot. Šī platforma apvieno cilvēkus, kas dzīvojuši ārvalstīs un izgājuši cauri lielai neziņai, jo tas nav viegls lēmums – doties studēt vai strādāt uz citu valsti. Ja ir šāda pieredze, saproti, ka īstenībā ir ok būt arī vietā, kur viss līdz galam nav skaidrs, ka var iemācīties atrast resursus, lai iekārtotu dzīvi. Un tad tu atbrauc atpakaļ ar vēlmi veidot savu dzīvi pēc iespējas labāku un mēģināt to padarīt labāku arī citiem.
Bija tāds bārdains džeks Krišjānis Valdemārs, kam pieder vārdi: «Latvji, brauciet jūriņā!» Tas ir par to pašu! Manuprāt, vajag braukt jūrā un pēc tam atpakaļ.
Es novērtēju, ka man ir iespēja būt starp cilvēkiem ar šādu pieredzi un enerģiju. Neticu, ka ir tāds universāls beznosacījumu altruisms. Visu, ko darām labdarības vai bezatlīdzības brīvprātīgā formā, mēs darām, lai vingrinātu kaut kādu muskuli vai izliktu ārā to kņudinošo sajūtu. Un ir labi, ja var to darīt tā, ka vēl kādam dzīve kļūst vieglāka vai labāka.
Savulaik arī veici brīvprātīgo darbu kustībā Latvijas Sarkanā Krusta jaunatne. Trenēji to muskuli?
